Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

Beigu beigās viņa izlēma kontrabasu neņemt. Diez vai viņi lidos jau pirmajā nodarbībā, turklāt tik vēlā stundā, kad jau krēslo. Droši vien Svilpis O. Lupis grib tikai palūkoties, kādā paskatā viņa komanda atgriezusies no truloīdu pasaules.

Tibidohsas komanda pulcējās spēles laukumā pie pūķu angāriem. Taņa un Babs Jaguns atnāca pēdējie.

Svilpis O. Lupis bija augumā mazs, ar platiem vaigu kauliem un vienu aci. Viņa kreisā kāja nelocījās ceļgalā un deguns bija saplacināts. Klīda baumas, ka pie viņa ārienes pamatīgā boksa mačā piestrādājis lija Muromietis, turklāt tru-

loīdiem pat bija radusies biļina par šo cīniņu. Tomēr iztaujāt Svilpi O. Lupi par viņa pagātni neviens neuzdrīkstējās. Melnais burvis un maģiskās pilotāžas treneris nepiederēja pie tiem cilvēkiem, ar kuriem gribas tāpat vien papļāpāt.

Tagad viņš nopētīja bērnus ar drūmu skatienu un lika tiem, kuri bija paņēmuši līdzi instrumentus, apmest loku virs laukuma. Otra puse gaidīja turpat apakšā. Kad visi atkal bija sastājušies ap treneri, viņš nospļāvās sev zem kājām un teica:

- Sliktāk vairs nemēdz būt. Vecai raganai, kas lido uz veikalu pēc kefīra, - pat tai ir brašāka stāja. Un pavasarī sāksies čempionāts. Vai jūs apjēdzat, ko tas nozīmē?

- Apjēdzam. - Babs Jaguns jutās aizvainots.

Savu loku viņš bija nolidojis gluži ciešami, un salīdzinājums ar veco raganu viņam šķita netaisns.

- Nekā jūs neapjēdzat, ēzeļi tādi! - Svilpis rēca. - Pavasarī pie mums Tibidohsā sapulcēsies pasaules labākie spēlētāji. Paši vislabākie! Pūķbola gods un lepnums! Jūs izsmērēs pa spēles laukumu. Ko tur runāt par laukumu! Jūs visi tupēsiet viņu pūķu kuņģos un sarksiet par savu lempību!

Babajaguna atļukušās ausis tumši pietvīka. Par šīm ausīm Tibidohsā tika sacerētas leģendas. Zārciene, piemēram, apgalvoja, ka, ātri kustinādams ausis, Babs Jaguns varot pacelties gaisā. Tās gan bija tikai pļāpas. Tomēr Baba Jaguna ausis patiešām izskatījās iespaidīgas.

- Mēs trenēsimies, lidosim, - svinīgi nosolījās Sems Sep-tiņcelms, lielisks uzbrucējs ar pārsteidzošu reakcijas asumu.

Divpadsmit gadu vecumā viņš bija netīšām pārvērtis savu skolotāju par ūdru un pēc tam nokļuva Tibidohsā. Tagad Sems Septiņcelms mācījās jau pēdējā - piektajā - kla-

sē un gatavojās vasarā svinēt septiņpadsmito dzimšanas dienu.

Uz Svilpi Sema solījums neatstāja nekādu īpašo iespaidu.

- Лк viņi lidos! - Svilpis nicīgi nospurcās. - Mēslu mušas arī lido. Strādāt vajag, strādāt un vēlreiz strādāt! Vairs nekādu pastaigu! Treniņi katru ritu no sešiem līdz astoņiem. Un pēc nodarbībām - no astoņiem līdz desmitiem vakarā. Pirmā spēle būs pret afrikāņu babajiem, un viņi pagājušajā pasaules čempionātā dabūja trešo vietu! Trešo - vai jūs to apjēdzat?

Spēlētāji sadrūma. Par afrikāņu babajiem katrs no viņiem šo to bija dzirdējis, un ne reizi vien. Babaji bija dzimuši pūķ-bolam. Stāstīja, ka daudzi no viņiem lidojumos lieliski varot iztikt bez burvju paklājiem un sēžot uz tiem tikai pieklājības pēc. Zaudēt babaju komandai jau pirmajā spēlē - tas nozīmēja izkrist no čempionāta pašā sākumā, turklāt izkrist apkaunojošā veidā. Nelaime tā, ka pūķbola sacensību noteikumi bija ļoti stingri. Zaudējusī komanda vairs nedrīkstēja piedalīties turpmākajās spēlēs, un tai vajadzēja gaidīl nākamo gadu.

- Mums nu gan nav veicies ar izlozi! Droši vien kāds uzlaidis ļaunu aci! - noburkšķēja Jura Vāciesproms.

- Citādi nevar būt! Vajadzēja uz izlozi paķert līdzi Zob-rāvēju! - viņu atbalstīja Rita Doduzkrīta. Šī meitene ar asiem sejas vaibstiem lidoja uz ģitāras ar piekabi.

Ģitāra izskatījās dīvaina, bet pārvietojās virs spēles laukuma neticamā ātrumā. Tiesa, pagriezienos tā gaisā bieži kļuva nevadāma, un tad Rita bija spiesta vismaz pusi spēles nīkt pretinieku pūķa vēderā.

- Blēņas! Maģisko izlozi nevar noburt, un viltot tās rezultātus arī nevar! - Babs Jaguns strīdējās pretī. - Vai jūs zināt, kur pirms izvilkšanas tiek sabērti izlozes papīriņi? Hamleta tēva galvaskausā! Tam burvības neliek cauri.

- Nu un tad? Pa acu caurumiem tikpat var ieskatīties. Būtu labāk sabēruši parastā maišeli. - Rita Doduzkrīta smīnēja.

Treneris īgni pamāja ar roku.

- Nu pietiek! Bija jauna acs vai nebija - mums tikpat jāspēlē ar babajiem, un punkts. Bet tagad es gribu, lai Babs Jaguns vēlreiz iepazīstina ar visiem mūsu komandas spēlētājiem. Ir šis tas mainījies.

Babs Jaguns uzlēca uz sava putekļsūcēja. Viņš ne reizi vien bija komentējis spēles un pazina itin visus. Taņa domīgi lūkojās uz savu draugu, kas nekustīgi karājās gaisā divus metrus virs laukuma. Viņas kontrabass nevarētu tik ilgi palikt uz vietas, tam vajadzēja bez mitas kustēties. Tomēr Taņa nebūtu ar mieru mainīt savu senlaicīgo instrumentu pat pret desmit putekļsūcējiem.