Ptolemaja vārti

Bija ļoti tumšs. Tālumā dega pilsēta. Pret to asi izcēlās metāla masa, tā liecās, šķobījās un likās tik smalka kā tīkls. Kamēr meitene vēroja, tā sakusa, kļuva bieza un saplaka. Ar klusu krakšķi dzelzs celtne pazuda liesmās, kas pacēlās augšup, lai to sagaidītu, pastiepās pret debesīm un noplaka.

Kitija gulēja zemē vērojot. No debesīm lēnām bira stikla gabaliņi. Pēc mirkļa zeme jau mirdzēja kā salnas skarta.

37 kitija

Deviņos trīsdesmit no rīta, tieši divas dienas un piecas stun­das pēc sprādziena Sentdžeimsa parkā, Lielbritānijas valdī­bas Pagaidu padome sapulcējās uz ārkārtas sēdi. Viņi apsēdās apspriežu telpā Nodarbinātības ministrijā, kas bija vismazāk cietusī valdības ēka. Pa logiem iespīdēja blāva saules gaisma, uz galda stāvēja tēja, kafija un cepumi. Sapulci valdīja Paipe­res jaunkundze un darīja to ļoti efektīgi. Vairākus lēmumus vajadzēja pieņemt nekavējoties: pārtikas krājumu sadale, cie­tušo aprūpe šajā nolūkā tika atvērtas divas militārās slim­nīcas. Tika izveidota komiteja, kas atbildēja par dārgumu gla­bātavu, un vēl viena, kas sāka pilsētas centra atjaunošanas darbus.

Tālāk sekoja jautājumi par drošību. Kāds no ministrijas dar­biniekiem sniedza ziņojumu. Bija zināms, ka pa pilsētu jopro­jām klīst četri dēmoncilvēki, tomēr tie bija pārcēlušies no cen­tra uz laukiem. Viņiem pastāvīgi sekoja velnēni un jau laikus evakuēja cilvēkus no vietām, kur tie tuvojās. Tika plānots sūtīt papildspēkus, kas dēmonus uzveiktu. Tas bija sarežģīti, jo lie­lākā daļa Nakts policijas bija iznīcināta un tās vadītāja Ferē­ras jaunkundze pazudusi bez vēsts tika uzskatīts, ka viņa ir mirusi. Ministra vietnieks ziņoja par nodomu dibināt jaunu, cil­vēcisku policiju un lūdza atļauju sākt iesaukumu no vienkāršo ļaužu vidus.

Tajā brīdī vienkāršo ļaužu pārstāvji iejaucās un pieprasīja, lai tiku atrisināts kaut kas tikpat svarīgs atsaukts karaspēks no Amerikas. Lai atbalstītu savu viedokli, viņi pieminēja iespē­jamību, ka arī Eiropā sāksies sacelšanās, tāpat kā uzbrukums Londonai. Viņi uzsvēra, ja šī prasība netiks izpildīta, visā Lon­donā sāksies dumpis un streiki, kas pagaidu valdībai var dārgi maksāt. Šis atklāti agresīvais paziņojums saniknoja dažus burv­jus, un viņi bija jānotur, lai tie nemestos vienkāršajiem ļaudīm virsū. Paiperes jaunkundze, sitot ar tiesneša āmuru pa galdu, -spēja nodibināt kārtību tikai ar drošības ministra Harolda Butona palīdzību. Viņš atbalstīja vienkāršo ļaužu prasību, snie­dzot vairākus vēsturiskus piemērus, kur brūkošas impērijas noturējušās, tikai pateicoties savam uzticamajam karaspēkam.

Pēc karstām debatēm Paiperes jaunkundze piedāvāja balsot. Ar nelielu pārsvaru tika nolemts, ka karaspēks no Amerikas jāatsauc. Tajā brīdī vienkāršo ļaužu pārstāvji lūdza atļauju aiz­iet, lai pavēstītu šīs ziņas cilvēkiem, kas gaidīja uz ielas. Viņiem to atļāva, Pagaidu padome pasludināja pārtraukumu, un Butona kungs palūdza vēl vienu tasi tējas.

Kitija, kas to visu bija vērojusi, sēžot krēslā pie loga, izgāja gaitenī. Šīs debates bija izraisījušas viņai galvassāpes.

Kitija iepriekšējā rītā bija noraidījusi Paiperes jaunkundzes piedāvājumu ieņemt vietu Padomē. Lai gan piedāvājums sēdēt pie viena galda ar burvjiem kā līdzīgai ar līdzīgiem bija samērā neparasts, meitene juta, ka viņai nepietiks enerģijas. Jau deba­tes Vardes krogā viņai likās nebeidzami garlaicīgas, bet, vēloties izveidot atvērtu, jaunu valdību, būtu vajadzīga daudz lielāka pacietība un izturība. Kitijai pašlaik nebija ne vienas, ne otras. Bet viņa bija ieteikusi Butona kungu kā vienu nu izdzīvojušajiem burvjiem ar visplašākajām zināšanām. Turklāt viņas paziņas no Vardes kroga bija piedāvājuši vairākus nozīmīgus, ietekmīgus cilvēkus no vienkāršo ļaužu vidus, kas varētu palīdzēt Pagaidu padomes vadīšanā. Pēc tam Kitija bija palūgusi atsevišķu istabu un devusies pie miera.

Pēcpusdienā viņa bija pamodusies un aizgājusi uz Sent­džeimsa parku. Kitija izlauzās cauri barikādēm un iegāja miru­šajā zonā, kur ap melnu zemes krāteri bija apvilktas spilgti violetas maģiskās drošības joslas. Zem soļiem krakšķēja stikls. Gaiss šķita smags. Tikai ar cieši rokā sažņaugtu amuletu Kitija varēja justies pavisam droša.

Norobežotās zonas centrā gulēja sabrukusi pils, tumša un sakususi. No tās slējās pāris dzelzs pīķu, bet pārēji bija sakusuši vienotā masā un izskatījās pēc milzīgas, necaurejamas kazenāju biežņas. Virs tās bija redzama burvestību atstātā migla. Kodīgā smaka dzēla acīs un lika klepot.

Meitene tur klusēdama nostāvēja kādu brīdi.

-   Un tā tu turi savus solījumus, viņa beidzot teica.

No drupām neatskanēja nekāda atbilde. Nekas nesakustējās. Kitija vairs nekavējās. Viņa lēnām atgriezās dzīvo pasaulē.

Vienos, kad Padomei sākās pusdienlaiks, Paipere sameklēja Kitiju vienu pašu sēžam ministrijas bibliotēkā, šķirstot atlantus un veroties tālumā.