Neiepazītā Latvija

Emīlija Hausmane (1886-?) 1962. gadā stāstījusi jaunībā dzirdēto. Kaziņmežā "dikti spuokuojās", un mācītājs bijis pus vilkatis. Kad dienestmeitas gribējušas iet uz ciemu, mācītājs tei­cis, lai neiet jo "vilks nuoplēsīšuot". Meitas aizgājušas. Mācītājs palicis mājās, bet kad meitas pārradušās, ieraudzījušas, ka mā­cītājs palicis par vilku20 .

Un vēl. Kādreiz naktī, braucot caur Kaziņmežu, mācītājs uzsitis zirgam un zirgs "nospraušļās", devies taisni mežā iekšā un uzskrien kokam. Mācītājs izkritis no ratiem un ieraudzījis vilkatu, kas mācītāju apēdis. No tā laika tur vienmēr, kad cilvēks ejot, parādoties mācītāja gars ar "vilkaču plēšamies". To pašu nakti gājusi kāda meitene kurai aizķērusies kāja un tā nokritusi zemē un ieraudzījusi "mācītāju ar vilkatu", tā iekliegušies un aizskrējusi atpakaļ uz mājām un izstāstījusi mātei. Tā sievas to nosaukušas par "Vilkačvietu"21 .

Bet kā radies Kaziņmeža nosaukums? Vai tad kazas dzīvo mežos? Bet tiem, kas neko tādu nezina, varbūt palīdzēs skrieša­na riņķī Kolkas krogam, tam, kam "pa vidu ejot braucamais ceļš", trešo reizi ieskrienot, noteikti varēs redzēt parādības. Viens vīrs tā darot bijis no bailēm pagalam22 .

Cits Kaziņmežs - Lībagu pagastā, Talsu rajonā. Tam brau­cot cauri, ratos kaut kas nograbējis, un zirgi sākuši smagi vilkt. Nobraukuši lejā, tad ari kas nograbējis un zirgi sākuši tik "briesmī­gi skriet", ka ne­viens tos nav varē­jis valdīt23 . Kartē redzams, ka mežs savu nosaukumu guvis 110 tuvējās Kaziņu mājas.

Uz D no Ventspils Jūras zvejniecības mu­zeja vēl viens

Kaziņmežs, kur 1941. gadā nošāva un apraka ap 1000 Vent­spils ebreju. Pēc kara nolēma, ka labākais veids viņu piemiņas iemūžināšanai ir tur izvietot tanku pulku un robežsargus.

Mazirbē kāds vecs vīrs redzējis sapni, ka tur, kur tagad Kalšu mā­jas, jāiet rakt, tur esot vesels katls zelta naudas, bet uz rakšanu jā­ņem līdz tas, ko rītā pirmo satie­kot. Tiešām, iz­rakuši, nolikuši uz bedres malas, bet tad ieraudzījuši, ka blakus trīs vīri taisa karātavas, taču - viena pateikta vārda dēļ katls ar naudu iekritis bedrē atpakaļ un karātavas arī pazudušas24 .

Bet Mazirbes Maija vigā kāda meita gribējusi noglabāt nau­das podu, un nogrimusi ar visu podu. Kad viņa celšoties augšā, tas, kas nāks garām, dabūšot naudas podu25 . Bet cita teika26 vēsta, ka podu gribēts tikai pārnest viga! pāri un paglabāt pretē­jā pusē smiltīs. Nesēja bija Moija, tās vārdā viga tad arī nosauk­ta. Te jāpaskaidro, ka šai piekrastei ir raksturīga vigu-kangaru ainava, ko veido daudzas jūras krastam paralēlas ieplakas un pauguri (kangari).

Vēres

1    Latviešu rautas teikas. Izcelšanās teikas. Rīga, 1991.

2    LFK 995, 89.

3    LFK 995, 109.

4     LFK 995, 109.

5    LFK 995, 23.

6     LFK 1955, 19658.

7    Melbārzdis J. Reportāža di/jūras krastā. Rīga, 1967.

x Latvijas PSRūdensteču nosaukumi. Sast. R. Avotiņa, Z. Goba. Rīga, 1984, Ir.—4.

9    Latvijas upes. Nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums (ar kartoshcmu). Sast. R. Avotiņa, Z. Goba. Rīga, 1993.

10   lfk 1052, 1.

11    LFK 2049, 4.

12     LFK 995, 72.

13     LFK 995, 50.

14    LFK 995, 90.

15    LFK 995, 149.

16     LFK 995, 51.

17    LFK 2049, 179.

Ix Žurnālā "Jaunā Gaita", Kanādā, 1993, 193.

19    LFK 995, 178.

20     LFK 1960,6691.

21     LFK 995, 169.

22     LFK 995, 3.

23     LFK 981, 138.

24     LFK 995, 49.

25     LFK 995, 44.

26     LFK 995, 41.

KALTENE

Kāds jauks vārds - Kaltene! Kā raksta Vilis Veldre1 : "Katrs vārds ir burvības pilns, tikai vajag zināt, kad tas izrunājams [..] Un gadās, ka daži ļaudis, kas nemaz neliekas dzirdam vārdu pasaule, tic tūdaļ apstājas un pasmaida, kad kāds piemin Kalte­ni, šo garo zvejniekciemu." Noteikti to dara operdziedātāja Ri­ta Zelmane un flamenko ģitārists Andris Kārkliņš, kuriem te vasarnīcas. Kaltene tiešām ir garākais zvejniekciems Rīgas līča piekrastē, tā garums sasniedz 7 km. Bet kā radies šis nosaukums, kas nedaudz atgādina arī Liepājas rajona Kalveni?

Savulaik Kaltene bija slavena ar savām mastu priedēm - priedēm ar slaidiem stumbriem. Sendāņu valodā "kal" nozīmē kails, bet "tcn"- stumbrs. Vietējie iedzīvotāji gan vārda izcel­smi skaidro ar žūšanu, t. i. kalšanu. Un Kaltenē tiešām līst retāk nekā Rojā, Mērsragā vai Vandzenē.

Ja nu tomēr Kaltenes vārds pazīstams, tad droši vien daudzi tur vēl nav bijuši - kā nekā gadu desmitiem tur atradās "piero­bežas zona" ar visām tās apmeklēšanas problēmām. Varbūt aizbrauksim tagad? Skatāmā tur tik daudz, ka labāk sākt ar vie­nu galu, tālāko no Rīgas.