Neiepazītā Latvija

50 m aiz Sauliešu autobusu pieturas starp šoseju un Lielupi 400 m no Karuļu mājām (rekonstruētas pēc arhit. I. Kalniņa projekta) atrodas Lēģerkalns - augsta dabiska kāpa, kur 1812. gadā atradās krievu armijas priekšpostenis. Tālāk pa kreisi no šosejas pie Rābantiem redzams kādreizējo vējdzirnavu korpuss (vecā ceļa malā); Sudmalās (1869) 1924. gadā dzimis koktēlnieks Arvīds Blūmentāls.

Iepretī Spuņņuciemam pie šķūņa no šosejas jānogriežas pa labi, lai dotos līdz Salas Jāņa baznīcai.

Senā baznīca, domājams, atradusies Babītes ezera ZA galā, netālu no Babītes pilskalna. Ir arī ziņas par divām kādreizējām kapelām. Pašreizējās baznīcas tuvumā 1694. gadā uzcelta mū­ra baznīca pēc Ruperta Bindenšū projekta, tā skatāma Johana Kristofa Broces 1807. gada zīmējumā.7 Tās samērā īsais mūžs izskaidrojams ar to, ka mūra būve bija celta uz koka brusu pa­matiem. Tagadējā baznīca pēc arhitekta Kārla Felsko projekta celta 1869-1870. gadā. Jūliusa Dēringa 1871. gadā gleznotā altārglezna "Jēzus pie krusta". Blakus dzeltenu ķieģeļu ēka- vecā pamatskola. Skola te bijusi 1880-1962. gadā, ilggadīgi skolmeistari bijuši Vismaņi, tēvs, pēc tam dēls. Beigās tā bija vienkomplekta pamatskola ar vienu skolotāju, pēdējā tās pa­stāvēšanas gadā bija tikai 7 skolēni.

Kad vācieši 1944. gadā atkāpās, pie skolas pāri Lielupei uz­būvēja koka tiltu, ko pēc tam uzspridzināja.

_________________________ Netālu Salas kapi, kas

ierīkoti 1773. gadā, vairākkārt paplašināti. Kapu senākā daļa no ieejas pa labi. Te apglabāti: ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks (1913-1984), bij. kopsaimnie­cības "Padomju Latvija" priekšsēdētājs Jānis Sologu- bovs (1926-1982) - ļaužu cienīts vīrs, kam uzstādīts tēl­nieka Oļega Skaraina veidots kapa piemineklis. Vēl ir skaisti pieminekļi Eleonorai Ķīsis (tēln. Ojārs Feldbcrgs) un Spe­ru ģimenei. Maijas Valteres pie­mineklim Jāņa Karlova vei­dots cilnis. Kapos apglabāts arī arhitekts V. Ozoliņš, Lāč­plēša Kara ordeņa kavalieris

Indriķis Rite (1894-1968), aktiera Eduarda Pāvula vecā­ki. Pagastā dzīvo ļoti senas dzimtas, arī Pāvuli baznīcas grāmatās minēti jau 17. gs. Tad pat minēti llomji, Klīvji, Bražas, Pērnes, Straupes u. c.

Aiz kapiem atrodas mehā­niskās darbnīcas, kuru admi­nistrācija savulaik bija izvie­tojusies vagoniņos. Turpat kā tehnikas piemineklis uzstādī­ta 1958. gadā Hersonā (Uk­rainā) ražota lokomobile. Tā­lāk, aiz a/s "Tēvzeme" ad­ministratīvās ēkas, pie Lielupes uz bijušā Baltā kroga pama­tiem celtā pagasta valdes ēka. Baltajā krogā dzimis Jūrmalas pilsētas galva (1920-1924), grāmatas "Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni" (1935) autors Pēteris Beltc (1862-1945, Minhenē). Te filmētas dažas kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās" epizodes. Šajā vietā vācu armijas daļa 1944. gada oktobrī cēlusies pāri Lielupei uz Valteriem. Viņi, cilvēku 80, ar

visu bruņojumu sa­kāpuši uz plosta, kas apgāzies, visi noslī­kuši un tāpēc, kā stāsta8 , viņu uzde­vums - nodedzināt Jūrmalu - palicis neizpildīts.

Ap šo vietu atra­dās Friča Dravnieka 1932. gadā9 uzrādī­tā Lielupes dziļākā vieta- 25,5 m. 1999. un 2000. gadā to nolēma pārbaudīt Ai­gars Licpiņš un Juris Smaļinskis, kuri rūpīgi pārmērīja Lielupi

Jūrmalas garākā posmā. Viņu atrastā dziļākā vieta bija 17,2 m. Nav brīnums, ka Lielupes gultne ir mainījusies.

Šķērsojam šoseju un gar bijušo ēdnīcu (1983, arhit. Zaiga Gai­le), kuras arhitektūrā jūtamas zemnieku sētas tradīcijas, nokļūs­tam a/s "Tēvzeme" ciematā Spuņņuciemā, kura nosaukums cē­lies no senas zvejnieku mājas Spunģis. Zaiga Gaile, kas no 1980. gada strādāja par kopsaimniecības "Padomju Latvija" arhi­tekti, veikusi ari Līvānu dzīvojamo māju piesaisti, ir individuālo dzīvojamo māju projektu autore. Pateicoties viņai, ciemats iegu­vis savu, atmiņā paliekošu, izskatu. Pa kreisi atrodas Salas vidus­skolas (arhit. Z. Gaile) jaunbūve, kuras pabeigšana pagaidām nav paredzama. Tiesa, 1996. gadā ar Kristīgās misijas finansiālu atbal­stu abiem korpusiem tika uzlikts jumts. Pēc skolas lielas vajadzī­bas vairs neesot, jo uz vietas darba tikpat kā neesot, 1111 vecāki, braucot darbā uz Jūrmalu vai Rīgu, ari bērnus paķer līdzi.

Tepat blakus bārs "Salve", kur var ne tikai paēst, bet arī pa­sūtīt uzreiz trīs litrus brendija "Minhauzens", ko pasniedz oriģinālā gandrīz metru garā stikla šautenē. Ar visu pleca siksnu. Sestajā starptautiskajā specializētajā vīnu, degvīnu un liķieru iz­stādē Sankpētcrburgā 1999. gadā šis firmas "Berlat" ražojums ieguva zelta medaļu. Noteikta naudas summa no katras pārdo­tās pudeles tiek ieskaitīta Latvijas dabai .veltītajā kontā. Pudeles apskatīšana gan šeit naudu nemaksā.