TUVU KRITISKAJAM

To dromietis izdzirda, iekšā nākdams, un tas viņu pamatīgi apmulsināja. Mazliet vēlāk, kad viņš bija uzzinājis par vulkāna esību, viss šķita jau kaut cik sakarīgāks. Aminadabarli varēja saprast, ka šāds karstuma avots izraisa gaisa strāvu pat Tenebras spēcīgi saspiestajā gāzu apvalkā. Pēc tam viņu sa­trauca cita problēma.

—   Kā jūs domājat, cik stiprs var kļūt vējš? Ja tas ik dienas iedzīs jūru tālāk iekšzemē un tā nesīs ba­tiskafu līdzi, cik tuvu vulkānam nokļūs bērni?

—   Es domāju, kādu laiku varam vēl neuztraukties. Vai nu vējš būs, vai nebūs, jūra tik dziļi zemes iek­šienē sastāvēs galvenokārt no ūdens un neaiznesīs batiskafu sevišķi tālu. Varu derēt, ka jūdzēm platā joslā ap vulkānu nebūs šķidra ūdens ne naktī, ne dienā, pat ja vējš pieturēsies un vulkāna izvirdumi turpināsies.

Aminadabarli nenoklausījās līdz galam. Viņam bija jauns iemesls raizēm, un raizēties viņš prata. Cik ātri spēdams viņš devās atpakaļ uz sakaru telpu.

Zinātnieki jaunās sensācijas dēļ bija pametušf Iziju. Aminadabarli' nemaz nepadomāja, vai bērni aizgājuši gulēt, vai tikai sarunājas ar aliniekiern, viņš ari neapsvēra, vai jautājums, kas viņu urdīja, būtu jādzird bērnu ausīm.

—   Mis Ričai Minal — viņš bez kādām ceremoni- ļjām iespiedza mikrofonā.

Uz ekrāna parādījās Izija, berzēdama no acīm miegu; šis žests Aminadabarli vai nu nemaz neietek­mēja, vai arī viņš to ar nodomu ignorēja.

—   Kur ir mans dēls?

—   Aizmidzis.

Normālos apstākļos Izija nebūtu atbildējusi tik strupi.

—   Nu, varbūt varēs iztikt arī ar jums. Vai esat dzirdējusi, ka ir noskaidrots, no kā ceļas vējš?

—   Jā; es saprotu, ka vainīgs ir vulkāns. Tūlīt pēc tam es aizgāju gulēt. Vai ir kādas jaunas ziņas?,

—   Ne jau nu tieši ziņas. Dažiem no tiem Zemes zinātniekiem ir iešāvies prātā, ka jūsu «skafu» va­rētu pienest ar katru nakti mazliet tuvāk vulkānam, un jūs nokļūtu nopietnā nelaimē. Ko par to domā (jūsu draugs Ātrais?

• — Nu, ir pavisam drošs, ka vēl dažas dienas mēs nebūsim tik tālu; no šejienes mēs neredzam pat vul­kāna atblāzmu.

—   Jūs domājat, ka jūs neredzat; svarīgi ir tas, ko redz iedzimtie un ko viņi domā. Vai esat pajautājusi Ātrajam? 4f

—   Nē, līdz pat šim brīdim es par to neko nezināju. Katrā ziņā es neesmu nobažījusies; ja jau viņi būtu redzējusi gaismu, viņi būtu man pateikuši, jo domātu, ka tas ir robots. Nav iespējams, ka dažu Tenebras dienu laikā mēs varētu nokļūt pie vulkāna, un no­teikti jau nu rit vēl ne.

—   Kas tad rūpējas par rītdienu vien? Kā gan jūs, cilvēki, esat spējuši sasniegt pat tikai tādu civilizā­ciju, kāda jums ir, man'paliek noslēpums! Inteliģenti radījumi plāno ilgākam laikam.

—   Inteliģenti radījumi arī parasti nepārsteidzas ar spriedumiem, — atcirta meitene, pirmo reizi kopš ne­gadījuma neslēpjot dusmas. — Es neraizējos par parītdienu, jo rītvakar mēs jau būsim projām no še­jienes. Lūdzu, pasakiet misteram Sakiiro, lai tur ga­tavībā sakaru kuģi, kas mūs varētu sagaidīt.

Pagriezusi muguru, Izija aizgāja — drīzāk gan svinīgi aizsoļoja — no redzes lauka; un Aminada­barli bija pārāk pārsteigts, lai apvainotos par tādu nepieklājību.

VIII

Kad Niks sasniedza batiskafu, Izija bija atkal no­modā. Nikam nebija grūti atrast kuģi — no krasta bija redzama tā starmešu gaisma. Vējš pūta tieši gaismas virzienā, bet, tā kā Niks un viņa draugi vēl neko nezināja par vulkānu, viņi nemaz nešaubījās, ka dodas īstās gaismas virzienā. Viņi izkāpa krastā un ar plostu plecos devās uz šo «bāku».'

Fedžins un četri citi audzēkņi bija ieradušies jau agrāk; ceļojums pa sauszemi veicās daudz ātrāk —■ arī robotam — nekā brauciens ar diezgan neveiklo plostu, .Šķita, ka Ātrais ir ļoti iecietīgi noskaņots.

Dažas minūtes pēc robota ierašanās Ātrais pie­prasīja, lai viņam parāda, kā iegūt uguni. Iekāms vēl Rekers to uzzināja, Izija jau lika Džonam apmā­cīt Ātro. Džons bez iebildumiem paklausīja. Viņš iz­ņēma uguns iegūšanas piederumus, un divās vai tri­jās minūtēs parādījās liesma,

Tad Ātrais pieprasīja, lai viņu pašu apmāca, kā rīkoties ar šo ietaisi, un līdz brīdim, kad Niks, Bet­sija, Džims un Džeina ieradās ar plostu, virsaitim pašam bija jau izdevies aizdedzināt uguni un viņš bija vislabākajā garastāvoklī.