Slēptuve

- Šādu ieroci manā dzimtajā Zarā vēl nav izgudrojuši, - atbildot Pāvels-otrais papurināja galvu.

- Drimmers nav tikai ierocis, tā pielietošanas spektrs ir daudz plašāks. Ne katram drošības darbiniekam ir pilnvaras tos izmantot. Pat man, dienesta rangu tabulā - grifam, inspektoram ar "atvērtu lapu", nekad nav dota iespēja strādāt ar drimmeriem.

- Bez šaubām noderīga lieta, bet ne īpaši palielina mūsu kaujas potenciālu. Starp citu, tavu meiteni es vispār neņemu vērā. Viņa mūsu lietās ir vairāk apgrūtinājums nekā palīgs. Kāpēc vilki līdzi no viņas mājām? Vai tik ļoti iepatikās?

- Sākumā pažēloju ... savu puisi viņa tur pazaudēja. Bet tad…

- Skaidrs.

- Nekas tev nav skaidrs. Mežonīgs tu esi kļuvis savu ceļojumu laikā. Bez tam viņa tomēr šo to prot, un audzināta spartiešu garā, tāpēc tev nav taisnība, Ždanov. Tomēr es negribētu viņu pazaudēt.

- Kā gan citādi, - nomurmināja Pāvels-otrais. - acis vien ir ko vērtas... Es tevi ļoti labi saprotu. Vajadzētu viņu paslēpt, bet nav kur.

- Viņa nepaliks viena.

- Stass varētu viņai izveidot dingo, tā ka nebūtu iespējams atšķirt no tevis.

- Viņa ir ārkārtīgi laba ekstrasense, jūt lauku smaržu. Kā gan citādi viņa mūs atšķirtu?

- Un tomēr, pārrunāsim labāk, ko darīt tālāk, - dialoga beigas starp abiem Pāveliem pārtrauca Stumbra inks. - Varbūt lūgt palīdzību pa atlikušo līniju?

- Lai "ķirurgi" tevi izseko un nosūta desantu? Nē, kamēr viņi nezina par tavām iespējām un mūsu klātbūtni, mēs esam drošībā. Protams, relatīvā. Bet darīsim mēs to pašu, ko vienmēr: izlūkošana, analīze, desanta sagatavošana, uzbrukums Kontrstumbram. Starp citu, vai tu viņu labi aplūkoji?

Stass pamāja ar galvu un parādīja viomā pīķi ar divgalvaino virsotni, ko bija uzbūvējuši "hronoķirurgu" palīgi.

Kontrstobrs patiešām ļoti atgādināja uz Zemes zināmās struktūras: slaveno gotisko Ķelnes katedrāli, kas dibināta 1248. gadā un pabeigta vairāk nekā sešus simtus gadus vēlāk, un Sagrada Familia baznīcu, kas sākta 1884. gadā un pabeigta 2020. gadā. Tiesa, baznīca tika izveidota ar divpadsmit torņiem, bet Kontrstobram bija tikai divi torņi, kā Ķelnes katedrālei [11], taču tie bija celti kā arhitektam Antonijo Gaudi, kurš iecerēja "Svētās ģimenes" baznīcu, kuras unikālais izskats kļuva par pasaules arhitektūras pērli. Šāds, ārkārtīgi oriģināls, sirreāls, pat mistisks veids gotikas un mauru stila apvienojumā pārvērta akmeni par dzīvu radījumu, kuru nebija iespējams neapbrīnot.

Kontrstumbra celtnieki, iemiesojot "hronoķirurgu" ideju, izmantoja praktiski tos pašus motīvus un stilu, novedot savu celtni līdz groteskai - pēc lieluma, augstuma, drūmā pompozuma, kā arī ar šausmām un izmisumu, kas pārņēma ikviena cilvēka psihi, kurš skatījās uz ēku.

- Inferno! - Pāvels-pirmais pārtrauca ieilgušo klusumu.

- Baismīgi! - piekrita otrais, kurš jau bija pietiekami aplūkojis Kontrstumbra ēku. - Iespaids ir draudošs, tev taisnība. Stas, parādi apsardzi.

Kontrstumbra divu torņu kontūra atvirzījās, un ap to dzeltenā un oranžā krāsā iekrāsojās ēkas drošības sistēmu shēma. Sarkanie pulsējošie apļi uz tās iezīmēja sistēmu vadības un uzraudzības punktus, kādi bija trīs: elektroniskie, skaņas un vizuāli optiskie.

- Hmm-jā! - Pāvels-pirmais pakasīja pakausi. - Nebūs viegli tur iekļūt pat "hameleonā" un ar psi-aizsardzību.

- Ja vien vispār iespējams. Mums nepieciešams nestandarta solis.

- Nekaunība?

- Hronobruņinieks jau nodemonstrēja šo īpašību, ubrūkot Kontrstumbram, kā Dons Kihots vējdzirnavām.

- Es domāju drosmi, kas robežojas ar nekaunību. Bet hronobruņinieks devās uzbrukumā, glābjot mūs, lai uguni novirzītu uz sevi. Lai kas viņš bija, man viņa ir ļoti žēl ...

- Jā, viņš nomira skaisti. Viņam izdevās sakapāt apmēram piecdesmit "dzeloņcūku", divus desmitus "bruņurupuču" un divas pērtiķčūskas, līdz viņu sašāva no "gloka".

Paklusēja.

- Stas, vai tev ir kādas idejas, kā iekļūt šajā ļaunuma templī?

- Nē, draugi, es neredzu tādu iespēju. Celtnieki ņēmuši vērā visu.

- Ne visu, ja jau mēs viegli iekļuvām Stumbrā un sekojam viņiem tikai no trīsarpus kilometru attāluma.

- Ja vien tā nav daļa no "ķirurgu" plāna - nomurmināja Pāvels-otrais. - Viņiem bija pienākums paredzēt mūsu parādīšanos, bet Stumbrs, starp citu, ir visērtākā vieta kur pulcēties. Mēs viņiem šeit neesam bīstami. Mēģināsi izkļūt - neļaus izdvest ne skaņu!

- Diez vai? - Pāvels-pirmais samiedza acis. - Stas, vai tev ir kāds "gloks"? Vēlama A klases.

- Diemžēl, - papurināja galvu inka videospoks.

- Ja man būtu "gloks", - Pāvels-otrais nopūtās, - es jau sen būtu mēģinājis iznīcināt būvlaukumu.

- Labi vien ir, ka tev tā nav. Šturm und drang mums nepalīdzēs, mums jārīkojas viltīgāk, kā teica vēl Suvorovs.

- Kas tas tāds?

- Nemuļķojies, lai nu kam, bet Suvorovam bija jābūt jūsu Zara vēsturē, ja jau viss sakrīt ar mūsējo, līdz pat tevis atdalījumam no manis.

- Drīzāk tevis no manis.

- Tava Zara no manējā.

- Nepieķeries vārdiem. Man ir ideja.

- Klāj vaļā.

- Ļoti pārdroša ideja.

- Klāj vaļā, Ždanov.