Neiepazītā Latvija

Ciems nosaukumu ieguvis no pirmajām šeit uzceltajām mā­jām - Apšas, Lcjapšas, Mazapšas (celtas 1745. gadā, vēlāk

atjaunotas). Izteiktas ari domas, ka šis nosaukums radies no lī­biešu valodas vārda apša - laiva. Taču tā tas nav tulkojams, kaut arī tikai dažus kilometrus attālumā, starp Klapkalnciemu un Ragaciemu, "Gausajā jūdzē" 13. gs. bija zemgaļu un lībiešu apdzīvoto teritoriju robeža. Savdabīgi, ka teikā3 nosaukums mčv ģināts skaidrot ar to, ka pēc lielā mēra pirmie viesi atbraukuši no Sāmsalas ar laivu, kas izskatījusies pēc abras.

No autobusu pieturas ceļš ved jūras virzienā, pa kreisi no tā aiz pirmās mājas - Mežmaļiem paceļas Svētkalns, tur kā senā kulta vietā kādreiz bijuši 9 akmeņi. Kāds lietuviešu senvietu pētnieks, starptautiska semināra dalībnieks, vairākus no tiem pa visu ciemu atradis, viens bijis iemūrēts vecā pirtiņā4 . Tagad apsūnojušā kalna vienā pusē stipri žuburota priede, otrā - žu­burots bērzs. Kalns pārvietojoties, no kādreizējā sakņu dārza nekas vairs nav palicis. Savulaik tajā atvērusies "liela sprauga"5 . Svētkalns bija Rotās dzīvojušās sertificētās dziednieces Eliza­betes Ķirules (1930-1994) iemīļota vieta. Dziednieces foto pēc viņas nāves Rasma Rozīte, kas Indijā apguvusi senās zinības, reliģiskās ceremonijas laikā iemetusi Gangas upē. E. Ķirule ap­glabāta Apšuciema kapos.

Apšuciemā aiz veikala ir arī kalns, ko sauc par Torņa kalnu, jo tajā bijis uzcelts liels tornis. Aiz Svētkalna pirmais ceļš pa kreisi aizved līdz Lejasbaļķīšiem - pasta ēkas, kur 1910. gadā atklāta t. s. ministrijas skola. Pēc 1. pasaules kara mācībām iz­mantoti arī Rusbergi.

Ceļu krustojumā Jaunlejapšas, Lielapšas. Tālāk tagadējā skola, kas celta ap 1745. gadu kā labības noliktava, jo tc savāk­tā apkārtējo muižnieku audzētā labība līdz Tukuma dzclzccļa ierīkošanai tālāk uz Rīgu vesta kuģos. Apšam tajā vietā bijusi siļķu sālītava. No 1913. līdz 1922. gadam ēkā darbojās konser­vu fabrika, tad to līdz 1928. gadam pārbūvēja par skolu. No 1979. līdz 1990. gadam ēka izmantota par atpūtas bāzi, tad skola atjaunota. Tā var lepoties ar labu pedagogu sastāvu. Kādā zaļo partijas kongresā ovācijas izsauca šīs partijas Apšuciema pirmorganizācija - ar biedriem vecumā no 3 līdz 15 gadiem6 .

Tālāk varam iet pa galveno ceļu, paralēli šosejai. Uzmanī­bu pievērš senatnīgā Jaunžubu ēka (1906). Starp vāgūzi un stalli atradusies veca klēts, kas kādreiz pārvesta no Cērkstes mui­žas. Iepretī Laivinieki, kur savulaik rīkotas pat izstādes - rādīti kokgriezēja Konstantīna Vcsmaņa, dzintara apstrādes māksli­nieka Ivara Vesmaņa un Tautas daiļamata meistares, ādas plas­tikas mākslinieces Dainas Vcsmanes darbi.

Kļaviņas agrāk sauktas par Mārtiņbaļķīšiem (vēl ir Silbaļ- ķīši, Jaunkalnbaļķīši, Jēkabbaļķīši, Plostbaļķīši, Jaunbaļķīši, Gal- baļķīši) - no baļķiem celtā guļbūve (19./20. gs. mija) 70. gados apšūta ar dēļiem. Nav saglabājies vecais griestu pārsegums: virs griestiem bijusi sūna, tad 10 cm biezs māla kleķa pakojums, virsū dēļi, kuriem viena puse bijusi pusapaļa. Siltumizolācija la­ba, taču bīstami smaga vecai ēkai. Saimniecības ēka gan pārvei­dota, jo tagadējais saimnieks gleznotājs Harijs Blunavs to iz­manto par darbnīcu. Pagalmā no pārzāģētas laivas veidots slie­tenis. Te uzstādīts arī keramisks dekors - Aijas Zīles diplom­darbs. Tepat tuvumā esot bijusi cita vasarnīca, kur kādreiz gai­dīts ciemos ķeizars, kas gan neesot atbraucis.

Apšuciemā palaikam dzīvojuši un strādājuši arī mākslinieki Oļģerts Jaunarājs, Pauls Duškins, Harijs Veldre, kuram ir eļļas gleznas "Ziema Apšuciemā" un "Apšuciema priedes saulrie­tā". Aiz Kļaviņām, sāņus uz jūras pusi, Vītoliņos, kādreiz atpūšas

mūsu varenākais bass, Vīnes operas solists Egils Šiliņš, starptau­tisku konkursu laureāts. Viņa māja pārbūvēta pirms 7 gadiem pēc paša ieceres. Mākslinieks saka: "Apšuciems dod man vislielāko re­laksāciju pēc lielās ārzemju burzmas, lielpilsētām. Atrodoties šeit, es vislabāk noņemu stresu". Netālu no Rotām atdalītie Rotkaļi (1995), kur tiešām dzīvo rotkalis, tautas daiļamata meistars Al­frēds Ķirulis. Rotas stāvējušas pašā kāpas galā, šajā divstāvu mājā bijis veikals, saieta telpa. 1. pasaules kara laikā tur stāvējusi kāda armija - rota, gaidījuši desantu. Tā kā ēka izcēlusies kā orientieris, tā nojaukta. Desanti Apšuciemam laikam pierasta lieta - jau 1605. gadā te izcēlušies krastā 4000 zviedru karavīru, par to stāsta • leģendas, piekraste vēl ilgi dēvēta par zviedru placi.

Pa ceļu uz priekšu, Ozolos, dzīvojusi keramiķe M. Meln- alksne. Kāpkalnos (1895) atrodas sena klēts, kura pie tam pēc vajadzības uz rullīšiem pārvietota pagalma robežās. Klētij uz­manību pievērš baļķu savienojums ēkas stūros.