Šis tas par velti(Fant stastu krājums)

— Par ķermeņiem jūras krastā? — Saimons jautāja.

— Jā, to pašu. Starp citu, šo brošūru uzrakstīju es pats. Vai tā nedod zināmu priekšstatu par mīlas jūtām? Tādas jūtas jums nevar iedvest jebkura sieviete, mister Saimon. To spēj vienīgi meitene, kas jūs mīl.

Saimons joprojām šaubījās.

— Un tomēr tā nav gluži īsta mīlestība, vai ne?

— Protams, īsta! Ja mēs saviem klientiem piedāvātu simulētu mīlestību, šo preci tā arī reklamētu. Ticiet man — reklāmas likumi uz Zemes ir ļoti stingri! Pārdot var visu, bet prece jānosauc īstajā vārdā. Tā ir ētika, mister Saimon!

Teits atvilka elpu un turpināja nedaudz lēnāk.

— Nē, ser, nepieļaujiet šai gadījumā kļūdu! Mūsu produkcija nav surogāts. Tā dos jums iespēju izbaudīt tieši tās jūtas, par kurām dzejnieki un rakstnieki ir sapņojuši gadu tūkstošiem. Pateicoties modernās zinātnes sasniegumiem, mēs varam piedāvāt jums šīs jūtas, kad vien jūs vēlaties, turklāt glītā iesaiņojumā un par smieklīgi zemu cenu.

Saimons sacīja:

— Es biju iedomājies kaut ko … stihiskāku.

— Stihiskumam ir sava pievilcība, — misters Teits piekrita. — Mūsu pētniecības laboratorijas pašlaik studē šo problēmu. Ticiet man, ja vien tirgū būs attiecīgs pieprasījums, mēs ar zinātnes palīdzību to noteikti apmierināsim.

— Tāds apmierinājums man diezkā nepatīk, — Saimons piecēlies teica. — Iešu labāk noskatīties filmu.

— Pagaidiet! — misters Teits iekliedzās. — Jūs domājat, ka es cenšos jums kaut ko iesmērēt, ka iepazīstināšu jūs ar meiteni, kura uzvedīsies tā, it kā mīlētu jūs, bet patiesībā jūs nemīlēs. Vai uzminēju?

— Laikam gan, — Saimons atzina.

— Jūs dziļi maldāties! Pirmkārt, tas maksātu pārāk dārgi. Otrkārt, meitenes psihiskā slodze būtu pārmērīga; mēģinājums reālistiski notēlot tādu lomu kaitētu viņas veselībai.

— Bet kā jūs to panākat?

— Izmantojot fhūsu zināšanas psiholoģijā un citās disciplīnās. ^

Saimonam tas viss izklausījās pēc ķīniešu ābeces. Viņš devās uz durvīm.

— Paklausieties, — Teits joprojām nelikās mierā. — Jūs acīmredzot esat saprātīgs jauneklis. Kā jūs domājat, vai jums izdotos atšķirt īstu mīlestību no viltotas?

— Protams!

— Tad kādu garantiju jums vēl vajag?! Vai nu jūs būsit pilnīgi apmierināts, vai arī nesamaksāsit mums ne centa.

— Es padomāšu, — Saimons teica.

— Kāpēc vilcināties? Ievērojamākie psihologi apgalvo, ka īsta mīlestība nostiprina un dziedina psihi, likvidē mazvērtības kompleksu, atjauno hormonālo līdzsvaru un uzlabo sejas krāsu. Mīlestībā, kuru mēs jums piedāvājam, ir itin viss: dziļa un pastāvīga pieķeršanās, nevaldāma kaislība, absolūta uzticība, gandrīz mistiska jūsma tiklab par jūsu trūkumiem, kā par labajām īpašībām, aizkustinoša tieksme allaž iepriecināt mīļoto un turklāt — starp citu, to var piedāvāt tikai mūsu firma — nekontrolējams uzliesmojums, apžilbinoša iemīlēšanās no pirmā acu uzmetiena!

Misters Teits nospieda pogu. Saimons vēl nebija izšķīries. Bet tad atvērās durvis, ienāca meitene, un tai pašā mirklī Saimona šaubas izgaisa.

Meitenei bija brūngani mati, kas zaigoja vara spīdumā. Par viņas seju Saimons varēja sacīt vienīgi tik daudz, ka, ieraugot to, viņam acīs sariesās asaras. Un, ja jūs uzdotu jautājumu par meitenes augumu, viņš uz vietas būtu jūs nositis.

— Mis Penija Braita, — Teits sacīja, — iepazīstieties ar misteru Elfredu Saimonu.

Meitene gribēja kaut ko pateikt, bet vārdi nenāca pār viņas lūpām; arī Saimons bija kļuvis mēms. Uzlūkodams Peniju, viņš saprata visu bez vārdiem. Nekam citam nebija nozīmes. Līdz pat sirds dziļumiem Elfreds juta, ka tiek bezgalīgi un dziļi mīlēts.

Viņi tūdaļ aizgāja roku rokā, un reaktīvā lidmašīna aizveda viņus uz baltu savrupmājiņu priežu mežā, netālu no jūras. Tur viņi pļāpāja, smējās un mīlēja, un vēlāk Saimons ieraudzīja mīļoto kā uguns dievieti saulrieta liesmu atblāzmā. Zilajā mijkrēslī Elfredam pretim vērās meitenes milzīgās, tumšās acis, un viņas ķermenis, tik tuvs un pazīstams, atkal ietinās noslēpumu plīvurā. Uzlēca mēness, spilgts un skurbinošs; pasaule iegrima mānīgo ēnu valstībā. Meitene raudāja, ar dūrī- tēm dauzīdama Saimona krūtis, un arī viņš raudāja, pats nezinādams kāpēc. Beidzot iestājās blāva rītausma, vāra un maldinoša; tā glāstīja viņu izslāpušās lūpas un savijušos ķermeņus, un tuvējā krastmalā apdullinoši dārdēja paisuma bangas, sakāpinādamas kaisli līdz neprātam.

Ap pusdienas laiku viņi atgriezās firmas kantorī. Penija trauksmaini paspieda Saimonam roku un pazuda kādās durvīs.

— Nu, vai mīlestība bija īsta? — misters Teits vaicāja.

— Jā.

— Un jus bijāt ar visu apmierinats?

— Jā. Tā bija mīlestība, visīstākā mīlestība! Bet kāpēc viņa tik neatlaidīgi prasīja, lai mēs atgriežamies?

— Posthipnotiska pavēle, — misters Teits paskaidroja.

— Kā, lūdzu?

— Ko citu jūs gaidījāt? Mīlestību grib visi, bet tikai retais vēlas maksāt par to. Lūk, jūsu rēķins, ser.

Saimons noskaitīja naudu, kaut arī iekšēji bija gatavs eksplodēt.

— Tas nebija nepieciešams! — viņš iesaucās. — Es, protams, būtu jums samaksājis par to, ka iepazīstinājāt mūs … Kur Penija atrodas tagad? Ko jūs ar viņu izdarījāt?