Pēdējais karš

Karavīri gāja pa priekšu lēnām rāpojošam visurgājējam. Viņi tika apsargāti, lai gan visiem jau bija skaidrs, ka tas ir lieki. Pavlišs vadīja visurgājēju.

Gājiens lēnām nolaidās līdzenumā, jau tuvu Segežas diskam un kupolam, ko apgaismoja lukturu buķetes.

5

Ģenerālis ilgi negāja nost no rācijas. Viņš joprojām stāvēja virs tās, kad atgriezās Zagrebins pēc smagas sarunas ar Aro, kurš uzskatīja, ka vajadzētu piekrist ģenerāļa prasībām, bet, lidojot prom, paņem sev līdzi tos Munas iedzīvotājus, kuri nevēlētos šeit palikt. Aro bija pārliecināts, ka tagad tik agresīvie ģenerāļi drīz izšķīdīs jaunajā sabiedrībā un viņu klātbūtne zem kupola neko nemainīs. Turklāt joprojām pastāvēja risks, ka ģenerāļi tomēr īstenos savus draudus un palaida raķetes uz Manvi, iznīcinot apmetni un kuģi.

Zagrebins pat nespēja izskaidrot nojautu, kas viņu vadīja, bet viņš pazina ģenerāļus labāk nekā gudrais Aro: ģenerāļi bija salīdzinoši nesena Zemes pagātne, bet priekš Aro un citiem koronām klasiska vēsture.

Zagrebins devās uz savu vietu pie galda un apsēdās.

- Ko viņš tur?.. - kapteinis klusi jautāja Bakovam.

- Saņem instrukcijas.

- Vai uz tiltiņa viss ir mierīgi?

- Jā, es šobrīd esmu sazinājies ar Kudarausku.

- Genādij Sergejevič, nāc ātri pie manis, - tajā brīdī skaļrunī sacīja Zenonas balss.

- Nu re, tomēr kaut kas ir atgadījies.

- Paskatieties, - sacīja Kudarauskas kapteinim, kurš bija ieskrējis stūres mājā.

 Uz lielā ekrāna bija redzams kupols. Tīrelī,  vairāku desmitu metru attālumā, ap diviem uz zemes guļošiem ķermeņiem pulcējās pūlis. Prožektoru gaisma, krītot no augšas uz tām, izgaismoja saspringtās, no radioaktīvā lietus slapjās sejas.

- Ranmakans pārgrieza signalizācijas tīkla kabeli. Renci ieraudzīja un izskrēja bez skafandra ārā, lai viņu apturētu. Ranmakans nogalināja Renci. Es pamanīju notiekošo tikai tad, kad caur ārējiem mikrofoniem izdzirdēju šāvienus. Viņi atradās trauksmes līnijas iekšpusē, un tāpēc iepriekš es neko nepamanīju.

Pie ekrāna stāvošais korona Aro sacīja:

- Ja Ranmakans tā rīkojās - bet viņš ir gļēvulis - tas nozīmē, ka viņš gaidīja, kad kāds mēģinās iekļūt pie mums no ārpuses.

- Un ģenerāļi meloja, - Zagrebins piebilda īpaši priekš Aro.

Tas aizvēra vairākas acis un sacīja:

- Iespējams.

- Pasaki, Vasam - kapteinis pagriezās pret Kudarausku, - lai viņš aiziet uz kupolu. Un lai paņem līdzi labi daudz antiradiācijas zāļu. Pasaki: daži cilvēki izgājuši ārpusē bez skafandriem. Korona Vas, droši vien, bufetē. Vai laboratorijā. Un sagatavojiet lielo lāzeru.

Kudarauskas pagriezās pret mikrofonu, un kapteinis grasījās aiziet, bet Aro viņu apturēja:

- Ieklausieties.

Ārējās komunikācijas skaļrunī neskaidri skanēja ap Ranmakanu un Renci stāvošo cilvēku balsis. Tad šīm balsīm pievienojās tāla tarkšķēšana. Tāda kā radio traucējumi.

- Kas tas varētu būt? Aro vaicāja.

Tarkšķēšanu dzirdēja arī cilvēki ārpusē. Viņi pagriezās pret pakalniem, kas pacēlās pār pilsētu.

- Dīvaini, - sacīja kapteinis. - Man tas nepatīk. Ieslēdziet iekšējos sakarus. Ieslēdzāt? Bakov? Ko dara mūsu ģenerālis? Vēl runā? Cik tad var! Pajautā viņam: vai mēs drīz atsāksim sarunas? Lūdz pagaidīt? Bakov! Kāpēc klusē.

Pēc nelielas pauzes Bakovs sacīja:

- Tikko ieskrēja karavīrs, kurš palika ārpusē, un kaut ko stāsta ģenerālim. Vai jums tur viss ir kārtībā?

- Gandrīz viss. Pastāstīšu vēlāk.

Tarkšķēšana apklusa.

- Nu, es eju, - sacīja kapteinis. - Sazināsimies.

Kapteinis pēdējo reizi paskatījās uz ekrānu, ieraudzīja, kā korona Vas skrien caur pārejas tuneli uz kupolu, un devās lejā.

Ģenerālim beidzot labpatikās apsēsties pie galda.

- Turpināsim sarunas, - viņš teica. - Kādu lēmumu esat pieņēmis?

- Mēs paliekam savās pozīcijās, - sacīja kapteinis. - Tomēr mēs vēlamies ar jums pārrunāt mūsu aizlidošanas iespējas. Kā jūs to iedomājaties?

 Kopkajītē bez atļaujas ieskrēja karavīrs. Viens no diviem karavīriem, kas Bauera uzraudzībā palika ārpusē. Viņš noliecās līdz pašai ģenerāļa ausij un kaut ko iečukstēja.

- Kā? - jautāja ģenerālis. - Idioti! Ar ieslēgtiem lukturiem?

Atdzīvojās iekšējās komunikācijas sakari.

- Kapteini, - Kudarauskas ziņoja, - No kalniem lejā nāk cilvēki. Aiz viņiem brauc mūsu visurgājējs. Ja nemaldos, lāzers tik tikko aizsniedz. Ko darīt?

- Visurgājējs palika Kalnu dārzā, - sacīja Bakovs.

Ģenerālis piecēlās un izvilka no kabatas pistoli.

- Jūs esat arestēti, - viņš teica.

Un atkāpās soli atpakaļ tā, lai radists, kurš arī izvilka pistoli, piesedz viņu no aizmugures. Otrais karavīrs, tas, kurš čukstēja ausī ģenerālim, atleca pie durvīm. Viņa rokās bija automāts. Tikai brigādes virsnieks palika pie galda. Viņš smaidīja un izlikās, ka viņam ar to nav nekā kopīga.

- Mūsu karaspēks tuvojas kuģim, - turpināja ģenerālis. - Jūsu trauksmes sistēma nedarbojas. Jūs varat pārbaudīt. Pēc piecām minūtēm viņi būs šeit.

Kapteinis atvēra cigarešu paciņu, kas gulēja viņam pretī uz galda.

- Nekādu muļķību, - brīdināja ģenerālis kļuvis uzmanīgs. - citādi es šaušu. Jūs nododat mums kuģi un pārejat uz pazemi.