Zilie jūras vērši

Fēlikss Meirāns brīdi domīgi nolūkojās vēl snaudošo namu logos, tad pagriezās un devās atpakaļ uz dzīvokli.

Ļera pārradās vien pēc pāris dienām stipri nožēloja­mākā paskatā nekā aizgājusi. Pēc tam vēl krietnu laiku sieviete murmināja kaut ko nesaprotamu par kapiem un sātana izdzinējiem, līdz apkārtējie visā nopietnībā viņu sāka uzskatīt par plānprātīgu.

Fēliksa Meirāna naktsmiers kopš tā laika uzlabojās, taču nereti puisi mocīja sirdsapziņas pārmetumi, kad pilnmēness naktīs viņš uztrūkās, cauri sienām izdzirdis Ļerpatas izbaiļu pilnos kliedzienus.

Ilze Eņģele. Luna Mare

Aiz manis hermētiski aizveras robežslūžas. Tikusi uz ielas, kā aizvien, pielieku soli.

Mierīgāk. Tas ir tikai darbs. Samaksas neticamā apmēra stimulēti, mēs pie tā apstākļiem pierodam īpaši ātri.

Skaņu klusinošie apavi min izdīgušo zāles kumšķu uz­lauztās ietvju flīzes tās ir nedaudz pabalējušas, apskretušas, tomēr vēl aizvien neticami greznas. Paklupt un tādējādi radīt troksni ir aizliegts miera traucējums var radīt uztraukumu klientos.

Skriet šeit nedrīkst visaptverošajā klusumā būtu dzirdams soļu troksnis, turklāt, pakrītot iekštelpās, ir risks izkustināt viņu guļvietas, diemžēl reizē ar kādu vitāli svarīgu vadu no medicīnas aparatūras. Guļvietas ir sakrautas augstākās un zemākās grēdās, īstos šūnu labirintos, iekārtotos katrā puslīdz piemērotā ēkā. Pat skaļāk ierunāties nedrīkst viņi varētu pamosties no medikamentozā, tomēr aizvien trauslākā miega. Apmā­cībās neviens nebrīdināja, ka pieraduma efekts būs tik ievērojams un šeit agrāk nonākušie subjekti jau šobrīd saņem maksimālo fizioloģiski izturamo devu. Uzlabotos preparātus sola vien nākamgad.

Fonda administrācijas vietā es pamatīgi pasteigtos ar jauno miegazāļu izstrādi kas notiks, ja klienti sāks masveidā mosties?

Skaidrs, kas notiktu. Subjekti gāztos no augstākajiem plauktiem un kristu no zemākajiem, izdzīvojušie rāpotu vai pat slietos kājās. Par cietušajiem nevienam nebūtu nekādas daļas, neviens nekad neko neuzzinātu sub­jektu radinieki un draugi, ja tādi šiem dzīves laikā maz ir bijuši, vienmēr jūtas nepatīkami iztraucēti, ja par sub­jektu atgādina pēc tā došanās uz “Luna Mare”.

Man gan būs daļa, ja subjektu nogruvums notiks manas dežūras laikā. Nav ne mazākās vēlmes vadīt ķepīgas puzles salikšanu tikai šādi varētu raksturot procesu, kamēr katru subjektu atgriež viņam piešķirtajā šūnā, kas savukārt iekārtota režģi atgādinošās konstrukcijās.

Norauju apmetni un vakardienas lietusgāzes jo meteoroloģiskā funkcija darbojas nevajadzīgi nevaino­jami nospodrinātā sen aizvērta veikala skatlogā tīks­minos par savu stāvu. Gandrīz kakao dzēriena krāsas āda, spīdīgi, biezi mati. Skaļu mūziku, visskaļāko! Lai pilnasinigu ritmu rībina bungas, lai trīc gaiss un to pie­pilda basu pēdu uzvandītie sarkanie zemes putekļi, un nevienam no tā nesāktos astmas saasinājums! Viskošā­kās šalles, vissarežģītākos hennas musturus! Rotaslie­tas daudz, šķindošas un visur! Sauli! Dziesmas! Dejas!

Gaisma šeit ir ienaidnieks. Iekštelpu vēso puskrēslu gaini dežūrlampiņas. Servisa personālam par atvieg­lojumu, diennakts ritms turpinās kā līdz šim vēl nav sarēķināts, cik mērķtiecīga būtu vispārēja zonas aptum­šošana.

Mūzika? Smiekli? Mēs pat nošķaudīties nedrīkstam, lai nesāktos visplašākā mēroga psihosomatiska lēkme.

Veikala ēkas durvis ir atvērtas, un tā preču atliku­mos nav nekā interesanta. Atjaunojošās kapsulgultas, komplekti patstāvīgi veicamajām plastiskajām operāci­jām. Ballīšu preparāti gan diennaktīm ilgstošam mund­rumam, gan cienasta sagremošanai. No subjektiem vei­kals nav jāsargā, no personāla ne tik mums šīs preces uzdzen tādu pašu nelabumu kā to agrākie lietotāji. Vei­kalam ir pārāk zemi griesti, tāpēc tas subjektu izvietoša­nai netiek izmantots, vismaz pagaidām.

Garais, gaisu, bet ne gaismu caurlaidīgais apmetnis atgriežas man uz pleciem. Varbūtība, ka subjekti mani ieraudzīs, knapā kleitiņā drasējot pa ielu, ir nulle, tomēr tas būtu ārkārtīgi nepatīkami. Izkaltusi rīkle pieplok pie manas dzīvības un izsūc to sausu jā, tādi ir viņu ska­tieni, ja izdodas pavērt smagos plakstiņus un fokusēt redzokļus.

Mums ir izsniegtas maisīgas, neinteresantas unifor­mas. Tomēr kārdinājums vismaz kādu zagtu mirkli padzī­vot normālu dzīvi ir pārāk spēcīgs, tāpēc vismaz dažas minūtes dienā es kleitā pastaigājos pa pilsētu.

Manuprāt, šeit ir jāveic masveida eitanāzija. Nē, tas būtu pārāk vienkārši. Lai tik dzīvo. Lai bauda savu para­dīzi, par kuru samaksāju es un visa Jaunā pasaule.

Un manam iecienītākajam klientam es novēlu saules mūžu, ne dienu mazāk.

Pārējie domā, ka es šeit esmu peļņas nolūkos kā gan­drīz visi viesstrādnieki no Jaunās pasaules.