Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

"Viņš droši vien atkal saka vārdus, kas nav patiesi," Eila nodomāja. "Kā gan viņš var to nezināt? Tomēr šķiet, ka viņš ir norūpējies." Jaunā sieviete nodūra acis, vēlēdamās, kaut viņš šo jautājumu nebūtu uzdevis. Jau tā bija slikti paciest šādu pazemojumu, kur nu vēl to apspriest. Bet viņš bija uzdevis jautājumu.

-    Jūtos slikti, jo… jo neesmu pieņemama. - Eila paskaidroja, turē­dama rokas klēpī, kurās atradās tēja.

-     Kā to saprast, ka neesi pieņemama? Es to nesaprotu.

Kāpēc šis vīrietis viņai uzdeva tādus jautājumus? Vai viņš centās panākt, lai viņa jūtas vēl sliktāk? Eila ieskatījās viņam acīs. Jondalars bija pieliecies uz priekšu, un sieviete viņa acīs un stājā lasīja sirsnību un nemieru.

-     Neviens klana vīrietis nekad pats neatvieglotu savu vajadzību, ia tuvumā ir kāda pieņemama sieviete. - Pēc savas neveiksmes atzīšanas Eila nosarka un nodūra acis klēpī. - Tava vajadzība bija pierietējusi, bet tu no manis aizskrēji projām. Vai tad man nevajadzētu justies slikti, ja neesmu tev pieņemama?

-     Vai tiešām tu saki, ka jūties aizvainota tāpēc, ka es… - Atliecies atpakaļ, vīrietis paskatījās uz augšu. - Ak Doni! Jondalar, kā tu varēji būt tāds stulbenis? - šo jautājumu viņš uzdeva visai alai kopumā.

Izbrīnījusies Eila viņā paskatījās.

-    Es savukārt domāju, ka tu, Eila, nevēlies, lai tev pieskaros. Es vien­kārši centos cienīt tavu gribu. Es tik ļoti tevis alku un gribēju, ka ne­spēju vairs izturēt, bet ikreiz, kad tev pieskāros, tu sastingi. Kā gan tu varēji domāt, ka kaut viens vīrietis spētu tevi uzskatīt par nepie­ņemamu?

Jaunajai sievietei pēkšņi uzausa apskaidrība; cieši sažņaugtā, sāpošā sirds atlaidās. "Viņš mani gribēja! Jondalars bija domājis, ka es viņu negribu! Atkal šīs tradīcijas, šīs atšķirīgās tradīcijas!" - Jondalar, tev vajadzēja tikai parādīt man signālu. Kāda tam nozīme, ko es gribēju?

-     Kā gan tam, ko tu vēlies, var nebūt nozīme? Vai tad tu… - Tagad jau kārta nosarkt pienāca Jondalaram. - Vai tu mani negribi? - Vīrieša acīs parādījās neziņa un atraidījuma bailes. Eila šīs izjūtas ļoti labi pazina. Viņa bija pārsteigta, ieraugot tādas pašas izjūtas vīrietī, bet šis jautājums izkausēja pēdējās šaubu paliekas, kas vēl bija palikušas, un tā vietā radās sirsnība un maigums.

-    Es gribu tevi, Jondalar. Gribēju tevi jau tad, kad pirmoreiz ieraudzīju. Kad biji ievainots, nebiju pārliecināta, vai izdzīvosi. Skatījos uz tevi un jutu… Man iekšā radās šī sajūta. Bet tu nekad man neparādīji signālu… - Eila atkal nolaida acis. Viņa bija pateikusi vairāk nekā bija domājusi sa­cīt. Klana sievietes bija radušas izrādīt savus aicinošos mājienus daudz izsmalcinātāk.

-    Un visu šo laiku es domāju… Kāds ir šis signāls, par kuru tu visu laiku runā?

-     Klanā ir pieņemts: ja vīrietis vēlas sievieti, viņš parāda signālu.

-     Parādi to man!

Eila parādīja signālu un nosarka. Sievietes parasti šādus signālus nerādīja.

-    Un tas ir viss? Man tas vienkārši jāparāda? - Jondalars bija nedaudz izbrīnījies, kad jaunā sieviete piecēlās kājās, nometās ceļos un parādīja to, kas viņai šādā gadījumā jādara.

-     Vai tu gribi teikt, ka vīrietis dara tā, bet sieviete - šādi, un tas ir viss? Tad abi ir gatavi?

-     Vīrietis nerāda signālu, kad nav tam gatavs. Vai tad tu šodien nebiji gatavs?

Atkal pienāca Jondalara kārta nosarkt. Viņš jau bija aizmirsis, cik gatavs bija bijis, ko bija darījis, lai atturētu sevi no mešanās virsū sievietei un viņas iegūšanas ar spēku. Tobrīd viņš būtu bijis ar mieru atdot visu, lai zinātu šo signālu.

-    Un kas notiek tad, ja sieviete viņu negrib? Vai ari nav tam gatava?

-     Ja vīrietis parāda signālu, sievietei ir jāieņem viņas poza. - Eila iedomājās Broudu, un, atceroties viņai nodarītās sāpes un pazemojumu, jaunās sievietes seja sadrūma.

-    Vai tas var notikt jebkurā laikā, Eila? - Jondalars ieraudzīja sāpes sievietes sejā un izbrīnījies jautāja: - Pat sievietes pirmajā reizē? - Viņa pamāja. - Vai tā notika ari ar tevi? Kāds vīrietis tev vienkārši parādīja signālu? - Eila aizvēra acis, norija kamolu kaklā un atkal pamāja.

Jondalars bija šausmu pārņemts un sašutis. - Vai tu ar to gribi sacīt, ka klanā nav Pirmās baudas rituāla? Neviens nevēro un neuzmana, vai vīrietis nenodara sievietei pāri un nerada pārāk lielas sāpes? Kas gan tie ir par cilvēkiem? Vai tad viņus neuztrauc jaunas sievietes pirmā reize? Viņi vienkārši ļauj jebkuram vīrietim, kam piebriedis loceklis, paņemt viņu? Paņemt viņu ar varu? Vienalga, vai sieviete ir tam gatava vai nav? Vai viņai sāp vai ne? - Jondalars piecēlās kājās un sāka dusmīgi soļot no viena alas gala uz otru. - Tas ir cietsirdīgi! Tas ir necilvēcīgi! Kā gan kāds to var pieļaut? Vai tad šiem ļaudīm nav līdzcietības? Vai viņiem viss ir vienalga?

Vīrieša emociju uzplūds Eilai bija tik negaidīts, ka viņa vienkārši sē­dēja un platām acīm vēroja, kā Jondalars, taisnīga niknuma pārņemts, maršē pa alu. Bet, kad viņa vārdi kļuva pavisam nežēlīgi kritiski, Eila sāka šūpot galvu, noliegdama viņa apgalvojumus.