Neiepazītā Latvija

Zemesceļu krustojumā pagriežoties pa labi nonākam Unguru mājās (19. gs.), kuras no pārējām atšķir vairā­ku logu aiļu dekoratīvā apdare. Arī iekš­telpās zemnieku mājai neraksturīgas dekorētas durvis un, galvenais, vienas tel­pas griestu gleznojumi, kurus ap 1910. gadu darinājis vietējais māksli­nieks Jānis Zvirbulis. Gleznojumā attē­loti fantastiski augi, drakoni, Amors, me­ža dievs Fauns. So gleznojumu autora dēls, arī Jānis Zvirbulis, jau kļuva par pro­fesionālu mākslinieku.

Nākošajā saimniecībā, Mazjāņos, sa­vukārt interesi izraisa senā saimniecības ēka ar velvētu pagrabu galā. Tālāk ceļš pagriežas pa labi uz kilometru attālo Ķēkuru saimniecību. Tur liela dzīvojamā ēka ar nošļauptām jumtgalēm un rūpīgi celtu verandu. Tālāk pāri Ķēkuru lejai ceļa nav, tāpēc jāgriežas atpakaļ, jo šajā pusē visi ceļi galvenokārt iet viens pa­ralēli otram, lai nebūtu jāšķērso purvainās ieplakas, kas šķir drum- linus - vaļņveida zemes paaugstinājumus, kas orientēti kādrei­zējā ledāja kustības virzienā. Burtnieku drumlinu lauks stiepjas 82,5 km garumā, sasniedzot pat 45 km platumu. Tas ir viens no ievērojamākiem drumlinu rajoniem Eiropā.

Iekšdurvis Unguros (2001)

1766. gadā nošaujas Pučurgas stārasts, Vīriņu māju saim­nieks. Viņa līķis pēc zemes tiesas lēmuma tika ierakts purvā aif

Pučurgas muižas. Pēc gadiem purvā uziets viņa līķis, kas bijis uzsiets uz ragaviņām.

Aiz Ķēkuru lejas bijusī Celmu slaucamo govju ferma, kas celta 1960. gadā, tajā pašā gadā Celmu dzīvojamai mājai tika izbūvēts arī otrais stāvs. Kādreiz tā piederēja ārstam Kārlim Kal­niņam. Kompleksā arī klēts un 1933. gadā celtā laukakmeņu mūra kūts. Kad 1940. gadā zeme tika pārdalīta, kūts bija pilna ar šķirnes lopiem, bet kopēju vairs nebija, saimniece viena pati, depresijā, pēc lielas baurošanas govis nosprāga badā. Savulaik Celmos bijis arī brāļu draudžu saiešanas nams, kas sabrucis un noplēsts. Zināms, ka Celmu brāļu draudze dibināta 1769. gadā.

Aiz Celmiem jau pavisam labi redzams Burtnieku ezers (40,06 km2 ), tieši iepretī tā dziļākā vieta (3,3 m). Vai visi zina, ka 1925. gadā ezerā noķerts plaudis ar divām galvām, ka 1939. gada ziemā uz Burtnieku ezera ledus nolaidies padomju divmotoru bumbvedējs, kas atgriezies no Somijas bombardēšanas? Viens no motoriem bijis bojāts, bet tā karošanas griba neesot bijusi diezcik liela, "gluži miermīlīgi" nodzīvojuši līdz pavasarim, tikai, kad le­dus jau sācis liekties, tad aizlidojuši. Poļitruks gan neesot ļāvis lido­tājiem satikties ar vietējiem, bet gluži bez tiem nav tomēr iztikuši - lidmašīnu salabojis Martinsons no Ancīšu mājām.

Nav saglabājušās Šiliņu mājas, kurās dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris kaprālis Jānis Oliņš (1895-1974), apglabāts Matīšu kapos. Arī viņa brālis - diplomāts un vēsturnieks, ar Tri­ju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Pēteris Oliņš (1890-1962, Rio- dežanciro) dzimis Bauņu pagastā, tikai Ūtku mājās. Viņš bijis Latvijas konsuls dažādās valstīs, no 1935. gada strādājis par liet­vedi Argentīnā un Brazīlijā. Pēc Latvijas diplomātisko pārstāv­niecību likvidēšanas pārcēlies uz Brazīliju. Pēc Latvijas iekļau­šanas PSRS panācis motorkuģa "Hercogs Jēkabs" aizturēšanu Peru, taču kuģa komanda to tomēr slepus aizvedusi uz PSRS. Pēteris Oliņš publicējis vairākas grāmatas. Varbūt kādā no šīm mājām dzimis arī Artūrs Oliņš (1877-?), kurš bija grāmatsietu- ves īpašnieks un Rīgas Amatnieku biedrības sekcijas vecākais?

2,1 km uz DA no Celmiem - Niedrītes (1937), nedaudz tālāk no kādreizējām Dīķeru mājām redzami tikai mūri. Palikuši vietvārdi Dīķera leja un Diķera doms ezerā. Nākošās mājas pie Santupītes- Balodiņi (19. gs. b.), kas saglabājušās nepārbūvē­tas, ja neskaita tagad izbūvēto augšstāvu. Te no trīs gadu vecu­ma dzīvojis gleznotājs un zīmēšanas skolotājs Edgars Buka (1928-1995), apglabāts Bērzaines kapos Cēsīs. Pēdējos gados, kad viņš strādāja Raiskuma skolā, te uzturējās vasarās. Daži viņa darbi tagad redzami arī Matīšu skolas muzejā.

Edgars Sēnbergs14 vietvārdu "Balodiņi" saista ar skandinā­vu un seno sakšu reliģiju - Odina kultu, uzskatot, ka Odina kulta svētnieka vārds ir Balodis, bet mājvārda "Balodiņš" saknē jau lasāms paša Odina vārds.

Par šīm mājām stāsta arī neparasta teika13 : "Agrāk ezermalā Balodiņa mājiņā dzīvojis kāds vīrs ar sievu. Viņam bija Balodis uzvārds un viņa sievai arī bija meitas uzvārds Balodis. Vīrs pārti­cis no zivīm un "mīti" samaksājis ar zivju naudu. Viņš esot bijis "būris". Lai ezerā bijusi cik liela vētra, tad tomēr viņš braucis ezerā, lai gan balti viļņi vien šķēlušies. Runā, ka viņš esot bijis sakarā ar apakšzemes baznīcu. Kad viņš esot miris, tad viņam pa muti esot nākušas ārā putas un skrāpējies gar sienām un "gri- bēš" savu sievu saķert, bet šī izbēgusi no mājas".