Neiepazītā Latvija

Apbūve tik tuvu pie krasta citur Latvijā nav redzēta. 50. gados jūra bija patālu no apbūves, starpā vēl tīklu vabas. 1967. un 1969. gada vētras krastu noskaloja. Lielā vētra 2001. gada rudenī izskaloja smilšainu pludmali, jūras zinātāji gan saka, ka tā pastāvēs neilgu laiku. Šeit vairākas ēkas aizsargā no noskalojumiem, īpaši pievedot lielus laukakmeņus. Atliek vienīgi piedomāt, kā vētru laikā te jūtas māju iemītnieki. To pamanījis arī Antons Austriņš, jo rakstā "Pa liedagu"6 stāsta: "Kaltene mazgājas gandrīz pašās jū­ras putās. Ne vien zvejnieku tīklu būdas un žāvētavas, bet ari visas dzīvojamās mājas ar dārziem pašā ūdens maliņā. Vietām viļņi ska­lojas mums pie ratiem. Te kuplais pliederu krūms ar visu stikla balkonu kāpj tīri stāvus jūrā iekšā". Pie viena jau ari jādara zināms, kā pēc 1938. gada ceļojuma pa jūras piekrasti Kaltenes apbūvi raksturo Vilis Veldre7 : "Visi kaltenieki rūķīgi cilvēki, cenšas cits par citu labāk savu dzīvi iekārtot, viņi pie mājām iestādījuši augļu kokus un ogulājus, arī ceriņkrūmus, dažu bērziņu vai vēl ko citu, kas koši pušķo jūrmalas akmeņaino pelēkumu".

Tālumā redzams kaut kas līdzīgs molam - tā ir ūdens- ņemšanas vieta kādreiz vērie­nīgi iecerētajai ELZAi - Eks­perimentālajai lašveidīgo ziv­ju audzētavai. Par tās apmē­riem var spriest kaut vai pēc tā, ka ap ceturtdaļkilometru garajā molā atrodas trīs ūdenspadeves caurules 1 m

diametrā. Tagad sadalītā ELZA pilnīgi mainījusi profi­lu. Vietējiem paliek savs prieks - pie šī mola labākā peldvieta Kaltenē. Šeit, ciemo­joties pie mammas, peldas ari aktieris Ivars Stonins, kurš augsti novērtējis šejienes saulrietus.

Ejam gar pastu, bijušo Kaltenes skolu un bijušo Kal­tenes krogu. Pasta ēka cara laikā bijusi virsnieku māja. Skolas ēka atrodas vecās K. Kriecberga skolas (1902-1915) vietā. Kad māju uzcēla tikpat kā no jauna, tajā atkal bija skola no 1950. līdz 1966. gadam. Kreicbergam piederošo kroga ēku 1915. ga­dā sašāva krievu kara kuģis.

Vilis Veldre raksta8 : "Eju pār nelielu upītes tiltu pie baznī­cas, kur Kaltenes ciemu pārdala divu pagastu robeža. No No­gales pagasta ieeju Upesgrīvas pagastā, kaut gan joprojām pa­lieku tajā pašā Kaltenes ciemā". Tagad paliekam tajā pašā Ro­jas pagastā. Tātad Baznīcvalks saukts arī par Bazoņgrāvi, Krog- valku, Katrinvalku, Kalējvalku, Līčupīti. Upītes krastā bijusi kād­reizējo Kalēju, tagadējo Strausu (19. gs. vidus), smēde. Arī Kat- rinvalkam savs skaidrojums - kad pēc Kurzemes hercoga pavēles 1567. gadā uzcēla baznīcu Kaltenē, to it kā nosauca par Sv. Kat­rīnas baznīcu. Tā vairākkārtīgi celta no jauna, atkal no koka. 1848. gadā tā celta tikpat kā no jauna no māla kleķa par Katrīnas Firksas līdzekļiem. Atkal iemesls nosaukt baznīcu Katrīnas vārdā. 1896. gadā pilnīgi pārbūvēta un pēc 1. pasaules kara postījumiem (baznīcu sašāva krievu mīnukuģjs "Slava") atjaunota 1921. gadā. Savulaik saukta ari par Jūrmalas baznīcu, jo bijusi Nurmuižas baz­nīcas filiāle. Interesants notikums te bijis 1905. gadā. Revolucio­nārs K. Smīdenbergs, lai izplatītu no Talsiem saņemtās lapiņas, kamēr mācītājs ģērbkambarī, tās iedevis ķesterim, tikpat kā anal­fabētam, teikdams, ka mācītājs tās licis izdalīt. Ķesteris to arī izda­rījis un pāri palikušās atdevis mācītājam, kas sašutumā vairs nav bijis spējīgs dievkalpojumu noturēt. Baznīcā ir vienkāršs koka altāris

ar M. Pola altār­gleznu - "Kristus uz ezera" (1886, restaurēta 1995). Kanceles pildiņos saglabājušās čet­ras 18. gs. skulp­tūras (vienu no­zagto - Markus skulptūru - gan nācās atjaunot). Pašreizējās ērģe­les, kuras 1843. gadā būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs A. Martins, 1934. gadā nopirktas un uz Kalteni atvestas no Gulbenes, to­mēr skanējumam par labu nenāk šī stipri mazākā telpa.

Te arī keramiķes Kornēlijas Ozoliņas darinātās vāzes, bet pie jauniem kroņlukturiem līdzēja tikt ārzemju latviete Māra Vītoliņa.

Pie baznīcas vārtiem uzņemti pirmie kadri kinofilmai "Il­gais ceļš kāpās", kā arī "Meldru mežs".

Pie baznīcas esošie kapi gandrīz jūras krastā sava novietoju­ma pēc nebūtu nekas sevišķs. Vidzemnieku, kuram tuvākie ka­pi no mājām var būt pat 20 km, pārsteigs, ka te, 400 m attālu­mā, to veseli četri: Baznīcas un Kalna kapi, otrpus šosejai pie Nogales ceļa - Santeru un Kreicbergu kapi. Kalna kapos sagla­bājies skārda ziedu trauks ar stiklu priekšpusē, kādi pavisam reti

kur vairs redzami.

Santeru kapsētā apglabāti kuģu īpaš­nieku un kapteiņu (gan diplomētu, gan praktiķu) Štālu dzimtas piederīgie, tāpat četri no piec­iem brāļiem Bertli- ņiem - kuģu īpašnie­kiem un kapteiņiem.

Netālu no Nogales ceļa zinātājs atradis brīvā dabā augo­šas efejas.

Uz jūras pusi Putniņi - kādreizējā veikala ēka, bet 2. pa­saules kara laikā vāciešu nodedzinātajā vecajā Putniņu mājā 1921. gadā viesojies Rainis.