Neiepazītā Latvija

Par kapos atrodošos baznīcu zināms šāds nostāsts4 : kāds ties­nesis nakts vidū gar kapiem braucis pa gaisu. Tumšajā naktī ar kučieri neko nevarējuši saskatīt, un rati aizķērušies aiz baznīcas torņa un viens ritenis nokritis, bet viņi braukuši tālāk. No rīta pie baznīcas ritenis atrasts guļam zemē. Cerams, ka šis gadī­jums nav kļuvis par iemeslu, kādēļ 1996. gadā nolūza baznīcas krusts, kas te bijis kopš 1869. gada. Atjaunotais tornis un krusts iesvētīts 1998. gadā. Par to pašu tiesnesi vēl citas teikas - pa­braucot garām kapiem, viņš brīdinājis savu kučieri atpakaļ ne­skatīties, bet tas nenocieties un ieraudzījis garus kā baltus dū­mus dzenamies pakaļ. Citureiz, kad tiesnesis braucis viens, viņš pamanījis garus, izlēcis no ratiem un līdz Daibes krogam skrējis viens. Kāds zēns, kas bijis aizsūtīts savākt zirgu, stāstījis par lie­lu, melnu suni ar sarkanu purnu.

Ap baznīcu Daibes kapi. Jau tuvojoties tiem, labi redzams skulpturāls piemineklis Raimondam Holtam (1990, tēln. A. Ter- pilovskis ). Otrpus baznīcai saglabājies sens krusts ar akanta rotā­jumiem Eifrosinei Svarcai (1797-1828). Virs pagarā piemiņas teksta vācu valodā attēlots vārpu kūlis. Iepretī baznīcas sakris- tejai jūgendstilā veidota dzelzs sētiņa. Kapsētā apglabāts Lāč­plēša Kara ordeņa kavalieris Hugo Brcnte (1897-1949), arhi­tekts E. Dambekalns, ilggadējais ZRA "Riolar" ģenerāldirek­tors Vladimirs Zamahs (1927-1997). Brāļu kapos apglabāti 1915. gada oktobra-decembra kaujās pie Olaines kritušie 40 vācu

un 19 krievu karavīri; 1938. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Kā domā vietējie, te bijis vairāk apbedīto, jo lielas tranšejas raktas naktī 1111 ne­viens nav laists klāt. Meža dienās 1931. gada 19. maijā kapos iestādītas 20 liepiņas, 4 lapegles, 350 eglītes, tagad lapegļu jau vairāk, zinātājs pa­manīs arī kalnu kļavu. Kapu vārtiņi pēc vecā parauga at­jaunoti 1946.-1947. gadā.

Iepretī kapiem Meža Dal- biņi (ap 1928), taču agrākā māja (nodedzināta 1. pasau­les kara laikā) ar smēdi bijusi stipri tālāk no ceļa, tur palicis tikai dižozols, kas esot stādīts par godu garām braukušajam caram Pēterim I.

Pirms meža pa kreisi redzamas Paužas. Sī vecsaimniecība celta 1906. gadā, tagad redzama apmesta guļbūve. Par šīm mā­jām jau teikā5 rakstīts, ka mājas nosauktas pēc to dibinātājiem: Pīrāgi, Paužas un Kauguri. Turpat teikts, ka Paužu pirmie saim­nieki atnākuši no Rīgas, divi brāļi, cītīgi strādnieki, viens no viņiem aizgājis uz Sloku un tur atvēris preču bodi. Paužas agrāk saukušās par Žagaru Paužām jeb Mežakalējiem.

Krustojumā griežamies pa mazāko ceļu pa kreisi (pa labi mežā bijusi padomju armijas raķešu bāze, kur, kā stāsta, bi­jušas arī atomgalviņas). Aiz meža, kas saucas Vāverliekņa, pa labi jānogriežas uz Daiļiem, kas, domājams, varētu būt pati vecākā māja Cenu pagastā (pagasts izveidots mākslīgi, no visa bijušā Ozolnieku un Tctcles pagasta un daļas Pēternie- ku pagasta). Neņemot vērā "bleķa jumtu", te daudz kas sagla­bājies kā agrāk. Lūk, ko saka kāds no mājas iedzīvotājiem: "Kad

es gāju 4. klasē (1934. g.), tad māja bija tāda pati kā ta­gad." Kompleksā ir arī kū­tiņa un klēts.

Aiz Zvaigznēm (1936) pa labi bijušā kioga vieta, tieši pret lielu ceriņu krūmu. Kro­gam (neviens gan nezināja pateikt, kā tas saucies; Cenu krogs bijis pie pašreizējās šo­sejas) bijuši lieli pagrabi, un, kā stāsta vietējie, te esot tālākā vieta, ko sasniedzis Napoleons. No kroga akmeņiem likti pa­mati visām trim tuvākajām mājām: Zvaigznēm, Auzēniem un Laicēniem (1926). Interesanta ir Laicēnu māju nosaukuma ra­šanās. Jānis Ķikulis (dzimis 1883. gadā), kas cēla māju, jaunī­bā bija draugos ar rakstnieku Linardu Laicenu, tāpēc mājas nosaucis par Laicēniem, bet savam dēlam (miris 2001. gadā) devis vārdu Linards.

Aiz Laicēniem no Vecā ceļa pa kreisi nogriežas ceļš uz Ce­nām aiz Misas tilta. Pie šī ceļa atrodas Brīvzemnieki (ap 1925), kas celti uz bijušās Magazīnas muižas klēts pamatiem. Par 1919. gada kaujām pie Magazīnas muižas Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši pieci vīri. Iepretī Indrāni piedalījušies konkursā "Lat­viskākā lauku sēta", tur arī Latvijā modernākais kartupeļu pa­grabs. Tālāk pirms Misas tilta, 1. pasaules kara Dziru (Wadsa- gen) brāļu kapi. Tur apglabāti 16 vācu karavīri un 2 krievu ka­reivji, kas krituši dažādās kaujās. Piemineklis uzstādīts 1938. gadā, bet pati kapsēta stipri postīta.

Ejam tālāk pa Veco ccļu. Kā Vija Gune teic savā dzejolī "Zem­gales līdzenumā"6 :

/../ Māju puduri, ozoli, birztalas Peld kā kuģi plašajā klaidā. Visu mūžu man liekas - Kāds mani šurp sauc, Visu mūžu kāds mani te gaida.

Pa labi no ceļa Jenķeļi, par ienaidnieka "izsišanu" no šīm mājām 1919. gadā leitnants Arvīds Kalniņš apbalvots ar Lāč­plēša Kara ordeni. Te 2. pasaules kara laikā bija vācu nometne. Mājas laiku gaitā mainījušās, vēl 60. gados te bija maza būdiņa. Ceļa labajā pusē esošie Buļļi piedalījušies konkursā "Bērna vie­ta lauku sētā." Laukaiņos savulaik bijis krogs.