Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Pateicība pienākas arī Dr. Ričardam Kleinam, grāmatas Ice - Age Hun- ters of the Ukraine[1] (izdota University of Chicago Press apgādā) autoram, kas mani dāsni apgādāja ar papildu materiāliem un informāciju par ši reģiona senajiem cilvēkiem.

īpašu pateicību izsaku Aleksandram Maršakam, Hārvarda Universitā­tes Peabody muzeja Arheoloģijas un etnoloģijas nodaļas zinātniskajam līdzstrādniekam un grāmatas "Civilizācijas saknes" (izdota McGraw-Hill Book Co apgādā) autoram par viņa pamatīgo vēstures liecību pētījumu Ukrainas agrīnā akmens laikmeta mākslā, kas publicēts izdevumā "Mūs­dienu antropoloģija", no viņa vēl neizdotās grāmatas par Austrumeiro­pas leduslaikmeta cilvēkiem.

Mana sirsnīgākā pateicība Viskonsinas Universitātes Antropoloģijas nodaļas doktorei Olgai Soferei un arī ASV, iespējams, vadošajai mūs­dienu ekspertei par Krievijas teritorijā dzīvojošajām leduslaikmeta cil­tīm. Paldies viņai par mūsu garo, interesanto un noderīgo sarunu Hilton viesnīcas vestibilā un par viņas pētījumu "Agrīnā akmens laikmeta at­tiecību saasinājuma modeļi, kas novēroti Centrālajā Krievijas zemienē" (darbā par aizvēsturiskajiem medniekiem-vācējiem). Izmantotais avots: "Kultūru komplicētības rašanās" (T. Douglas Price and James A. Brown, izdevniecība Academic Press).

Liela pateicība pienākas Dr. Polam S. Paketam, vienam no pētījuma "Pasaules vilki" redaktoriem (izdots apgādā Noyes Publications), par sava atvaļinājuma pārtraukšanu un atsaukšanos manam aicinājumam ierasties uz garu sarunu par vilkiem un šo dzīvnieku iespējamo pie- radināšanu.

Atkal izsaku pateicību Džimam Rigsam, antropologam un "Aborigēnu dzīves skolas" nodarbību vadītājam. Joprojām turpinu izmantot viņa sarūpēto informāciju.

Vēl esmu pateicību parādā trim cilvēkiem, kas īsā laikā iepazinās ar apjomīgo manuskriptu un no lasītāja viedokļa izteica noderīgas piezī­mes: Kārenai Ouelai, kas, izlasījusi pirmo melnraksta eksemplāru, atzina to par labu esam un izteica man komplimentus, ka esot iznācis labs romāns; Dorinai Gandijai, dzejniecei un skolotājai, kas, nezaudējot savu parasto vērīgumu, saspringtajā mācību gada beigu periodā atrada laiku mana manuskripta lasīšanai, un Ketijai Hamblai, kurai atkal izdevās man palīdzēt ar vērtīgām piezīmēm.

īpašs paldies Betijai Praškerei, manai redaktorei, kuras uzskatus es augstu vērtēju; viņas komentāri un ieteikumi bija tieši un konkrēti.

Man trūkst vārdu, lai pateiktos Džlnai Nagarai, draudzenei, manai uzticības personai un izcilai literārai aģentei, kas turpina pārspēt manus vispārdrošākos sapņus.

Izsaku sirsnīgu pateicību izdevniecības Crown Publishers ražošanas un mākslinieciskā noformējuma nodaļām - pateicoties šo cilvēku rū­pēm un profesionālajai darbībai, turpina iznākt skaistas un labi iesietas grāmatas.

Pateicos Judītei Vilksai, manai sekretārei un biroja vadītājai, bez ku­ras prāta spējām un intelekta man būtu grūti nācies izdzīvot un kura palīdz tikt galā ar aizvien pieaugošo korespondenci, lai man atliktu laiks rakstīšanai.

Un paldies ari Rejam Ouelam…

Lauvas apmetnes velēnu mītne

Ieejas teritorija - kurināmā, darbarīku un āra drēbju glabātava Pirmais pavards - ēdiena gatavošanas pavards un kopā sanākšanas vieta Otrais pavards - Lauvas pavards Taluts - vadonis Nezija Danugs Latija Ragija Ridags

Trešais pavards - Lapsas pavards Vimezs

Raneks

Ceturtais pavards - Mamuta pavards - ceremoniju un kopā sanākšanas vieta, projektu apspriešanas vieta, ciemiņu teritorija Mamuts - šamanis Eila

Jondalars

Piektais pavards - Ziemeļbrieža pavards Manuvs

Tronia Torneks Nu vija Hartals

Sestais pavards - Dzērves pavards Krouzija

Fralija

Frabeks

Krisaveks

Tašers

(Bektija)

Septītais pavards - Sumbra pavards

Talija - vadone

Barzeks

Dīgija Druvezs Brinans Tusija

(Tarnegs) *

= 1 =

Trīcēdama no bailēm, Eila piespiedās tuvāk slaidajam, garajam vī­rietim un vēroja, kā svešinieki tuvojas. Aizsargājot sievieti, Jondalars aplika viņai roku, bet Eila tomēr joprojām drebēja.

"Viņš ir tik liels!" jaunā sieviete nodomāja, pārsteigti raudzīdamās uz grupas vadoni, kam mati un bārda bija ugunssarkanā krāsā. Viņa vēl nekad nebija redzējusi tik lielu cilvēku. Pat Jondalara augums salīdzi­nājumā ar vadoni izskatījās daudz mazāks, kaut arī jauneklis, kas Eilu bija apskāvis, bija garāks par pārējiem. Sarkanmatainais vīrietis, kas viņiem tuvojās, bija ne tikai garš, viņš bija īsts milzenis un līdzinājās lācim. Viņam bija drukns kakls un krūškurvis tik pamatīgs, ka pietiktu diviem normāliem vīriem, bet masīvie bicepsi atbilda daudzu vīriešu augšstilba izmēram.

Paskatījusies uz Jondalaru, Eila drauga sejā nemanīja nekādu baiļu pazīmju, bet viņa smaids bija piesardzīgs. Svešinieki tuvojās, un savu garo ceļojumu laikā Jondalars bija iemācījies uzmanīties no svešinie­kiem.

-    Neatceros tevi iepriekš redzējis, - sacīja lielais vīrs bez jebkādiem gariem ievadiem. - No kuras apmetnes tu nāc?

Eila pamanīja, ka milzenis nerunā Jondalara valodā, bet vienā no tām valodām, ko viņš bija jaunajai sievietei mācījis.