Pēdējais karš

Pirms kāda laika uz vienas no planētām (sekoja koordinātes, kas manu tēvu darīja uzmanīgu) atradās grupa no tālas sistēmas, kas saistīta ar sferīdiem. Šī grupa apzināti izvēlējās neapdzīvotu planētu, lai veidotu filmu par saprātīgās dzīvības izcelsmi.  Tai bija jābūt piedzīvojumu, spēļu filmai. Filmēšanas laikā divi aktieri, ģērbušies ādās, kā tam vajadzētu būt pie pirmatnējiem cilvēkiem, ienira biezoknī, cerot atrast vietējo briesmoni, kura zobi ir lielisks materiāls modernu suvenīru izgatavošanai. Bet tā notika, ka ne jau viņi atrada briesmoni, bet briesmonis atrada viņus un pēkšņi uzbruka. Nav zināms, kā lieta beigtos, ja negaidīti neparādītos planētas aborigēni, kuri nogalināja briesmoni. Sarunas laikā tika noskaidrots, ka aborigēni (tos neizdevās nofotografēt, un aktieru neprofesionāli sagatavotais apraksts, izrādījās pretrunīgs un neskaidrs) guvuši zināmus panākumus. Piemēram, viņi bija pazīstami ar ģeometrijas pamatiem. Pēc šīs tikšanās filmu grupai bija steidzami jāatstāj planēta, jo tai bija atļauja strādāt tikai uz neapdzīvotām planētām - kontakti ar jaunatklātām civilizācijām ir speciālistu privilēģija. Turklāt, kā teica runātājs, notika kaut kas noslēpumains. Kādu laiku pēc filmu grupas ziņojuma saņemšanas uz planētu aizlidoja īpaša ekspedīcija. Ekspedīcija pārmeklēja visu planētu, meklējot saprātīgu dzīvību, taču nekas netika atrasts. Tādējādi Visuma antropologiem tiek mests izaicinājums: atrisināt vēl vienu kosmosa noslēpumu.

Pēc ziņojuma mans tēvs parādījās pārsteigtas auditorijas priekšā. Viņš pieticīgi lūdza vārdu un, aizrijoties ar smiekliem, paziņoja par tikšanos ar aktieriem.

Tā noslēpums tika atrisināts. Un, ja mans tēvs nebūtu bijis delegātu vidū, antropologi tā arī mocītos. Tā arī kuriozā kļūda, kas radusies no nepietiekamas dažādu kosmosa civilizāciju pārstāvju iepazīšanās vienam ar otru, ceļotu no vienas mācību grāmatas uz citu”.

Stāsts bija parakstīts: " Korona Aro". Moto: "Neuzskatiet sevi gudrāku par citiem."

Pavlišs izsvītroja parakstu, atstāja devīzi. Lai gan tam nebija nozīmes. Maz ticams, ka kāds uz kuģa neuzminētu, kurš ir stāsta autors.

9

Pavlišam izdevās atgriezties pie sava stāsta tikai pēc pusdienām. Uz papīra viņš rakstīja: “Es te neesmu. Es atgriezīšos ne ātrāk kā pēc divdesmit minūtēm”- un uz durvīm pakāra šo sludinājumu. Tagad neviens viņu netraucēs.

Nācās atkārtoti izlasīt uzrakstīto, kaut kas jau bija aizmirsts. Beidzot Pavlišs atkal atgriezās svaigajā, daļēji izgudrotajā un savā ziņā atmiņā esošajā piejūras pilsētas rudenī.

- Pastāsti man vēl kaut ko par Munu - Ņina man lūdza.