Ptolemaja vārti

Mierdara kungs, pieri saraucis, panācās uz priekšu. Džon­sas jaunkundz, mums nudien nav laika noņemties ar šādiem izlēcieniem. Viņš saviebās un uzgrieza muguru. Sākumā šīs meitenes klātbūtne mani uzjautrināja, bet tagad viņa mani vairs neinteresē. Varat viņu nogalināt.

23 netenjels

netenjels redzēja, kā algotnis nogrūž Kitiju zemē, atmet malā mēteli un izvelk aiz jostas aizbāztu izliektu nazi. Viņš redzēja, kā bārdainis satver meiteni aiz matiem, atgāž viņas galvu atpakaļ un atvēzējas…

-   Pagaidiet! Netenjels iesaucās tik svarīgā balsī, cik vien spēja. Neaiztieciet viņu! Meitene man ir vajadzīga dzīva.

Algotņa roka sastinga. Viņš noskatīja jauno burvi ar gaišzilo, caururbjošo acu skatienu. Un tad pavisam mierīgi turpināja liekt meitenes galvu atpakaļ un tuvināt kaklam nazi.

Netenjels nolādējās. Es teicu, pagaidiet!

Sazvērnieki ieinteresēti vēroja notiekošo. Rufusa Laima bālā, spīdīgā seja bija saviebta ļaunā grimasē. Diez vai tu te diktē noteikumus, Mandrāk.

-   Gluži pretēji, Rufus. Kventins mani tikko ielūdza pievieno­ties jūsu kompānijai. Un, pēc tam kad es biju vērojis Hopkinsa kunga iespaidīgo spēku demonstrējumu, es ar prieku šo priekš­likumu pieņemu. Rezultāti ir iespaidīgi. Tas nozīmē, ka tagad esmu viens nojums.

Kventins Mierdaris tobrīd pogāja vaļā mantiju. Viņš samiedza acis, nopētīdams Netenjelu. Tātad tu esi izlēmis piedalī­ties mūsu mazajā sazvērestībā?

Netenjels izturēja šo skatienu tik aukstasinīgi, cik vien spēja. Jā, viņš atteica. Tavs plāns patiešām ir vienreizīgs,

tas ir īsts meistardarbs. Žēl, ka todien pievērsu tik maz uzmanī­bas tam, ko tu rādīji. Bet tagad es gribu to labot. Tomēr meitene ir un paliek mana gūstekne, un man ir zināmas ieceres attiecībā uz viņu. Neviens cits nedrīkst viņai pieskarties.

Mierdaris paberzēja zodu un neatbildēja. Algotnis ciešāk satvēra nazi. Kitija neko neredzošām acīm lūkojās grīdā. Neten­jels juta, cik strauji sitas paša sirds.

Lai notiek, Mierdaris pēkšņi teica. Meitene ir tava. Atlaid viņu, Verok. Džon, tu tikko pierādīji, ka es neesmu tevī kļūdījies. Bet ņem vērā, ka vārdi ir labi, bet darbi vēl labāki. Pēc brīža mēs tevi atbrīvosim un novērosim, kā tu savienosies ar paša izvēlētu dēmonu. Bet pirms tam mums jāsagatavojas lielajai Izsaukšanai. Brūks! Vaiters! Aizvāciet tepiķus! Jāsaga­tavo pentakli!

Un dramaturgs pievērsās turpmākai norādījumu došanai. Algotnis, kura seja neko nepauda, palaida vaļā Kitijas matus. Netenjels, zinādams, ka viņu vēro naidīgas acis īpaši Laims un Dženkinss -, nesteidzās viņai palīgā. Meitene palika, kur bija, nokritusi ceļos un noliekusi galvu. Mati krita viņai pāri acīm. Šis skats viņam trāpīja kā naža dūriens.

Šovakar Kitija Džonsa jau divas reizes atradās par mata tiesu no nāves, un viss tikai viņa dēļ. Netenjels bija viņu atradis, izrā­vis no viņas mierīgās dzīves un atvedis līdzi, un tikai tāpēc, lai apmierinātu savu ziņkārību.

Kad teātrī viņai trāpīja burvestība, Netenjelam likās, ka mei­tene ir pagalam. Viņu pārņēma neizsakāma nožēla un vainas apziņa. Par spīti algotņa aizliegumam, viņš bija meties pie Kiti­jas un sapratis, ka viņa joprojām elpo. Nākamo pāris stundu laikā, kamēr meitene gulēja bezsamaņā, viņš bija jutis arvien lielāku kaunu. Un soli pa solim jaunais burvis atskārta, cik ļoti bija kļūdījies.

Jau vairākas dienas viņš bija sācis sevi apzināties kā citu cilvēku, nevis kā Mandrāku lomu, kas gadu gaitā bija kļu­vusi par viņa otro es. Un tikai notikumi, kas risinājās teātrī, lika viņam pilnībā izšķirties. Divas lietas, kas bija viņa ticības stūrakmeņi ticība tam, ka valdība ir neievainojama un ka tās rīcības motīvi ir tikumiski -, pāris mirkļos aizlīdēja prom. Bur­vji bija uzveikti. Kitija notriekta zemē. Un to visu izdarīja Mier­daris ar cietsirdīgu, vienaldzīgu rokas mājienu, un Netenjels ar šausmām atskārta, cik bieži tā ir rīkojies pats.

Sākumā viņu apstulbināja Mierdara nozieguma milzīgie apmēri. Teatrālā sagūstīšana, pretdabiskā ideja par dēmona dzīvošanu cilvēka ķermenī un muļķīgās runas par ģenialitāti bija novērsušas Mandrāka domas no realitātes. Dramaturgs bija tikai kārtējais cilvēks, kas spēlēja varas spēles. Tāds pats kā Siržulauzējs, Divāls vai un šī doma lika aukstiem svied­riem nolīt pār Netenjela muguru viņš pats, kas tovakar bija prātojis par zižļa sagrābšanu savās rokās un kara izbeigšanu. Jā, viņš bija mēģinājis sev iestāstīt, ka tas ir augstāku mērķu, impērijas labuma vārdā, bet kur tāds ideālisms beigtos? Tam ceļā taču būtu līķu kalni tie gulētu zemē gluži tāpat kā Kitija.

Cik skaidri un nepārprotami bija Netenjela nodomi! Mier­daris bija tos atklājis. Arī Ferēra. Un Lutiēnas jaunkundze bija visu sapratusi un uzgriezusi viņam muguru.

Kāds tur brīnums, ka Kitija bija izjutusi pret viņu tādu nici­nājumu! Vērojot meiteni nekustīgi guļam Statuju zālē, jaunais burvis bija juties kā pēdējais nelietis.

Bet tad viņa bija pamodusies un līdz ar atvieglojumu radušās jaunas briesmas.