Читаем Nirējs полностью

-  Dienā, ne naktī! Iemetīs vēl kāds ar akmeni! Kāpēc nebrauci taisni? pukojās sieviete.

-   Gar policiju? vīrietis neslēpa pārsteigumu.

-   Vai tad tu tik daudz dzēri? nerimās sieviete.

-   Es? Pati tu dzēri! sašuta šoreiz nepatiesi apvaino­tais vīrietis. Un pamatīgi! Man taču nav tehniskās! Aizmirsi?

-   Tad nevajadzēja braukt, pavisam neloģiski kon­statēja sieviete un nezin kāpēc nosarka.

Pēkšņi brangais vīrietis nobremzēja tik asi, ka viņa otrā puse ar pieri gandrīz izsita priekšējo stiklu. Tomēr neizsita, jo pret opelīša priekšējo paneli atdūrās sievas milzīgās krūtis, tās pašas, pret kurām reiz atdūrās viņas nākamais vīrs un nekādi netika tālāk.

-  Ko tu dari?! Traks esi?! sievas izbrīns bija manāmi lielāks par sašutumu.

-   Skaties! bāls kā krīts nočukstēja ģimenes galva.

-   Kas? Tomēr tālāk ģimenes kakls vairs neturpi­nāja.

Vecās kapsētas vārtos stāvēja spoks. īsts. Bez biksēm. Kā no mātes miesām nācis. Nenormāli garš un baltā krekliņā.

-   Brauc! ieķērcās vēl vairāk nosarkusi sieviete.

Tas nelīdzēja. Arī pēc atkārtota ķērciena mašīna ne­kustējās no vietas.

-  Tas taču kaimiņš?! Oskars! nedroši bilda vīrietis, nepārprotami cenzdamies salauzt stūres ratu.

-   Kāds Oskars? Nu un tad! Varbūt tu viņam aizdosi savas bikses?

Tas bija trāpīts kā naglai uz galvas paša bikses ģimenes galva negribēja aizdot nevienam.

-   Kā šis te gadījies? vīrietis skaļi nodomāja.

-   Kas tev par daļu! nepārsūdzami konstatēja sie­viete. Pļēguru bars! Ar to laikam bija domāta visa vīriešu suga.

-    Oskars nedzer, kā šaubīdamies iebilda darba­rūķis.

-   Kopš kura laika? Brauc! nepiekāpās darbarūķa sieva.

Nebija iemesla nepaklausīt. Dīvainākais, ka kaimiņš tiešām kādu laiku nelietoja neko grādīgu. Patiesībā par nedzērāju nu jau kopš gada viņu bija pataisījis paša aizkuņģa dziedzeris. Tīšas Oskara vainas tur nebija. Tomēr tas nekādi neizskaidroja nupat redzēto. Oskars pat necentās viņus aizkavēt. Viņš tikai vienaldzīgi, gandrīz truli noskatījās garām braucošajā automašīnā, itin kā nemaz nepazītu kaimiņa ripojošo grabažu.

-   Ir nu gan garš! nobrīnījās ģimenes kakls. Kā tāds stārķis!

Ģimenes galva šoreiz nolēma savu viedokli neizpaust. Tālāk, līdz pat mājām, viņi vairs nepārmija ne vārda. Pirmkārt, sieviete tūdaļ atcerējās, ka viņas laulenis viņai nupat bija brutāli aizrādījis par pārlieko alkohola lietošanu. Otrkārt, parasti tik daudz vārdu viņi nepār­mija pat veselas dienas laikā, un, treškārt, tūlīt pēc kapiem, acīmredzot nupat pārdzīvotā stresa iespaidā, viņa skaļi iekrācās. Ģimenes galva klusēja tāpēc, ka, pirmkārt, viņam tas sagādāja baudu, otrkārt, viņš ne­kad nesarunājās ar aizmigušu sievu, treškārt, nupat redzētais viņam tomēr šķita mazliet dīvains. Nevar taču cilvēks nonākt tādā nožēlojamā stāvoklī tikai gada laikā! Bija gan dzirdēts par gadījumiem, kad, strauji atmetot šņabja lietošanu, maitājies raksturs… Bet tik ļoti? Un Oskars jau nemaz nebija dzērājs tikai svētku reizēs vai ja kāds ielej. Tā pārdomādams, ģimenes galva pašam par laimi pat īsti nepamanīja kādu ļoti gara auguma svešinieku tumšā platmalē attālināmies pa nupat pārripoto šķērsieliņu. Protams, tā paša iemesla dēļ viņš arī neredzēja, ka vīrietim mugurā ir nelaimes putna Oskara drēbes.

Jau iebraucot sētā, ģimenes galva atcerējās kādu mūdzi, kurš, atmetis dzeršanu, kļuva par īstu maitu ne tikai citiem kaimiņiem, bet arī viņam personīgi at­prasīja nezin kad aizdotu naudu! Varbūt nabaga Oskaram radusies gluži pretējā reakcija viņš tagad atdod visu, kas viņam pieder? Pat tiem, kuri vairs ne­staigā pa zemes virsu? Šādu nelabu domu mocīts, viņš beidzot ieknieba sievai vaigā, jo citādā veidā ģimenes kaklu pamodināt nebija iespējams.

TREŠĀ NODALA Divi svešinieki

Svešais vīrs neklīda bezmērķīgi. Viņš steidzās. Tomēr šī steiga nebija manāma viņa gaitā. Gluži pretēji sve­šinieks ik pa brīdim gandrīz apstājās. Kādam no malas pat varēja šķist, ka viņš ieklausās, kas notiek apkārtnē. Taču apkārtnē nenotika nekas ievērības cienīgs pilsē­tiņa vēl tikai modās, tikai retais gatavojās iziet no mā­jas kāda čaklāka vai no priekšniecības brāzienu dabūjusi sētniece, pārdevēja, kurai darba vieta atrodas mazpilsētiņas pretējā pusē, tirgus ļaudis. Šī ieliņa bija vientulīgi tukša.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Анафем
Анафем

Новый шедевр интеллектуальной РїСЂРѕР·С‹ РѕС' автора «Криптономикона» и «Барочного цикла».Роман, который «Таймс» назвала великолепной, масштабной работой, дающей пищу и СѓРјСѓ, и воображению.Мир, в котором что-то случилось — и Земля, которую теперь называют РђСЂР±ом, вернулась к средневековью.Теперь ученые, однажды уже принесшие человечеству ужасное зло, становятся монахами, а сама наука полностью отделяется РѕС' повседневной жизни.Фраа Эразмас — молодой монах-инак из обители (теперь РёС… называют концентами) светителя Эдхара — прибежища математиков, философов и ученых, защищенного РѕС' соблазнов и злодейств внешнего, светского мира — экстрамуроса — толстыми монастырскими стенами.Но раз в десять лет наступает аперт — день, когда монахам-ученым разрешается выйти за ворота обители, а любопытствующим мирянам — войти внутрь. Р

Нил Стивенсон , Нил Таун Стивенсон

Фантастика / Социально-психологическая фантастика / Фантастика / Социально-философская фантастика / Постапокалипсис