Svešā seja

Ar tiem, protams, nav aptverti visi seju tipi. Šie četri stumbri bezgalīgi sazarojas atkarībā no vairāku cits citu izslēdzošu svarīgu elementu sintēzes, zināmu daļu uzsvē­ruma un detaļu notušējuma. Taču man nebija vajadzības iedziļināties sīkumos. Un, tā kā es uzliku kārtu pēc kār­tas, sākot ar apakšējo, tad varēja to visu neņemt vērā. Vissvarīgākais — neaizmirst galveno, un tālāk lai iet kā iedams.

Ja aplūkojam minētos četrus pamattipus psihomorfo- loģijas gaismā, tad rodas tāds secinājums: pirmie divi — tie ir introversu, uz savu iekšējo pasauli koncentrētu cil­vēku tipi, un divi pēdējie — ekstraversu, uz apkārtējiem notikumiem koncentrētu cilvēku tipi. Tipi ar nepāra nu­muru ir naidīgi vai katrā ziņā pretojas apkārtējai pasau­lei. Turpretī tipiem ar pāra numuriem piemīt tendence sa­mierināties ar to vai pat dzīvot saskaņā ar to. Apvienojot šos divus klasifikācijas veidus, var noteikt katra tipa spe­cifiskās īpatnības.

Bet, ja klasifikācijas metodei pievieno šī paša Blana ideju par mīmikas koeficientu, tad problēma kļūst vēl vien­gabalaināka. Mīmikas koeficients — tas kvantitatīvi no­saka ietekmi, ko pauž sejas izteiksme katrā no deviņpa­

dsmit punktiem, kas novietoti pēc kustīguma pakāpes un izvēlēti no pāri par trīsdesmit mīmikas muskuļiem. Ļoti interesanta ir arī metode, ar kādu izdarīts aprēķins. Se­cīgi nofotografējis apmēram divpadsmit tūkstošus prieka un skumju izteiksmes gadījumus un ar projicēšanas me­todi sadalījis tos uz horizontāles kā topogrāfisku karti, Blans noteica katra punkta kustīguma vidējo lielumu. Blana izdarītie secinājumi vispārējos vilcienos ir šādi: mīmikas koeficienta blīvums sevišķi liels ir trīsstūrī, ko ierobežo deguna gals un lūpu kaktiņi. Pēc tam tas pakā­peniski pazeminās šādā secībā: sejas daļa starp muti un vaigu kauliem, daļa zem acīm un, beidzot, virsdegune. Vis­zemākais koeficients ir pierei. Tātad mīmikas funkcija kon­centrējas sejas apakšdaļā, visvairāk ap lūpām.

Tas viss nozīmē koeficienta sadalījumu atkarībā no vietas. Bet to ietekmē un pārveido arī zemādas audu rak­sturs. Koeficienta blīvums pazeminās proporcionāli to bie­zumam. Acīm redzot, koeficienta niecīgumu tomēr nevar identificēt ar mīmikas trūkumu. Pat tad, ja koeficients ir ļoti blīvs, bieži vien var gadīties, ka trūkst mīmikas, un, ja koeficients nenozīmīgs, dažreiz vērojama tomēr dzīva mīmika. Tātad mīmika var trūkt gan pie augsta, gan zema koeficienta blīvuma.

Postskripts. Varbūt pamēģināsim piemērot Blana klasifikācijas metodi mūsu sejām? Vispirms — tavē­jai. Ja jautātu, kāda tā ir, tad, acīm redzot, tā būtu jāpieskaita sejām, kam centrs pārvietots augšup. Zem ādas ir tauku slānis. Tātad tā tuva ceturtajam tipam: pie deguna seja mazliet pavirzīta uz priekšu. No psihomorfoloģijas viedokļa tu esi pieskaitāma ekstraversiem cilvēkiem, kas koncentrējušies uz ap­kārtnes notikumiem, un tu esi saskaņā ar apkārtni. Mīmikas koeficients samērā zems, un tavas sejas iz­teiksme ir stabila un maz pakļauta svārstībām.

Nu, kā ir? Cerams, ka esmu trāpījis tieši mērķī; vai ne? Laikam tu pati stāstīji, ka skolā tevi iesau­kuši par Bodisatvu. Pirmo reizi par to dzirdējis, es iesmējos. Kas tad mani tā sasmīdināja? Ja pārdo­māju pamatīgāk, es laikam pilnīgi aplam iztēlojos gan tevi, gan Bodisatvu. Protams, ārēji tu nemaz ne­līdzinājies Būdas statujai. Pat ja tu vēlētos, tu

nespētu kļūt tikpat vēsa un nepieejama. Es teiktu, ka tev drīzāk ir temperamentīga, juteklīga seja. Bet, ja tevi aplūko no iekšpuses, tad, pēc Blana klasifikāci­jas, tev patiešām piemīt Bodisatvas vaibsti. Koncen- trētība uz to, kas notiek apkārt, saskaņā ar ārpa­sauli — tā ir dzīva gumijas siena metra biezumā. Tā ir bezgala mīksta un nekad nenodara sāpes. Mazliet smaidoša seja ar puspievērtām acīm kā Būdas sta­tujai, — cilvēks ar tādu seju uzvar ar kailām rokām. Iztālēm tas ir tik pievilcīgs, patīkams smaids. Bet tuvojoties tas izplūst miglā, kas aizsedz acis. No vi­sas sirds vēlos izteikt savu sajūsmu par cilvēku, kas tev izdomājis iesauku «Bodisatva».

… Vai tev šķiet, ka tā ir dzēlība? Ja šur tur var­būt arī bija dzeloņi, tad tikai es tur esmu vainojams, uz tevi tas neattiecas. Droši vien es esmu pieskai­tāms pie tiem cilvēkiem, kuri slimīgi uztver citu cil­vēku labsirdību.

Tagad mana seja… Lai nu paliek… Vai maz vērts runāt par seju, kas pazaudēta. Ja man rastos izdevība, es labāk paklausītos, kā pēc Blana teorijas jāvērtē sarakaba cilts cilvēku sejas, kuras viņi tā pārveidojot, ka nav iespējams tās attiecināt ne uz vienu klasifikācijas punktu.

Kā jau es gaidīju, pirksti sagādāja pirmos veiksmes mirkļus, kurus nekādi nespēja panākt galva. Pēc desmit dienu ilgiem iepriekšējiem izmēģinājumiem ar katru no četriem seju tipiem es divus atzinu par nepiemērotiem.