Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Bariņš Strēlnieka līdzjutēju, kas gaidīja ierodamies Albu ar žokeju, pienāca pie paolo, uztraukušies, ka Arkandželo atvests bez jātnieka. Atbildot uz Paolo, čukstus izteiktajiem jautājumiem, viņi apstiprināja, ka pirms dažām stundām redzējuši Čezari staigājam pa Campo.

Viņš kopā ar vīru zilā apmetnī aizgāja uz krodziņu, -kāds atcerējās. Tas bija Auna cilvēks vismaz tērpies Auna krāsās.

Lučiano satrūkās. Vīrs zilā apmetnī nepārprotami vēstīja ļaunu. Vai tik Čezare nebūs nolaupīts, zēns pačukstēja Džordžijai.

Visi zirgi uz starta līnijas! iesaucās sacīkšu vadītājs.

Ārprāts! Ko iesāks Paolo? uztraucās Džordžija. Līdzās stāvošie cilvēki un zirgi pieklusa un aprima.

Auns izstājas! paziņoja sacīkšu vadītājs. Pārējie vienpadsmit, lūdzu, uz starta līnijas! Ieņemiet vietas trešajai kārtai!

Priekšsacīkšu trešais posms notika bez Auna.

Čezare pamodās ar negantām galvassāpēm. Viņam nebija ne jausmas, kur viņš atrodas un kā šurp nokļuvis. Telpa bija karsta, putekļaina, bez mēbelēm, augstos logus sedza restes. Pastiepies līdz logam, Čezare secināja, ka ieslodzīts augstā ēkā no loga pavērās skats uz kalniem un mežiem. Kaut kas likās pazīstams, bet Čezare bija tik apdullis, ka nesaprata, kas tieši.

Spriežot pēc gaismas, viņš ilgu laiku bija pavadījis nesamaņā šobrīd droši vien jau notiek vakara priekšsacīkstes. Čezare satriekts mēroja soļiem istabu. Paraustījis durvis, zēns saprata, ka tās aizbultētas no ārpuses. Viņš bija notverts kā pele slazdā.

Džordžij, teica Ralfs nākamajā dienā. Šovakar televīzijā ir raidījums, kas varētu tevi interesēt. Par zirgiem.

Džordžija pat lāgā nepaskatījās uz laikrakstu, ko patēvs tai sniedza. Meitene vēl aizvien bija stindzinošo Remoras nakts notikumu varā, kas risinājās īsi pirms viņas stravagēšanas mājās. Nepiedalīšanās priekšsacīkstēs bija liels negods zvaigznājam, bet Paolo taču nevarēja tā uzreiz sameklēt citu žokeju, kas varētu Čezari aizstāt. Pats viņš Stella ta sacīkstēs piedalīties nevarēja to neļāva garais augums un svars. Pirms divdesmit pieciem gadiem, kad Paolo izcīnīja Aunam uzvaru, viņam bija tikai piecpadsmit gadu. Nu jau tiešām sāka likties, ka Čezare nolaupīts.

Mājās Džordžija atgriezās pārgalvīgi vēlu, zinādama, ka viņas neparādīšanās brokastis nevienu neuztrauks. Tomēr, viņai par pārsteigumu, Ralfs vēl bija mājās. Patēvs paskaidroja, ka uzņēmums gaida svarīgu montāžas daļu piegādi. Un tad Džordžijas samiegojušos acu priekšā nozibināja Guardian pielikumu ar tv programmu.

Te pēkšņi Džordžija sastinga. Laikrakstā bija rakstīts: PALIO. Dokumentāla filma par neprātīgākajām zirgu sacīkstēm pasaulē. 4. kanāls, pīkst. 20.00.

Nodomāju, ka tas tevi interesēs, teica Ralfs, izrādīdams prieku par pameitas atsaucību.

Trāpīji desmitniekā! sajūsminājās Džordžija. Vai mums neatradīsies tukša kasete, lai vani ierakstīt? Varbūt gribēšu filmu noskatīties vēlreiz.

Jā, atsaucās Ralfs. Mierīgi raksti virsū Četrām kāzām un bērēm. to es nemūžam vairs neskatīšos.

Neāksties! pasmaidījusi iesaucās Džordžija. Mamma mani nositīs. Viņai tā filma patīk.

Es tikai pajokoju, atbildēja Ralfs. Vari ņemt to kaseti, kurā ierakstījām Oskarus, to jau viņa otrreiz neskatīsies.

Man gribētos ielūgt Fal… Nikolasu, teica Džordžija.

Tu jau zini, viņš arī kā traks uz zirgiem.

Laba doma, piekrita Ralfs. Varēsim noskatīties visi kopā dzīvojamā istabā pa lielo video.

Džordžija nebija gluži tā domājusi. Jābrīdina Falko, lai nesalīdzina Palio arStellata un tas būs grūti gan viņam, gan Džordžijai.

Vispirms Merla, tagad Čezare, sacīja Paolo. Tie noteikti ir di Kimiči!

Man arī tā šķiet, piekrita Rodolfo, kas bija atnācis uz zirgu meistara mājām. Tomēr jābrīnās par Hercogu dēla dzīvība taču karājas mata galā. Man jau likās, ka nekas cits vinu vairs neuztrauc.

Pilsētā netrūkst citu di Kimiči, piebilda Paolo.

Ko tu tagad domā darīt? ierunājās Teresa. Visi mazie bērni jau bija gultās, un tagad pietika laika raizēties par padēlu.

Nedomāju, ka viņi Čezarem ko nodarīs, Teresa, mierināja Paolo. Droši vien pa sacensību laiku paturēs nebrīvē un tad izlaidīs.

Bet ko jūs domājat iesākt sacīkstēs? jautāja Lučiano.

Manuprāt, ir tikai viena izeja, atbildēja Paolo, Aunu būs jāpārstāv Džordžijai.

Pat nenojauzdama, kas viņu sagaida Remorā, Džordžija kā apmāta skatījās dokumentālo filmu. Abi ar Falko sēdēja uz dīvāna ar milzīgu popkorna turzu vidū, kas Falko viņa jaunajā dzīvē šķita viens no mīļākajiem atklājumiem. Ralfs sēdēja līdzās klubkrēslā, Mora ofisā rakstīja darba piezīmes, bet Rasels demonstratīvi bija aizgājis uz savu istabu skatīties videofilmu par austrumu cīņas veidiem.

Izskatās diezgan rupji, ierunājās Ralfs, saviebtu seju vērodams pārgalvīgo auļošanu ap Sjēnas gliemežveida Campo, ko pavadīja žokeju pātagu plīkšķi.

Viņi jāj bez segliem, Džordžij, čukstēja Falko, tāpat kā mūsu žokeji.