TUVU KRITISKAJAM

Plost_s bija ce|ā uz krastu, un Niks kaut ko uz­sauca Ātrajam. Rekers uztvēra tikai pāris vārdu, jo Niks runāja tenebriešu valodā, tomēr viņš viegli no­prata, par ko. Līdzko plosts nonāca seklumā, kur va­rēja brist, Ātrais uzrāpās uz plosta, un nu tas bija pārslogots līdz pēdējai iespējai. Aizbraukuši atpakaļ pie batiskafa, viņš un Betsija satvēra skavas uz kor­pusa un piesardzīgi sāka kāpt augšā. Niks palika uz plosta, lai pastumtu to nost un tas nemaisītos pa kā­jām. Rekers baidījās, ka nenotiek kāds negadījums, 1 et kāpēji bija pārsteidzoši veikli un labi sadarbojās, turēdamies tieši virs šķidruma līmeņa, kad kuģis lē­nām sāka zvelties uz viņu pusi. Par laimi; skavas bija visapkārt korpusam; Rekers bija pārliecināts, ka pirms šā pasākuma tenebrieši to nemaz nebija pār­baudījuši.

Divi pilni apgriezieni nogādāja «skafu» tādā dzi­ļumā, kur varēja brist, bet ūdens celtspēja bija tik maza, ka vajadzēja vēl Vienu kāpēju. Trešais kūlenis pievēla «skafa» labo sānu tieši pie krasta. Niecīgs sarežģījums radās, kad Ātrais un Betsija nolēca lejā un kuģis sāka velties atpakaļ; Rekeram pirmo reizi gadījās izdevība tikt uzklausītam — viņš steigšus deva padomu pielikt dažus balstus, un Niks paklau­sīja. Kad kuģa korpuss bija nostabilizēts un bērni skatījās laukā uz robotu, kas atradās pāris jardu no viņiem, Rekers nosprieda, ka tagad varētu uzzināt» kas notiek, un izlietoja robota skaļruni.

—   Sveiki, Izij. Beidzot esam satikušies.

—   Sveiki, doktor. Jā, jūsējie ir šeit. Es biju do­mājusi, ka varēsim iztikt bez viņiem, tomēr viņi daudz palīdzēja. Vai jūs paliksit un novērosit visu līdz galam?

No šā jautājuma biologs, maigi izsakoties, satrūkās.

—   Palikšu? Mēs tikai tagad sāksim darbu. Es iz­saukšu inženierus, lai viņi noklausās, kamēr es Ni­kam un pārējiem paskaidrošu, ko darīt ar elektrolīzes iekārtu; viņi būtu jau šeit, tikai es negaidīju, ka pie kuģa varēs piekļūt tik ātri. Mēs atradīsim, kuri savie­nojumi cietuši no korozijas un kur zudis kontakts, lai…

Izija laikam bija sākusi jau runāt, iekāms viņš vel nebija tiktāl ticis, bet pārraides novilcināšanās dēļ viņš nezināja, kad īsti meitene viņu pārtraukusi:

—   Atvainojiet, doktor, bet es negribētu, ka Niks muļķojas ar «skafa» instalāciju. Es pati no tās nekā nesaprotu un neredzu nekādas iespējas pasargāt viņu no iespējamām kļūdām. Katrā ziņā mēs drīz vien pa- celsimies, tāpēc, lūdzu, neļaujiet viņam ieiet kādā no pārbaudes lūkām, ja tās patiešām ir vaļā! \

Meitene runāja tikpat piemīlīgi kā vienmēr, bet balsī bija jūtama apņēmība, kuru bez kļūdīšanās sa­klausītu katrs. Rekers jutās pārsteigts, bet tad sa­šuta:

—   Ko jūs domājat ar «jūs negribētu», lai Niks strādā? Kurš cits tad to varētu? Ja jūs domājat, ka viņš neko nesaprot no elektrības, kāds labums gan būs, ja'sāksit darboties jūs pati vai Ātrais? Šis plāns Ir kalts nedēļām ilgi, un jūs nevarat…

—   Mani neinteresē, cik ilgi pasākums ir organi­zēts, un es varut — meitene vēl aizvien pieklājīgi atbildēja. — Ātrais darīs, ko es likšu, un Niks darīs to, ko viņam liks Ātrais. Mēs vispirms izmēģināsim Ātrā ideju; esmu pārliecināta, ka izdosies, bet, ja ne, tad varbūt atkal padomāsim par jūsējo. »

Rekers bezpalīdzīgi palūkojās apkārt; mazajai bija taisnība. Viņam vispār nebija nekādas iespējas uz­spiest meitenei savu gribu. Varbūt viņas tēvs… nē; Ričs vēroja notiekošo sakaru telpā, un viņa sejā, kas bija redzama uz kontrolekrāna, atspoguļojās kaut kas līdzīgs apmierinājumam. Biologs padevās.

—   Labi, īzij. Vai jūs man pastāstīsit, kāds ir Ātrā plāns? Un, ja jūs neuzticaties man un Nikam, kā gan jūs varējāt paklausīt neizglītotam mežonim all- niekam?

—  Jūsu draugi zinātnieki viņu uzklausa, — Tzija dzēlīgi piezīmēja. — Ja es jums izstāstīšu, kāds ir mūsu plāns, to dzirdēs arī Minas tēvs un sāks do­māt, kas tajā ir nepareizs, un tad tētis sāks raizēties. Jūs tikai noskatieties, tagad vairs ilgi nebūs jāgaida!

—   Kā jūsu jaunais draugs pārdzīvo, ka visu no­klusējat viņa tēvam?

—  Viņam vienalga, vai ne, Mina?

—  Jā, — mazais dromietis nopīkstēja. — Tētis lika, lai paklausu Tzijai, un turklāt vēl rupji izturējās pret viņu. Mēs viņam parādīsim! \

To dzirdot, Rekers iepleta acis un sajuta zināmu gandarījumu par notiekošo. Ja kāds pataisīs Amina­dabarli par muļķi…

Un tad Ātrā plāns kļuva skaidrs. No jauna parādī­jās grupa mednieku, tie vilka virvē nevarīgu lidoni. Šā radījuma bīstamie taustekļi bija nocirsti — izrā­dās, tādēļ katrai grupai bija līdzi kāds ar cirvi. Bija

pārdurti pietiekami daudzi lidoņa gāzes pūšļi, lai to būtu iespējams noturēt uz zemes, bet pārējie bija vēl veseli, un viegli varēja noprast, kā tie tiks izlietotie