Stravaganza-1 Masku pilsēta

Sargs iededza lāpu kameras stūrī, tad pagriezās un aizsoļoja atpakaļ pār tiltu.

Meitene bija aizmigusi. Viņa izskatījās pagalam nomocījusies, mati savēlušies un pilni salmu stiebriem. Hercogiene klusītēm pievēra aiz sevis durvis. Taču ar to pietika, lai meitene pamostos, viņa pielēca kājās un tagad skatījās atnācējā. Tad vīlusies atkal saļima.

Ak, viņa nopūtās. Man likās, ka mamma.

Hercogiene satrūkās, taču runāja sev ierastajā dzedrajā

tonī:

Vai tiešām ar valdnieci jārunā tā? Nav brīnums, ka esi šeit par nodevīgu rīcību.

Arianna atkal pielēca kājās.

Jūsu Augstība, viņa stostījās. Atvainojiet. Jūs mani pārsteidzāt nesagatavotu. Es negribēju būt nepieklājīga.

Lai ko meitene gaidīja, tikai ne to, kas notika nākamajā mirklī. Arianna Hercogieni bija nīdusi tik ilgi, ka vairs neuzskatīja par reālu cilvēku. Un patlaban šī dižā kundze, kuras rokās bija Ariannas dzīvība, paspēra soli uz priekšu un ieskatījās meitenei tieši acīs. Violetās acis aiz maskas mirdzēja. Un tad viņa saņēma Ariannu rokās un samīļoja.

15. nodaļa. Mežģīņu valoda

Rinaldo di Kimiči ārdījās. Tikai puse no viņa plāniem bija izdevusies, un ne jau svarīgākā. Meitēns nu bija drošībā, cietumā, un viņš nešaubījās, ka, uzklausot lieciniekus, viņu notiesās un viņai piespriedīs nāvi. liet vai Senators Rodolfo maz uztrauksies par meiteni, ja zēns paliek brīvībā? Un izskatījās, ka zēns gluži vienkārši izkūpējis gaisā. Senatora mājās zēna nebija, un neviens nebija redzējis viņu no tās izejam.

Di Kimiči rīcībā bija vēl divi pilnas slodzes spiegi, kuri novēroja Palazzo apkārtni, un, kolīdz puika atgrieztos, tie mestos viņam virsū, turpretim Enriko bija paredzēts svarīgākiem uzdevumiem. Taču šobrīd Vēstnieks bažījās, vai tik Rodolfo nezina, kur zēns ir, un vai nav to brīdinājis, bet tagad jauc pēdas. Un, ja nu zēns tiešām izrādās tas, par ko bija aizdomas, tad viņam ir, kur paslēpties, un di Kimiči okškeru rokas tur nesniedzas.

Tiesa nebija aiz kalniem; belecieši tik svarīgas lietas kā ši novilcināt nemēdza. Pēc dažām dienām jāsanāk Padomei, tad iznākums vairs nebūs ilgi jāgaida. Vēstnieks šaubījās, vai zēns maz atgriezīsies, ja meitene būs nogalināta.

Mums zēns jāatrod! di Kimiči gaudās spiegam En-riko. Ja ne, nevarēšu ietekmēt Hercogieni, līgums viņai būs jāparaksta.

*

Vēstnieks justos laimīgāks, ja redzētu Rodolfo, kurš visu nakti nemierīgi staigāja turp atpakaļ pa jumta dārzu. Senators rosīgi smadzeņoja, cenšoties izdomāt, kā nosūtīt vēsti Lusjēnam, lai atturētu viņu no nepiesardzīgas atgriešanās Belecā un drošas iekrišanas slazdā. Lusjēns gan parasti stravagēja tieši uz laboratoriju, taču Rodolfo nezināja, kā zēnu ietekmējusi vesela prombūtnes nedēļa ārpus ierastās vides. Ja viņš stravagētu savas nakts vidū, tad varbūt nokļūtu taisni pie Ariannas.

Kopš dienas, kad Rodolfo bija atvedis Lusjēnu no Scuola Mandoliera uz laboratoriju, zēns nebija kavējis nevienu rīta nodarbību, iekams vecāki viņu neaizveda projām no Anglijas. Kā Rodolfo bija sapratis, naktis zēna pasaulē atbilda dienas stundām Belecā, tieši tāpat kā Viljama Detridža gadījumā. Ja Lusjēns stravagēja turp vai atpakaļ biežāk nekā reizi dienas gaismas laikā vai nakts tumsā, vienalga, no kuras pasaules, otrajā pasaulē viņš ierastos tikai dažus mirkļus vēlāk, nekā to atstājis. Bet, ja stravagēšanu atliktu uz nākamo nakti, belecā būtu pagājusi vesela diena.

Taču nedēļas pārtraukums Lusjēna regulārajā izceļošanā no savas pasaules bija radījis bezprecedenta prombūtni Tālijā, un Rodolfo nebija ne jausmas, cik ilgi tas tā varētu turpināties. Viņi ar Lusjēnu un Viljamu Detridžu bija stundām ilgi diskutējuši par Lusjēna Anglijas un viņu Tālijas laiku atšķirībām.

Detridžs apgalvoja, ka viņa pirmā nejaušā stravagācija dienā, kad viņš lūkojis iegūt zeltu, bija 1552. gadā, saskaņā ar beleciešu vēsturi pirms 25 gadiem. Taču tas notika četrsimt divdesmit piecus gadus pirms Lusjēna laika. Gadījumā, ja vārti starp pasaulēm darbotos regulāri, viens gads Tālijā atbilstu gandrīz septiņpadsmit gadiem Lusjēna pasaulē. Bet tur jau bija tā nelaime: vārti darbojās neregulāri. Lusjēna apciemojumu laikā datumi abās pasaulēs sakrita, taču citos periodos atšķirības nepārprotami pieaugušas, un nebija nekādas iespējas paredzēt, kad tas atkal tā varētu notikt.

Pat gadījumā, ja, aizbraucis uz nedēļu, nevarēšu ierasties Belecā, Lusjēns bija prātojis, būšu šeit, vēlākais, pēc nedēļas.

Taču ne viens, ne otrs nezināja, vai tiešām tā būs. Det-ridžs, sakot Hercogienei, ka Lusjēns būs projām kādu brīdi, domāja, ka neredzēs Lusjēnu veselu nedēļu. Tagad, atgriezies laboratorijā, Rodolfo bažījās, vai tik laiks Lusjēna pasaulē nav atkal uzņēmis straujākus apgriezienus un ka Lusjēna atgriešanās varētu būt tikai pāris stundu jautājums. Tagad viņi kalkulēja, vai, stravagējot lusjēna laikā, rodolfo vai Detridžs varētu ar zēnu sazināties.

Es labprāt turp dotos, teica Detridžs, ja tik varētu puikam līdzēt.