Zelta pūķa karaļvalsts Bezgalīgās sērijas 2. grāmata

-    Majestāte, tas esmu es, Tensings, noliekdamies pār valdnieku, sacīja lama.

Karalis atvēra agonijas apmiglotās acis. Sasprindzinot skatienu, viņš ieraudzīja staltu jaunekli, kas ļoti līdzi­nājās mirušajai sievai. Viņš ar žestu aicināja puisi sev tuvāk.

-    Dēls, man tev kas jāsaka… viņš murmināja.

Tensings pavirzījās sāņus, lai kādu mirkli atstātu

viņus vienus.

-    Tūdaļ pat dodies uz Zelta pūķa zāli pilī, viņš ar grūtībām sacīja.

-    Tēvs, statuja ir nozagta, atbildēja princis.

-    Tik un tā ej!

-    Kā gan es to varu izdarīt, ja jūs nenākat man līdzi?

Jau kopš senseniem laikiem troņprinci uz Svēto

vietu pirmo reizi vienmēr pavadīja karalis, lai varētu parādīt visas nāvējošās lamatas. Pirmā reize, kad tēvs un dēls kopā devās pie Zelta pūķa, bija kā iesvētīšanas rituāls, kas iezīmēja vienas valdīšanas beigas un otras sākumu.

-    Tev tas jāpaveic vienam pašam, karalis noteica un aizvēra acis.

Tensings piegāja pie mācekļa un uzlika viņam roku uz pleca.

-    Varbūt tev tiešām būtu tēvam jāpaklausa, Dil Bahadūr, lama sacīja.

Šai brīdī zālē ienāca Aleksandrs, kuram pie rokas bija pieķērusies Nadja, jo viņai ļodzījās ceļgali, un nepāliešu pilots, kas vēl nebija atguvies no sava helikoptera zau­dējuma un šā lidojuma pārsteigumiem. Nadja un pilots palika gabaliņu nostāk, cenšoties neiejaukties drāmā, kas risinājās viņu acu priekšā, bet Aleksandrs apskatīja Judītes Kinskas somu, kas joprojām mētājās zemē.

-    Tev jāiet uz Svēto vietu pie Zelta pūķa, dēls, karalis atkārtoja.

-    Vai godātais skolotājs Tensings var nākt man līdzi? Mana apmācība ir bijusi tikai teorētiska. Es nepārzinu ne pili, ne slazdus. Aiz Pēdējiem vārtiem mani gaida nāve, princis skaidroja.

-    Man nav vērts iet tev līdzi, jo arī es nezinu šo ceļu, Dil Bahadūr. Tagad mana vieta ir līdzās karalim, lama skumji atbildēja.

-    Vai jūs, godātais skolotāj, varētu glābt manu tēvu? Dils Bahadūrs lūdza.

-    Es darīšu visu, kas manos spēkos.

Aleksandrs piegāja pie prinča un sniedza viņam ne­lielu priekšmetu, kura darbības principus Dils Bahadūrs pat nevarēja nojaust.

-    Tas tev var palīdzēt atrast ceļu uz Svēto vietu. Tā ir GPS globālās pozicionēšanas sistēma, Aleksandrs sacīja.

-    Kas? princis izklaidīgi jautāja.

-    Teiksim tā: šī ir elektroniska karte, kura palīdz orientēties pilī. Izmantojot to, tu vari aiziet līdz Zelta pūķim, kā to jau izdarīja Bruņneša Tekss un viņa vīri, kad statuju nozaga.

-    Kā gan tas var būt?

-    Man šķiet, kāds ir nofilmējis visu maršrutu, Alek­sandrs minēja.

-    Tas nav iespējams! Izņemot tēvu, neviens cits šajā pils daļā nevar iekļūt. Neviens cits nevar atvērt Pēdējos vārtus un izvairīties no slazdiem.

-    Bruņnesis to izdarīja, viņš noteikti izmantoja šo aparātu. Judīte Kinska bija viņa līdzzinātāja. Iespējams, ka tavs tēvs viņai parādīja ceļu… Aleksandrs uzstāja.

-    Medaljons! Bruņnesis kaut ko runāja par karaļa medaljonā paslēpto kameru! Nadja iesaucās. Viņa bija dzirdējusi Speciālista un Bruņneša Teksa sarunu, pirms zālē ielauzās draugi.

Nadja atvainojās par to, ko grasījās darīt, un ļoti uzmanīgi aptaustīja zemē gulošo valdnieku, līdz uzgāja karalisko medaljonu, kas bija ieslīdējis aiz valdnieka jakas. Meitene lūdza princim palīdzēt to noņemt, bet viņš vilcinājās, jo medaljons simbolizēja karaļa varu, un Dils Bahadūrs nekādā gadījumā nevēlējās to tēvam atņemt. Tomēr Nadjas satrauktā balss lika viņam rīkoties.

Aleksandrs aiznesa rotu līdz gaišākai vietai un īsu brīdi uzmanīgi aplūkoja. Viņš tūdaļ pat ieraudzīja starp ko­raļļu gabaliņiem paslēptu miniatūru kameru. Aleksandrs atradumu parādīja Dilam Bahadūram un pārējiem.

-     To noteikti piestiprinājusi Judīte Kinska. Šis zirņa lieluma aparātiņš nofilmēja visu karaļa ceļu līdz Svētajai vietai. Tā arī Bruņneša Tekss un zilie kaujinieki varēja tur nokļūt, atkārtojot visas GPS ierakstītās darbības.

-    Kādēļ gan tā sieviete to darīja? šausmu māktais princis jautāja, jo viņa prāts nekādi nespēja aptvert nodevību un alkatību.

-    Domāju, ka statujas dēļ. Tā ir ļoti vērtīga, Alek­sandrs sprieda.

-    Vai jūs dzirdējāt eksploziju? Helikopters uzsprāga, un arī statuja ir pagalam, pilots sacīja.

-    Iespējams, ka tā arī labāk… neatverot acis, kara­lis nopūtās.

-     Ar vislielāko pazemību es lūdzu ļaut abiem ārzem­ju jauniešiem doties līdzi princim uz pili. Aleksandram Jaguāram un Nadjai Ērglei ir tīra sirds gluži tāpat kā Dilam Bahadūram. Iespējams, ka viņi, Majestāte, var palīdzēt princim veikt šo uzdevumu. Jaunais Aleksandrs prot lietot šo aparātu, savukārt Nadja spēj redzēt un klausīties ar sirdi, Tensings lūdza.

-    Tur drīkst atrasties tikai karalis un troņprincis, valdnieks murmināja.

-    Visu cieņu, Majestāte, tomēr es uzdrīkstēšos iebilst. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos no tradīcijas ir jāat­sakās, lama uzstāja.

Pēc Tensinga vārdiem iestājās ilgs klusums. Šķita, ka ievainotā spēki ir izsīkuši, tomēr drīz vien viņš atkal ierunājās.

-    Labi, lai viņi iet visi trīs, valdnieks beidzot pie­krita.