Neiepazītā Latvija

J. J. Zīverss Bauņos ierīko parku viņa vārdā nosauktajā kal­nā, darbā izmantojot turku karos saņemtos gūstekņus. Pats viņš ir apglabāts dzimtas kapos (400 m pa ceļu šķērsojošo Ledebū- ra lapegļu un Polijas lapegļu aleju R virzienā, pirms Bauņupītes tiltiņa pa kreisi kokos). No 4 km attālās baznīcas viņu uz ple­ciem nesuši 16 Bauņu saimnieki. Stāsta18 , ka zārkā kāds barons Jēkabs guldīts, uz mutes, jo augšpēdu guļot, viņš būtu ļaužu asarās noslīcis. Viņam kapā it kā esot dots līdzi zelta zobens, tāpēc viņa kaps vairākkārtīgi bijis atrakts un pārmeklēts. Vēl cits nostāsts19 min vārdā nenosauktu Bauņu muižas lielkungu, kas apracis stallī naudas podu, ko nomiris gājis atrakt un apskatīt. Sulainis Ancis to novērojis, un, kad lielkungs atgriezies zārkā, uzmetis tam krustus. No tā laika lielkungs vairs nav redzēts muižā, bet sulainis dabūjis naudas podu.

Pēdējā baronese esot mirusi ļoti jauna. Barons par to ļoti skumis, Ziemassvētkos gājis uz kapliču dedzināt eglīti20 . Barons bijis vienmēr ļoti laipns, visas pavēles devis lūguma formā. Reiz atbraucis ciemos kāds cits barons, nebijis kas sagaida un iznāku­si pretī skaista kalpotāja, kuru viesis noturējis par baronesi un tai noskūpstījis roku. Cienmāte to pa gabalu redzējusi un vēlāk, citiem nedzirdot, tikai pateikusi: "Tohija, nekad neejiet bez priekšautiņa!"21 .

Piemiņas akmens Jekabkalnā (2001)

Jēkabkalns atrodas Bauņupītes (garums 10 km) labajā krastā (ejot no muižas puses, drīz aiz tilta redzams norādes akmens), tur atrodas piemiņas akmens Valmieras novada otrajiem dzies-

mii svētkiem, ko 1865. gadā sarīkoja Juris Ncikens. Šo ak­meni, nesaskaņojot, kā toreiz vajadzēja, ar valdošajiem funkcionāriem, 1990. gadā uzlika skolotāja Lauma Sni­ķere. Dziesmu svētku norisi sī­ki aprakstījis22 pats J. Ncikens. Bauņos 1925. gada 2. augustā

notikuši novada dziesmu svētki, kuru virsdiriģents bijis E. Meln gailis. Zināms arī, ka 1912. gadā, kā arī 1931. un 1936. gadā Matīšu draudzes skola Raunu parkā rīkojusi bērnu svētkus. 1990. gadā te strādājusi arī Imanta Ziedoņa grupa. Pats Jēkab- kalns ir iegarens 700 m garš pacēlums drumlina galā, kura pla­tums 300 m. Tā absolūtais augstums 58 m vjl., tas apaudzis ar egļu-ošu mežu, bet te iestādītas arī 9 izcilas veimutpriedes, pa­rastie dižskābarži. Tur bijis arī no ķieģeļiem mūrēts paviljons ar četrām kolonnām, saukts par medību paviljonu. 1929. gadā Ri­hards Rudzītis23 tos gan nosaucis par "mūra vasarnīcu", jau tad te bija "palikušas tikai atmiņas no senās godības" un "ik uz soļa celmi un atkal celmi".

Jēkabkalnā ļoti dziļa grava, vienā tās pusē estrāde, otrā - balles placis. Tur, kur bija Muzikantu ozols ar viņiem paredzēto galdiņu, ir vēl kalniņš - Zirgu kapi. Kāds barona dēls salaulājies baznīcā un atbraucis ar sievu apskatīt muižu, tad barons esot licis tos zirgus nošaut, lai vairāk ar tiem neviens netiktu braucis vai jājis. Tajā pašā kalniņā nelielās raktās Mugurupītes malā ir akmeņu "ievalgs", it kā sola veidā ar visu atzveltni, ko jau no veciem laikiem sauc par Katrīnas solu, kas esot veidots 18. gs.

60. gados, kad pie barona Zīversa viesojās Katrīna II24 . Vēl teikā25 stāstīts, ka kalnā šauti cilvēki, kas nav klausījuši kungus. Tāpēc tur rā­doties "ķēmi".

Piemineklis zirgam Kaunos (2001)

Ja vēlas nokļūt pie Burtnieku ezera, tad gar muižas kūti jādodas uz laivu bāzi. Netālu no kūts Rauņu dzirnavas, tās jau no 1864. gada vairs nav muižas valdījumā. Apmē­ram 1968. gadā tās pārbūvētas, slau­cēju izmitināšanai izbūvējot otro stā­vu. Arī lielie kontrforsi nav sākot­nējie. Rauņu dzirnavās dzirnavnie­ka ģimenē dzimis zinātņu doktors (1950, Minhenē) "meža inženieris"

Jānis Hermanis Lācis (1905-1983, Čikāgā). Pie Bauņu mājas ir akmens obelisks. Nostāsts26 vēsta, ka tur čūska sakodusi ba­rona zirgu. Tad barons atvedis "onkuli", kas viņa apkārtnē visas čūskas "izveda". Cik lielai platībai vīrs apgājis, tik tālu rāpuļu neesot27 . Bet no kūts, pagriežoties pa labi, līdz ezeram atlicis viens kilometrs. Tur 2004. gadā atklāts viesu nams "Saulītes". Kaut kur pie Bauņu muižas ezera krastā esot Varžukalns (tei­kā28 to saucot par Varažkalnu), kur kaujā ar igauņiem esot kri­tuši septiņpadsmit latvieši, kas aprakti trīs kapos. Naktīs tur ar­vien karojot latvieši ar igauņiem.

Interesantāk no Bauņiem iziet pa veco ceļu un lapegļu ale­ju. Aleja ir ļoti veca, to licis stādīt grāfs J. J. Zīverss pēc Katrī­nas II ierosinājuma.

Pa labi no alejas Jaunzemnieki. Arī apbūve tur pajauna - klēti­ņa cclta 1925. gadā, dzīvojamā māja - 1926., pirts - 1938. gadā. Kā jau parasti, dzīvojamo ēku cēla ne jau pirmo. Sajās mājās dzīvo­jis Bauņu pagastā dzimušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Apsitis (1894—1976), kurš apglabāts Matīšu kapos. Z pusē mājai iestādīti divi bērzi, viens par godu Kārlim Ulmanim, otrs - ģenerā­lim Jānim Balodim. Prezidenta bērzu diemžēl 60. gados "nospēra pērkons", tagad tā celma vietā aug pīlādzis.

Milites muižas pils