Tehanu

—        Kādam jādodas uz Gontas ostu, — teica Geds, un jāatved turienes burvis. Ar viņa palīdzību Sūna izve­seļosies. Un jāaiziet uz lielo savrupmāju. Tagad vecais vīrs nomirs. Mazdēls varbūt izdzīvos, ja māja atkal būs tīra… — Viņš bija apsēdies uz Sūnas būdas sliekšņa. Atbalstījis galvu pret durvju stenderi un ļaudams saulei apspīdēt seju, viņš aizvēra acis. Kāpēc mēs darām to, ko darām? — viņš jautāja.

Tenara mazgāja seju, plaukstas un rokas tīrā ūdenī, ko nupat bija salējusi bļodā. Beigusi viņa palūkojās apkārt. Pārguruma pieveikts, Geds bija aizmidzis, un viņa seja bija pavērsta augšup pret rīta sauli. Apsēdusies viņam blakus uz sliekšņa, Tenara atspieda galvu pret viņa plecu. "Vai esam glābti?" viņa domāja. "Kā tas var būt, ka esam glābti?"

Viņa paskatījās lejup uz Geda plaukstu, kas ļengana un atvērta gulēja uz klona pakāpiena. Viņa atcerējās dadzi, kas bija klanījies vējā, un pūka nagoto ķetnu ar sarkanām un zeltainām zvīņām. Kad Tenara slīga pus­snaudā, viņai blakus apsēdās meitene.

-   Tehanu, viņa nomurmināja.

-    Mazais kociņš ir iznīcis, meitene teica.

Pēc brīža Tenaras gurdais, miegainais prāts aptvēra dzirdēto, un viņa izrāvās no snaudas tiktāl, lai atbildētu ar jautājumu:

-   Vai vecajam kokam ir augļi?

Viņas sarunājās klusām, lai nepamodinātu aizmigušo vīrieti.

-   Tikai mazi un zaļi.

-   Pēc Ilgās Dejas tie nogatavosies. Tas būs drīz.

-   Vai mēs varēsim vienu iestādīt?

-   Iestādīsim vairākus, ja gribēsi. Vai māja bija kārtībā?

-   Tā ir tukša.

-    Vai tu gribi, lai dzīvojam tur? Mazliet vairāk atguvusies no miega, Tenara apskāva meitenes plecus. — Man pietiek naudas, lai nopirktu kazas un Tērbija ziemas ganības, ja tās vēl būs pārdodamas. Geds zina, kur kalnos pa vasaru var ganīt… Nez, vai mūsu kārstā vilna vēl ir turpat? To pateikusi, viņa iedomājās: mēs taču atstājām grāmatas, Ogiona grāmatas! Ozolu mājas plaukta Zvirgzdam, nabaga zēnam, kurš tajās nesapratis neviena vārda!

Taču tas nelikās svarīgi. Tagad vajadzēs mācīties daudz ko jaunu. Un, ja Geds gribēs, kādu varēs aizsūtīt grāmatām pakaļ. Vērpjamais ratiņš arī jāatnes šurp. Varbūt viņa pati rudenī aizies turp, apciemos dēlu, tiksies ar Cielavu un paviesosies bridi pie Ābeles. Tagad jāap­sēj Ogiona dārzs, ja viņi šovasar vēlas paši savus dār­zeņus. Tenara domāja par pupiņu dobēm un ziedu smaržu. Viņa domāja par mazo logu, kas paver skatu uz rie­tumiem. Es domāju, ka mēs varēsim tur dzīvot, viņa teica.

SATURS

1. Ļoti slikti 5

Ceļā uz Piekūna Ligzdu 10

3.   Ogions

4.   Kalesins

5.   Atveseļošanās

6.   Pasliktināšanās

7.   Peles 88

8.   Vanagi 107

9. Vārdus meklējot

127 10. Delfīns 146

11. Mājās 166

12. Ziema 199

13. Saimnieks 226 14. Tehanu

SLA •НЕКАТЕ- . ОДдоизр» apliecība Nr. 000323722. Ic*f4r*u rim 1 jtfvij** karte*. О. Vвciefe ielā 43.