— Nē, nē, — mani apturēja Jamamoto kungs. — Tā jābūt. Ielūkojieties uzmanīgi. Ūdens ir saduļķots.
Palūkojos vērīgāk un drīz patiešām samanīju tajā kaut kādu kustību.
— Redzat, kā mudž? Tie ir sivēni. Bet tie, kas nokarājas no augšas un izskatās kā lielas bišu šūnas, ir mākslīgais tesmenis. Barošanas laikā daļa piena nokļūst ūdenī un to saduļķo.
— - Bet kādēļ piens neieplūst šeit, baseinā? Logam taču nav nekā priekšā.
— Aiz lodziņa aizsegu veido vertikāla ūdens straume. Ari pašā barošanas kamerā ir tādas sienas, kas sadala kameru četros nodalījumos. Temperatūra šajos nodalījumos ir dažāda — no 0,3 līdz 18 grādiem. Izkļūt cauri sienai nav grūti. Mākslīgais tesmenis tiek iedarbināts pārmaiņus dažādos nodalījumos, un dzīvniekiem gribot negribot jāpierod pie straujajām temperatūras svārstībām. Tas ļoti veicina tauku dziedzeru attīstību, zemādas tauku nogulsnēšanos un apmatojuma augšanu.
Pamazām acis pierada. Ieraudzīju baltu vārpstiņveida priekšmetu ar neskaitāmiem izciļņiem, kas bija līdzīgi bērnu pupiņiem. Pie tā ar mutēm bija pieplakuši desmitiem sivēnu. Izskatījās kā balti apsūbējis vīnogu ķekars. Laiku pa laikam redzes lauku lēnām šķērsoja akvalangos ģērbto ganu ēnas.
— Te viņus tur apmēram mēnesi, tad «atņem no krūts», pēc tam pārceļ uz zemūdens ganībām.
26
«Jamamoto laboratorijai, 112. pasūtījums.
1. Jorkšīras šķirnes dzimtcūkas — 2.
2. Prethaizivju sargsuņi — 2.
3. Medību suņi, šķirnes — 5.
4. Piena govis, «Trešās, uzlabotās» šķirnes — 8.
5. Vakcīna pret dzelteno kaiti — 200 porcijas.
Norādīto lūdzam steidzami piegādāt pa sauszemi.
M. Niigata, 3. jūras ganības.»
— Jorkšīras cūku pēcteči? — es jautāju. — Tas ir, jūsu radītās pazīmes kļūst par iedzimtām?
Laiva ar prožektoru slīdēja pāri zemūdens ganībām neliela ezera lielumā. Saspiestajā gaisā trūka elpas.
— Nē. Pirmajā paaudzē to pagaidām vēl nevar panākt. Zemūdens zīdītāji, kas cēlušies no pirmās paaudzes, ir pietiekami dzīvotspējīgi, taču radīt pēcnācējus nespēj. Spējīgi vairoties viņi kļūst tikai tad, ja tos savukārt izaudzē ārpus mātes miesām. Tādējādi iegūtos otrās paaudzes dzīvniekus mēs saucam par dzimtcūkām, dzimtgovīm. Tas prasa daudz darba un līdzekļu, tādēļ pagaidām mums viņu vēl ir maz. Pienāks laiks, kad, pēc manām domām, zemūdens dzīvnieki, kas spēs vairoties patstāvīgi, nebūs vairs nekāds retums.
— Kas tās tādas par jūras ganībām Ni- igatā?
— Tieši tādas, kā tur teikts. Ganības jūras dibenā.
— īstas ganības? Varbūt jūs arī produkciju piegādājat tirgum?
— Hm … Šajās lietās, jāatzīstas, esmu profāns. Vismaz pagājušā gada pavasarī pēkšņi sākām saņemt tādus pasūtījumus. Ja nemaldos, pirmo saņēmām no jūras ganībām Boso. Pamazām pasūtījumu skaits pieauga, dažkārt tos atsūta no pavisam negaidītām vietām, piemēram, no dziļiūras Ka-Eļas ganībām Klusajā okeānā. Līdz šim esam nosūtījuši pavisam ap divsimt tūkstoš govju un cūku; tas ir gandrīz pieci procenti no mūsu valsts sauszemes lopu skaita. Šie lopi droši vien pāriet kādas organizācijas īpašumā, un iespējams, ka no komerciālā viedokļa tas ir visai ienesīgs pasākums.
— Gandrīz neticami! . ..
— Es pats lāgā nevaru aptvert. Kaut vai, piemēram, nogulumi okeāna dibenā, tās pašas dziļūdens dūņas. Cūkām tā ir gluži ciešama barība. Tādējādi barība cūkām ir neierobežotā daudzumā. Cūkas, tāpat kā aitas, var laist ganībās. Kādēļ lai šāds pasākums nebūtu rentabls? Paskatieties, tieši zem mums ar vakuuma sūkni slauc govi.
— Ja pieņemam, ka tik milzīgs uzņēmums patiešām eksistē, kādēļ neviens par to neko nezina? Nē, es nespēju tam ticēt. . .
— Tur jau ir tā lieta, — dzedri noteica uz airiem sēdošais Joriki. — Acīmredzot organizācija ir solīda …
Vēl nezināju, vai viņš ir mans draugs vai ienaidnieks, tādēļ arī nesapratu zemtekstu. Varbūt viņš atkal izmet makšķeri?
Es patiešām svārstījos. Šīs vietas apmeklējums bija radījis īstu apvērsumu manā prātā — šai ziņā Joriki bija taisnība. Versija par tirdzniecību ar embrijiem, par kuru es agrāk ir dzirdēt negribēju, mācās virsū kā reāla īstenība. Ja jau tā, tad jāpārvērtē visi pēdējā laika notikumi. Finansu nodaļas vadītāja noslepkavošana tad jau vairs nebūs šo notikumu centrā.