Neiepazītā Latvija

Pie individuālo dzīvojamo māju apbūves rajona atrodas biju­šais bērnudārzs (1990), tag. pamatskola. Vēsture šai skolai snie­dzas gadsimtos - pirmā skola Salā ierīkota 1680. gadā. 1868. gadā par skolu pārveido Balto krogu, to pašu, kur vēlāk ierīkoja pagast­namu. Kopš 1900. gada skolas pārzinis ir vēlāk ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Salas skolas pārzinis Kižens Vis- manis (1879-?). Mūsu dienās te sadarbībā ar ASV Kaliforni- jas universitātes Civilzinību at­tīstības centru un Indiānas uni­versitātes Civilzinību centru

pirmoreiz Latvijā realizēts projekts "Pilsonis". Tradicionāli notiek vēstures nedēļas.

Ielas galā celiņš pāri diviem tiltiņiem ved uz estrādi.

R galā Spuņņucicms robežojas ar 1988. gadā aizbērto Spuņņupi, kam bija jāveicina ūdens apmaiņa Babītes ezerā un jānovērš Slokas papīrfabrikas piesārņoto ūdeņu nokļūšana ezerā. Tā tika izrakta 1815. gadā Babītes ezera savienošanai ar Lielupi, lai samazinātu postu palu laikā. 180 asu garo grāvi izraka kareivji, vēl tagad ezeram pieguļošo Spuņņupes daļu sauc par Grāvgalu. Nostāsti vēsta par kādreizējo krogu Spuņņupes R krastā, kurā salabojuši uz bijušā tilta salūzušo riteni krievu ķeizarienes Katrīnas Lielās karietei. Tad ķeiza­riene likusi izrakt grāvi platāku un "iztaisīt riktīgu tiltu"10 . Cits nostāsts vēsta, ka pār vienu no Spuņņupes attekām reiz ticis uzbūvēts "Katrīnas dambītis". Tiešām, te bijusi gan plos­ta pārceltuve, gan 1913. gadā vāciešu uzbūvētais peldošais tilts, kuru 1944. gadā (atkal vācieši) saspridzināja, tad prā­mis, vēlāk pontonu tilts (atvests no Rīgas HKS būvvietas Do- lē). Tikai - varbūt te, tāpat kā Plieņciemā, nostāstos minē­tās Katrīnas vietā bijusi ķeizariene Elizabete.

Par 1919. gada kaujām pie Spuņņupes Kārlis Kglītis 1111 Alek­sandrs Kalniņš apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeņiem.

Tālāk esam Salā, vienā 110 lielākajām Latvijas salām (pēc Spuņņupes aizbēršanas tā kļuvusi vēl lielāka).

Pie Kompleksa autobusu pieturas Mežupenieki ar senu pirti (1871), tiesa, daļēji pārveidotu. Latvijas Vēstures muzejā gla­bājas šajās mājās atrasts akmens cirvis. Tālāk uz D no Dzegužu (20. gs. 30. gadi) mājas, kur atrasts cits akmens cirvis, kas attie­cas uz 1. gadu tūkstoti pirms Kristus. Pērnciema nosaukums radies no 1828. gadā celtajām Pērņu mājām, kas diemžēl node­gušas jau 1956. gadā. Tālāk šosejas malā bij. Salas muižas kalpu māja Ceļmalas, Brieži (1936), kur savulaik dzimis pulkvedis leit­nants Andrejs Liepiņš (1888-1961, Salas pag.), kas bijis Bru­ņošanās pārvaldes Apgādības daļas priekšnieks. Pašreizējo div- stāvīgo māju uzcēlis zvejnieks, kas piegādā zušus Rīgas un Jūr­malas restorāniem.

Vēl tālāk pie šosejas Lielupes malā atrodas bijusī Salas mui­žas vieta. Muiža pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu Medus muiža (Honijjbof), jo te esot bijis daudz bišu koku. Salas muižas nosaukums parādās vēlāk, jo muiža tie­šām atradās uz Lielupes saliņas. No 1636. gada muižkunga uz­raudzībā atradās zvejas uzraudzība šajā Babītes novada daļā. Salas muižas 18. gs. vidus apbūve skatāma J. K. Broces 1897. gada zīmējumā11 . Domājams, vēlāka muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā, saglabājusies veca dzīvojamā ēka, ku­rai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu. Tieši pie autobu­su pieturas "Muiža" ir bijusī kalpu māja, kādreiz arī tajā bijusi skola. Pagasta iedzīvotājiem gan pašiem īstas skaidrības nav, par muižas ēku sauc gan šo kalpu māju, gan pārbūvēto, gan to, no kuras vairs nekas nav palicis pāri.

Teika stāsta12 , ka muižas kungs daudzreiz vasaras laikā ar ka­manām braukājis pa "Babīšu ezeru" un lligā daždien braucis pār visiem augstākiem torņiem; tikai kučierim nav bijis brīv atpal&ļ paskatīties. Cita teika vēsta par kāda garāmbraucoša burvja iz­darībām pie muižas brūža.

Pie Briežiem no šosejas uz D atzarojās ceļš uz Straupciemu. Ceļa sākumā Kaziņas, domājams, 19. gs. ēka. Straupciemā, kas radies 17. gs. un ir attēlots J. K. Broces 1807. gada zīmējumā13 , gani 1864. gadā atraduši dzintaru, te sākusies tā meklēšana, esot bijis arī "Katrīnas dzintarlauks".

Tieši no Straupciema var nokļūt ari savdabīgajā Gātciemā, kas atrodas Lielupes krastā. Ceļš, kas abu ciemu starpā atzarojas pa kreisi, ved līdz 1,5 km garajai Gātei, kas savieno Lielupi ar Babītes ezeru. Tā pie ezera dalās sīkos kanālos, ko savulaik ra­kuši apkārtējo māju saimnieki, tā arī katram radies savs nosau­kums, piemēram, Vidus Gāte, Lielā Gāte, Mātes Gātc, Tēva Gāte, Zirgu Gāte, Putrene, Pērkonceļš, Peļu ceļš, Piņķu kunga ceļš. Kanāli rakti arī seklā Babītes ezera dibenā gar krastiem no Gātes līdz Varkaļiem ūdens apmaiņas nodrošināšanai ezerā. I .ielu palu laikā 1 /3 no Lielupes ūdens caur Gāti novirzās uz Babītes ezeru.