No Velna mātes nestajām smiltīm viens klēpis izšļucis un tā radies kalns Mustamačauka
Pie Jaunstamstu mājām 1915. gadā sadursmē starp krieviem un vāciešiem krituši 17 vācieši un 2 krievi, to savā 1933. gada
manuskriptā aprakstījis Fricis īvnieks no Dundagas pagasta valdes. Pagasta iedzīvotājiem kara laikā 24 stundu laikā bija jāizvācas no 10 km platas piejūras joslas (ari Dūmeles un Vīdāles), un tic atgriezās mājās tikai 1918. gadā.
Saunagā kādam vīram ratos ielēkusi cūka un, braucot pār valku, izlēkusi, teikdama: "Simtus gadus te esmu gulējusi f..j" (tālāk kā iepriekš).
Par Košragu ārzemnieki saka, ka te tāda smilts, kāda redzēta tikai Tunisijā! Vecos laikos Košragā Grietai Skadiņš parādījies sapnī, ka viņu pagrabā "esot zem vienu lielu kluci zelta nauda divos podos". Kad nu pēc kara šo naudu meklējuši, tad to vācieši jau bija paņēmuši. Atrada tikai dažus naudas gabalus un bedres, kur nauda bija izrakta (pierakstīts 1930.-1931. g.)
O. Brcinkopa arī stāstījusi: "Reiz Mazirbē pa Kaziņmežu braukuši divi vīri un uz ceļa ieraudzījuši cilvēkus bez galvām
skrienot mežā un citi atkal stāvējuši uz ceļa priekšā un visādi mēdījušies".
Par lībiešu piemiņas vietu Mazirbē Šveicē dzīvojošais Dr. Marsels Bertholds teicis "laivas skeleta sānu balsti uz milzīgā akmens likās kā rokas, kas vērsās pret debesīm un sauca pēc labāka likteņa līvu zemei" (vēlāk vētrā nopostīta). Bet Jāņa Ram- bas dzejolis "Mazirbe"
Kur bez skanas
Bez vārdiem
Skan lībiešu mēle.
Tātad - pasaulslavena vieta.
Kaziņmežs atrodas starp lielo jūrmalas ceļu un Aveņkalniem pie Mazirbes baznīcas. Te aug augstākās mastu priedes, kas gan cietušas vējgāzēs. Bet aiz baznīcas atrodas Mazirbes mācītājmuiža, kur no 1938. līdz 1941. gadam strādājis ārsts, žurnālists, literatūrkritiķis un tulkotājs Juris Nikolajs Vidiņš (1905-1962). Tieši Kaziņmcža bunkurā viņu atklājuši un tad - Vjatlags, Kemerova, 1955. gadā atgriezies Latvijā un dzīvojis Rēzeknē.
Kaziņmežs daudz minēts arī teikās. Ja jau blakus mācītājmuiža, tad te bieži nācies braukt mācītājam. Par to veselas trīs teikas. Reiz te braucis mācītājs Killc ar savu kučieri [tas būs bijis igauņu mācītājs Edgars Ville (1884-1945), kurš Mazirbes baznīcā kalpojis no 1912. līdz 1926. un no 1929.
līdz 1933. gadam], pretī nācis liels balts tēls, un, kad mācītājs jau bijis diezgan tuvu klāt, tēls apstājies. Zirgs ļoti sabijies un "gandrīz sācis putināt". Kučieris uzprasījis, ja tu esi labs gars,
tad griezi ceju un ja [auns gars, tad pazudi. Tēls pazudis kā ugunī iekritis un viņi braukuši tālāk