Slēptuve

Pāvels-pirmais kādu laiku klusēja, nolūkojoties uz Kontrstumbra "Ķelnes katedrāli" un dažos vārdos sarunu biedriem izklāstīja plānu. Kad viņš pabeidza Stumbra inks visai dabiski  teica:

- Jūs esat traks, Pāvel.

Uz ko Pāvels-otrais atbildēja:

- Šķiet, ka mēs, Ždanovi, visi esam tādi. Es apstiprinu plānu.

7. nodaļa

Viņi atstāja Jasenu Stasa aprūpē, ar grūtībām pierunājot viņu atturēties no patstāvīgiem soļiem. Meitene bija drosmīga, taču bija skaidrs, ka viņa neparko nevēlas palikt viena. Un tomēr Ždanovu izstrādātajā operācijā viņai bija piešķirta tikai novērotājas loma. Rossinkai nebija ne pieredzes, ne zināšanu, ne spēka, lai piedalītos akcijā.

Stass "dvīņu" priekšā izvērsa būvniecības zonas plānu, un viņi vēlreiz kārtīgi izpētīja visas pieejas KontrStumbra ēkai, būvmateriālu plūsmas grafiku, ārējā perimetra apsardzes posteņu maiņu un paroļu sistēmu. Tikai tad pienāca laiks rīcībai.

Ārējo apsardzi Pāveli nolēma neaiztikt. Pat ja viņiem izdotos klusām neitralizēt vienu no posteņiem un pārģērbties apsardzes uniformās, būvlaukumā viņus vienalga neielaistu. Ārējai apsardzei tur nebija ko darīt. Un, ja arī "sargiem" ļautu tikt garām, izlūkiem būtu saistoši sargu formālie atribūti. Tāpēc Ždanovi izvēlējās citu ceļu.

Lai uzceltu ēkas sienas, celtnieki ņēma visparastākās smiltis jūrmalā, viņiem bija vajadzīgs silīcijs, un viens no smilšu pārvadāšanas maršrutiem ieinteresēja izlūkus. Smiltis pārvadāja milzīgs krustveida kravas agregāts, kuru celtnieki droši vien bija mantojuši no šīs pasaules aborigēniem, tāpat kā līdzīgas konfigurācijas lidaparātus. Krusta četru konteineru galos bija piestiprināti četri desmitmetrīgi sfēriski riteņi. Vadības kabīne, niecīga salīdzinājumā ar kravas agregāta virsbūvi, bija piestiprināta krusta galvenā stieņa galā. Bija trīs vadītāji: divi sēdēja vadības kabīnē, trešais - tornītī virs korpusa. Acīmredzot viņš bija atbildīgs par iekraušanas un izkraušanas procesu. Šis mehāniskais koloss vienā paņēmienā transportēja vismaz tūkstoš tonnas smilšu.

 Izmantojot dingo aparatūru, Ždanovi pārvērta sevi par "dzeloņcūku" kopijām, pagaidīja šo savdabīgo radījumu ienākšanu Stumbrā, - Stass palīdzēja "dvīņiem" orientēties, izmantojot sienās iebūvētās kameras un sensorus, - un atstāja savu patversmi trīsdesmit otrajā Stumbra stāvā.

No ēkas izkļuva bez starpgadījumiem. Tikai vienu reizi viņi satika patruļu: trīs "sanitārus" - cilvēkus spīdīgos aizsargkombinezonos. Cilvēki nepievērsa uzmanību diviem "dzeloņcūku" humanoīdiem, kas nāca pretim. Pie izejas Pāvelus apturēja viens no pašu "cilts pārstāvjiem", bet, saņēmis hipnoizstarotāja lādiņu, zaudēja interesi. Viņa smadzeņu psi raksturlielumi daudz neatšķīrās no cilvēka smadzeņu psi ritmiem.

Netālu no izejas starp akmeņu kaudzēm atradās pazīstamais lidojošais krusts ar kabīnēm visos galos, taču izlūki neuzdrošinājās to izmantot, nezinot vadības sistēmas un lidojuma atļauju kodus. Viņi lēnām devās uz jūrmalu, kur smilšu spirālveida iekrāvēji bija izrakuši garu un dziļu grantsbedri. Bez starpgadījumiem pagājām garām arī posteņu ķēdei, kas bloķēja izejas no Stumbra. Šeit dežūrēja cilvēki, nevis mašīnas ar elektroniskiem meklētājiem un atpazīšanas sistēmām, un dežūrēja nevērīgi, pārliecināti par savu neievainojamību un negaidīja uz tik atklātu un nekaunīgu ienaidnieka parādīšanos.

Viens no apsargiem kaut ko no attāluma uzkliedza, kad izlūki gāja garām, iespējams, prasot paroli. Pāvels-divi, atbildot uz to, ieslēdza rācijas ierakstu, atskaņojot neizrunājamu vārdu, kas nozīmēja standarta, nicinošu, flegmatisku "dzeloņcūku" atbildi (šo vārdu Stass bija ierakstījis un atšifrējis), un apsargs nomierinājās. Gluži tāpat kā viņa draugi, viņš bija aizņemts svarīgā darbībā: malkoja alkoholu un caur inform-brillēm atskaņoja erotiskus klipus.

Ceturtdaļstundas laikā pārvarējuši attālumu no Stumbra līdz karjeram, Ždanovi nedaudz pagaidīja, kamēr tuvākās kravas automašīnas vēders tika piepildīts ar granti un nosēdās putekļi, piegāja pie agregāta un ar žestiem aicināja vadītājus nolaist kāpnes.

Šoferi izrādījās arī "dzeloņcūkas", kurus šeit, būvlaukumā, izmantoja kā palīgstrādniekus vai sargus. Ar viņiem bija viegli vienoties.

Uzkāpuši vadības kabīnē, Pāvels-pirmais abus nomierināja ar "ziloņa" staru, un, kad tur iekļuva dubultnieks, viņiem nebija grūti iekaidrot miegainajiem "tautiešiem", kas no viņiem tiek prasīts. Kā izrādījās, viņi ar grūtībām, bet tomēr saprata krievu valodu.

Turklāt izlūkiem paveicās uzzināt dažus uzvedības noteikumus būvlaukumā, kas viņiem vēlāk lieti noderēja.

Dažas minūtes vēlāk kravas agregāts devās pa ierasto maršrutu. Pēc pusstundas viņš šķērsoja kontroles joslu un iebrauca pa kompleksa, kas sintezēja Kontrstumbra sienu materiālu, vārtiem. Kopš šī brīža sākās otrais Ždanovu plānotās operācijas laika skaitīšanas posms, nu jau sekundēs.

Kravas agregāts apstājās zem rotējoša metāla cilindra. Garais pneimatiskā konveijera snuķis no augšas nolaidās kravas kastē, iešņācas, iesūcot smiltis un paceļot putekļu mākoņus.