Ptolemaja vārti

Sazvērnieki bija aizņemti. Viņi skraidīja pa istabu, nesdami šurp Izsaukšanai vajadzīgās lietas sveces, bļodas, zāles un puķes. Biezie paklāji no telpas centra tika aizvākti un nosviesti malā. Zem tiem atklājās pentakli, izlikti ar pērlēm un lazurītu. Mierdaris, izmeties kreklā, stāvēja zāles centrā, klaigāja un pavēlēja.

Kitija Džonsa joprojām gulēja uz grīdas.

Netenjels piegāja pie viņas un klusi ierunājās. Kitij, celies, viņš pastiepa sasietās rokas uz viņas pusi. Jā, tieši tā. Apsēdies

šeit. Burvis pastūma malā smagu sarkankoka krēslu. Atpū­ties. Vai jūties labāk? -Jā.

-   Tad pagaidi. Mēs tiksim no šejienes prom. -Kā?

-   Uzticies man. Viņš atspiedās pret galdu un novērtēja situāciju. Pie durvīm stāvēja algotnis, rokas sakrustojis un ska­tienu no viņiem nenovērsis. Te nevarēja izbēgt. Paši sazvērnieki neizskatījās pēc vērā ņemamiem pretiniekiem. Bija skaidrs, kāpēc Mierdaris bija viņus izvēlējies. Tie bija vāji, neievērojami ļaudis, kurus grauza skaudība un naids un kuri labprāt ķērās pie jebkuras izdevības iegūt varu. Tomēr tie nekad nekļūtu par īstu draudu viņam pašam. Pats dramaturgs bija spēcīgs burvis. Netenjels bez dēmoniem pret viņu neko nespēja izdarīt.

Mierdaris… Netenjels klusībā dusmojās par savu muļķību. Gadiem ilgi viņš bija nojautis, ka valdībā darbojas nodevējs, kāds, kas ir saistīts ar Siržulauzēja un Divāla sazvērestībām. Lai uz Hedlhemas muižu izsauktu Ramutru, bija vajadzīgi četri burvji un ceturtais tā arī netika atrasts, viņš bija aiztraucies prom no muižas vaļējā automašīnā, sarkanajai bārdai plīvojot. Vai tas bija maskējies Mierdaris? Jā, tagad tas šķita pilnībā iespējams.

Golema afēras laikā Netenjels bija pārsteigts par to, cik ātri Mierdaris bija atradis Kitiju. Tagad viņš saprata, ka šīs ziņas viņam piegādāja Hopkinss, pateicoties saiknei ar Pretošanās kustību. Netenjels grieza zobus. Cik ātri Mierdaris bija viņu pieveicis, izmantojis viņu kā sabiedroto, pataisījis par muļķi! Nu, bet viss vēl nebija beidzies.

Netenjels ar akmens cietu seju vēroja Hopkinsa kungu stei­dzamies izpildīt vadoņa pavēles. Tātad šis bija noslēpumainais zinātnieks, ko viņš tik ilgi bija meklējis. Nebija nekādu šaubu, ka viņā mīt dēmons. Tomēr šis vīrelis taču nevarēja stāties ceļā Kormokodrānam, Askobālam un pārējiem! Tātad, kamēr šis cilvēks te piedalījās sazvērestībā, džini viņu gaidīja vies­nīcā!

Netenjels dusmās sarauca pieri. Viņš pakustināja rokas, pūlēdamies tikt vaļā no saitēm. Nekā. Viņam atlika gaidīt, kad Mierdaris viņu atbrīvos un ļaus nostāties pentaklā. Tad viņš varēs rīkoties izsaukt savus kalpus un nolikt šos nodevējus pie vietas!

-   Draugi, viss ir sagatavots! Nāciet, Mandrāk un Džonsas jaunkundz, jums tas ir jāredz! Mierdaris stāvēja pentaklā, krekla piedurknes uzlocījis, augšējo podziņu atpogājis. Viņš bija nostājies varoņa pozā rokas uz gurniem, kājas tik plati, ka caur tām gandrīz vai varētu izskriet zirgs. Sazvērnieki bija god­bijīgi nostājušies pa gabalu, pat algotnis izrādīja zināmu inte­resi par notiekošo un pienāca mazliet tuvāk. Netenjels un Kitija tuvojās pentaklam.

-   Tas laiks ir pienācis! Mierdaris sauca. Brīdis, kura dēļ esmu strādājis tik daudzus gadus. Tikai nojautas par dižo brīdi neļauj man tagad izplūst asarās, un viņš teatrāli izvilka no kabatas mutautiņu un nosusināja acis. Esmu izlēmis izmē­ģināt spēkus, izsaucot varenu būtni. Viņš ieturēja drama­tisku pauzi. Šovakar Hopkinss Londonas bibliotēkā samek­lēja sarakstu ar gariem, kas kalpojuši senajā Persijā. Un es gribu izsaukt vienu no dēmoniem, kura vārds tur minēts. Mani draugi, šeit, jūsu acu priekšā, tūlīt un tagad es izsaukšu dižāko dēmonu, kura vārds ir… Nūda!

Netenjels izgrūda šausmu saucienu. Nūda? Tas vīrs bija traks! Mierdari, viņš teica, tu droši vien joko. Šī procedūra jau tā ir pietiekami bīstama, bet tu vēl gribi izsaukt tik varenu būtni!

Dramaturgs saknieba lūpas. Es nejokoju, Džon, tikai rīko­jos saskaņā ar savu godkāri. Hopkinsa kungs ir mani pārliecinā­jis, ka kontrolēt dēmonu nemaz nav tik grūti, un man piemīt ļoti stiprs gribasspēks. Tu taču negribi teikt, ka neesmu uz to spējīgs?

-   Nē, nē, Netenjels steigšus nobēra. Viņš pieliecās tuvāk Kitijai. Tas vīrs ir traks, viņš nočukstēja. Nūda ir bries­mīga būtne, viens no spēcīgākajiem pazīstamajiem dēmoniem. Tas sagrāva Persepoli…

-   Zinu. Un iznīcināja paša Dārija armiju, Kitija atčukstēja.

-   Džon! Mierdara balss bija kašķīga. Pietiek sadūdoties! Man tagad vajadzīgs klusums. Hopkinss, ja redzat, ka kaut kas noiet greizi, pavērsiet visu atpakaļ, izmantojot Aspreja Anu­lēšanas burvestību. Labi. Klusumu zālē!