Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Jondalar, vai zini? Tu esi vēl sliktāks par to plakangalvi! Vismaz Eila zināja, ko no viņa var sagaidīt. Tas plakangalvis viņu ienīda un gribēja viņai nodarīt pāri. Bet tu! Ko izdarīji tu pats? Eila tev uzticējās. Viņa tev pastāstīja, ko pret tevi jūt. Jondalar, tu tik ļoti viņu gribēji un būtu varējis viņu iegūt jebkurā laikā, bet baidījies ievainot savu lepnumu.

Ja tu būtu pievērsis viņai vairāk uzmanības un nebūtu tik ļoti uztrau­cies pats par sevi, tad būtu pamanījis, ka Eila neizturas kā pieredzējusi sieviete. Viņa uzvedas kā nobijusies jauna meitene. Vai tad tev nav bijis gana daudz sieviešu, lai pamanītu atšķirību?

Bet viņa neizskatās pēc nobijušās jaunas meitenes. Nē, viņa ir vis­skaistākā sieviete, ko tu jebkad esi saticis. Viņa ir tik skaista, zinoša un par sevi pārliecināta, ka tu biji no viņas nobijies. Nobijies, ka viņa varētu tevi atraidīt. Tu, lielais Jondalar! Vīrietis, kuru alkst iegūt katra sieviete. Tagad gan vari būt drošs, ka viņa tevi vairs negrib!

Tu tikai biji domājis, ka viņa ir par sevi pārliecināta, viņa pat neno­jauš, ka ir īsta skaistule. Eila īstenībā domā, ka ir liela un neglīta. Kā gan kāds var domāt, ka šī sieviete ir neglīta?

Vai atceries? Viņa taču uzauga pie plakangalvjiem. Kurš gan būtu iedomājies, ka viņi šai atšķirībai pievērsīs tādu uzmanību? Un kurš gan būtu iedomājies, ka viņi pieņems savā vidū šo svešo un dīvaino meiteni? Vai mēs pieņemtu savā vidū plakangalvju bērnu? Interesanti - cik Eilai tobrīd bija gadu? Viņa toreiz vēl nevarēja būt pieaugusi - tās alu lauvas ķetnas atstātās zīmes ir krietni senas. Toreiz droši vien Eila bija pamatīgi nobijusies - apmaldījusies un viena pati, iesprostota alā, kur lauva ar savu ķetnu viņu ķeksēja.

Un viņš bija izdziedēts ar plakangalvju dziedniecības metodēm! Kā gan plakangalvji māk dziedināt? Bet Eila bija to iemācījusies no viņiem, un viņai tas ļoti labi padodas. Tik labi, ka tu pats pat nodomāji, ka viņa ir viena no tām, kas kalpo Mātei. Tev vajadzētu mest pie malas krama darbarīku izgatavotāja amatu un kļūt par stāstnieku! Tu negribēji ieraudzīt patiesību. Tagad, kad tu to zini, vai tam ir kāda nozīme? Vai tad tu esi mazāk dzīvs tikai tāpēc, ka Eila iemācījusies dziedniecības iemaņas no plakangalvjiem? Vai viņa vairs nav tik skaista tāpēc, ka… dzemdējusi kādu pretīgu radījumu? Kāpēc gan lai viņas bērns būtu derdzīgs radījums?

Tu taču viņu vēl joprojām gribi, Jondalar. Ir jau par vēlu. Viņa vairs nemūžam tev neticēs un neuzticēsies. "Jondalaru pārņēma jauns kauna jūtu uzplūds. Viņš savilka dūres un dauzīja zvērādas." Tu, idiot! Tu stulbais, stulbais muļķi! Tu visu esi sabojājis. Vai tev nevajadzētu do­ties prom?

Tu to nedrīksti. Tev viņa ir jāsatiek, Jondalar. Tev nav ne drēbju, ne ieroču, ne pārtikas, tu nevari tā ceļot - bez nekā.

Kur gan tu visu to dabūsi? Kur gan citur, ja ne šeit - pie Eilas, tev tas viss jāpaņem no viņas. Tev tas viņai jāpalūdz, vismaz kāds krama gabals. Ar darbarīkiem varēsi uztaisīt pīķus. Tad varēsi sev nomedīt iztiku un būs zvērādas, no kā izgatavot apģērbu, guļammaisu un mugursomu. Paies laiks, līdz sagatavosies, un vēl viens gads vai pat vēl vairāk, līdz nokļūsi līdz mājām. Bez Tonolana būs ļoti vientuļi."

Jondalars ierušinājās vēl dziļāk zvērādās. "Kāpēc Tonolanam bija jā­aiziet bojā? Kāpēc alu lauva nenogalināja mani, bet viņu?" No vīrieša acu kaktiņiem sāka ritēt asaras. Tonolans nebūtu tik muļķīgi uzvedies. "Ak, mazo brāl, kaut es zinātu, kur tas kanjons atrodas! Kaut nu kāds viedais būtu tev palīdzējis atrast ceļu uz viņsauli! Man derdzas doma, ka tavi kauli balē saulē un grauzēji tos apstrādā un izvazā."

Jondalars izdzirdēja zirga kāju dipoņu pa klinšaino taciņu no upma­las, un nodomāja, ka tā ir Eila, kas atgriežas mājās. Bet tas izrādījās kumeļš. Vīrietis piecēlās, izgāja uz klints pārkares un paskatījās ielejā. Eila nebija redzama.

- Kas noticis, mazo draudziņ? Vai viņas tevi pametušas? Tā ir mana vaina, bet viņas atgriezīsies… kaut vai tevis dēj. Turklāt šeit ir Eilas mājas, viņa šeit dzīvo… viena. Interesanti - cik ilgi viņa jau šeit dzīvo? Viena pati. Interesanti - vai es būtu bijis uz to spējīgs?

"Te nu tu esi, gaudies par savu muļķību, bet paskaties, ko Eilai nā­cies pārdzīvot. Viņa nemaz par to nesūkstas. Viņa ir tik vienreizīga sieviete. Skaista. Lieliska un brīnišķīga. Un tu, Jondalar, muļķi, visu esi pazaudējis! Ak Doni! Kaut es spētu visu vērst par labu!"