Slēptuve

- Padomā, Paša. Bet saistībā ar šo problēmu rodas vēl viena: laika, kā tāda, problēma. Kas tad tādā gadījumā ir laiks? Kāpēc hronopaātrinātājs ieslēdzās, paātrinot to, ko principā paātrināt nav iespējams - hronokvantus, laika kvantus?

- Es pats varētu uzdot šo jautājumu. Starp citu, vai tu satiki broveju Mimo?

- Dīvains vārds. Kas tas tāds?

Pāvels pastāstīja par tikšanos ar klejotāju, klaidoni pa Laiku Koka Zariem.

- Nē, es neesmu pazīstams ar šo tipu, - dubultnieks papurināja galvu. - Esmu iepazinies ar daudzām apbrīnojamām būtnēm, bet par broveju cilti dzirdu pirmo reizi. Un viņš tev palīdzēja? Savādi.

- Piekrītu, gadījums ir dīvains, lai gan tas iekļaujas kādas spēles hipotēzē, kurā mēs ar tevi esam bandinieki. Nu, vai varbūt ne bandinieki, lielākas figūras, bet tālu no galvenajām. Kāpēc es to teicu: viņš, pirmkārt, ieteica savu laika koncepciju. It kā laiks ir informācijas plūsmu virzītas mijiedarbības process.

- Kā virzītas? Kādas informācijas?

- Uzmini pats. Ne jau tur tā būtība. Tālāk viņš arī paziņoja, ka katram Zaram ir savs laiks. Vai saproti? Starp citu, šajā "izžūstošajā" Zarā, kur tu un es atrodamies, laiks vispār ir trīsdimensionāls.

- Kā viņš to iedomājas?

- Viņš droši vien iedomājas, es gan nevaru.

- Svētā Dzimta! - Jasena beidzot neizturēja, iztaisnojoties krēslā, viņas acis dusmīgi iezibējās. - Vai jums nav apnicis runāt šajā suņu valodā? Es neko, nu absolūti neko nesaprotu!

Vīrieši apmainījās skatieniem, pasmaidīja - līdz šausmām līdzīgi, vienādi katrā līnijā, katrā žestā. Tad Pāvels-otrais, kļuvis uzsvērti nopietns, paziņoja:

- Tev gan paveicies, dubultniek. Man arī vajadzētu tādu ceļabiedreni! Varbūt aizdosi?

Pāvels-pirmais nepaspēja atbildēt. Jasena pielēca un piesteidzās pie viņa un paslēpās aiz krēsla atzveltnes.

- Kas tad nu? - dubultnieks izlikās izbrīnījies. - Vai tad es neesmu tāds pats kā viņš? Ja vēlaties zināt, es esmu vēl labāks!

Jasena papurināja galvu, piesardzīgi lūkodamās no aiz Ždanova-pirmā platās muguras, un vīrieši iesmējās.

- Skaidrs, sejā neesmu padevies, - novilka Pāvels-otrais, bet nepabeidza.

 Mazajā, bet mājīgi veidotajā kā viesistaba kaut kur mājā uz Zemes, atpūtas telpā parādījās Stass.

- Lūdzu piedot, dārgie viesi. Nepieciešams konsultēties. Radušās dažas problēmas saistītas ar jūsu uzturēšanos pie manis.

- Kokonu, - Pāvels-otrais īsi pavēlēja.

Un ap abiem Ždanoviem no grīdas izauga caurspīdīgs vadības un kontroles kokona kupols. Tiesa, tajā uzreiz parādījās logs, un Pāvela Pirmā-balss lūdza sastingušo Jasenu nebaidīties un gaidīt.

Kokona kupols palika tukšs neilgi. Stass pacēla no grīdas psi-viriālo “kaktusu” ar krāsainu gaismu izkliedi, pārvērta kupola daļu tilpuma ekrānā, pagrieza pretī tiem, kas sēdēja, un nostājās sānos. Klusi pateica:

- Es nekontrolēju visu Stumbru, tikai četrdesmit divus procentus no ēkas, tāpēc nevaru galvot par secinājumu ticamību. Bet man jūs jābrīdina. Mūsu ienaidnieki ir aplenkuši visas manis kontrolētās mehānismu un darba zonas un tās metodiski iznīcina. Dzīvības atbalsta sfēra samazinās. Ja tās turpinās samazināties tādā ātrumā, pēc divpadsmit dienām, trim stundām un četrdesmit minūtēm, es vairs nevarēšu jūs pasargāt.

- Neuztraucies, puis, mēs šeit tik ilgi negrasāmies slēpties, - Pāvels-otrais mierināja inku. - Kas vēl?

- Kāds caur manu hronomembrānu uzstājīgi dod signālu: "Lūdzu, ielaist."

- Kods, parole?

- Ne viens,ne otrs, tiešs pieprasījums vienkāršā tekstā.

Pāveli saskatījās.

- Varbūt tie ir tavējie?

- Vai arī tavējie.

- Manējie zina paroli.

- Manējie nezina, bet viņu transports nav membrāna, bet transgress.

- Vai tev izdevās pierunāt transgressa apkalpojošo inku? - Ždanova-otrā balsī izskanēja neviltots pārsteigums.

- Jā, bet kas tur sevišķs?

- man neizdevās.

Tagad Pāvels-pirmais, neizpratnē, satvēra zodu.

- Nevar būt! Vai tad ne transgressa inks palīdzēja jums nogādāt "golemu" kapsulas hronourbšanas galējā punktā?

- Nē. Krava ar "golemiem" nonāca pie mums pa Stumbra hronomembrānas īpaši aizsargāto līniju.

- Viss skaidrs. - Pāvels-pirmais pašūpoja galvu. - Vēl viens netiešs pierādījums tam, ka mēs ar tevi torpedējām hronourbi dažādos Zaros!

- Ko man atbildēt? - par sevi atgādināja Stass.

- Vai pārbaudīt, kurš dod signālu nekā nevar?

- Es mēģināšu, bet tas prasa laiku un enerģiju. Mani resursi ir ierobežoti.

- Izmanto MK akumulatorus.

- Šajā izejas mezglā man nav MK akumulatoru,-  klusi un vainīgi nomurmināja inks.

Dubultnieki atkal saskatījās. Viņi labi saprata viens otru  no acu uzmetiena, bez vārdiem.

- Slikti mums te iet. Bez palīdzības mēs ilgu laiku neizturēsim, šeit ir daudz vairāk "sanitāru", nekā mūsu izstarotājos lādiņu.

- Vēl jau ir arī drimmers, bet es nevarēju izlauzties cauri tā bloķēšanas kontūram unnokļūt pie vadības cilpas. Tagad tas galvenokārt pilda zobena funkcijas.

- Kas tas par drimmeri?

Pāvels-pirmais ar īkšķi norādīja uz zobena rokturi aiz muguras.

- Vai tad ar tādiem neesi pazīstams?

- Ar zobeniem?

Pāvels aizvēra acis un papurinājar galvu. Dubultnieks jautājoši skatījās uz viņu, nācās viņam izskaidrot, kas ir drimmers un kā tas darbojas.