Aklais slepkava

Viņa saprot, ka šajās gaidās ir kaut kas neprātīgs — viņš nesūtīs viņai ziņu, bet, ja arī sūtīs, tad tā nepienāks šādi —, tomēr viņa nespēj no tām atbrīvoties. Šīs fantāzijas vērpj cerība, šo mirāžu rada ilgas — nedibināta cerība, ilgas, kuras izstaro vakuumā. Varbūt viņai aptumšojas prāts, varbūt viņa gāžas nost no sliedēm, varbūt krīt laukā no eņģēm. Laukā no eņģēm, kā uz­lauztas durvis, kā sadragāti vārti, kā rūsējošs seifs. Ja esi laukā no eņģēm, no tevis izkļūst tādas lietas, kuras būtu paturamas iekšienē, toties iekšā tiek tādas, kuras tur nedrīkstētu ielaist. Slēdzenes zaudē savu spēku. Sargi iemieg. Paroles vairs nedarbojas.

Viņa domā: Varbūt es esmu pamesta. Tas ir novazāts vārds — pamesta, tomēr precīzi apraksta viņas nožēlojamo stāvokli. Ir iespē­jams iztēloties, kā viņš pamet viņu. Impulsa vadīts, viņš spētu mirt viņas dēļ, taču dzīvot viņas dēļ — tas būtu kaut kas pavisam cits. Uz vienmuļību viņam nav talanta.

Par spīti veselajam saprātam viņa gaida un vēro, mēnesi pēc mēneša. Viņa staigā pa sīkpreču bodītēm, pa dzelzceļa staciju, izpēta katru nejaušu preses kiosku. Tomēr aizraujošais turpinājums tā arī neparādās.

Mayfair, 1937. gada maijs

JORKA

TORONTO JAUNĀKĀS TENKAS

Aprīlis šogad pienāca, lēkādams tik draiski kā jēriņš, un, ņemot par priekšzīmi tā možo, bezbēdīgo noskaņojumu, arī pavasara sezonā netrūka līksmas rosības, sagaidot atbraucējus un pavadot aizbraucējus. Misters Henrijs Ridels ar kundzi ir atgriezušies no Meksikas, kur uzturējušies pa ziemu; misters Džonsons Rīvzs ar kundzi ir atbraukuši no sava Floridas patvēruma Palmbīčā; misters T. Perijs Greindžs ar kundzi ir atpakaļ no izpriecu brauciena pa saulainajām Kārību salām; toties misis R. Vesterfīlda un viņas meita Dafne ir devušās paciemoties Francijā, kā arī Itālijā, "ar Musolīni atļauju", un misters V. Makklelands ar kundzi ir aizbraukuši uz pasakaino Grieķiju. Dumont īpašnieki Flečeri ir pavadījuši brī­nišķīgu sezonu Londonā un atkal atgriezušies uz mūsu vietējās skatuves, tieši laikā, lai pagūtu uz Domīniju Drāmas festivālu, kura žūrijas komisijā piedalījās arī misters Flečers.

Tikmēr cita veida ienākšana sabiedrībā tika svinēta Arkādijas dārzā, uz ceriņkrāsas un sudrabaina fona, kur Ričarda Grifena kundze (agrākā mis Airisa Monfora Čeisa) bija redzama svinīgās pusdienās, kuras rīkoja viņas vīramāsa misis Vinifreda "Fredija" Grifena Praiera. Jaunā misis Grifena, tikpat burvīga kā allaž, viena no pagājušās sezonas ievērojamākām līgavām, bija ģērbusies elegantā debeszila zīda kostīmā ar Nīlas zaļu cepurīti un pieņēma apsveikumus sakarā ar meitas Emē Edīlijas piedzimšanu.

Plejādes jūsmīgi sagaidīja ierodamies savu izcilo viešņu mis Frānsisu Houmeru, slaveno monologu aktrisi, kura ītonas zālē atkal uzstājās ar priekšnesumu no cilda Likteņa sievietes, kurā portretē tās sievietes, kuras iegājušas vēsturē, pateicoties ietekmei, ko atstājušas uz tik pasaulslaveniem un nozīmīgiem cilvēkiem kā Napoleons, Spānijas Ferdinands, Horeišio Nelsons un Šekspīrs. Mis Houmera dzirkstīja asprātībā un dzīvīgumā, atainodama Nellu Gvinu; viņa bija dramatiska Spānijas Izabellas tēlā; burvīga bija viņas Džozefīnes miniatūra; un viņa ar patiesu smeldzi tēloja lēdiju Emmu Hamiltoni. Kopumā tā bija spilgta un valdzinoša izklaide.

Vakars noslēdzās Apaļajā zālē ar bufetes vakariņām, kurās piedalījās Plejādes un viņu viesi; vakariņu dāsnā rīkotāja bija misis Vinifreda Grifena Praiera.

Vēstulē no Bella Vista

Direktora birojs Klīnika Bella Vista Ārnpraiera, Ontārio 1937. gada 12. maijā

Misteram Ričardam E. Grifenam Prezidentam un valdes priekšsēdim Grifena-Ceisa Karaliskā apvienotā kompānija Rietumu Kingstrīta 20 Toronto, Ontārio

Dārgo Ričard!

Bija ļoti patīkami tikties ar Jums februārī — lai gan tik skumjos apstākļos — un pēc tik daudziem gadiem atkal spiest Jums roku. Kopš "vecajiem labajiem zelta laikiem" dzīve mūs tiešām ir aizvedusi dažādos virzienos.

Runājot lietišķāk, man ar nožēlu jāpaziņo, ka Jūsu sievasmāsas mis Loras Ceisas stāvoklis nav uzlabojies; drīzāk tas ir pat nedaudz pasliktinājies. Mānija, no kuras viņa cieš, ir dziļi iesakņojusies. Pēc mūsu domām, viņa joprojām apdraud pati savu dzīvību, tāpēc viņai jāpaliek pastāvīgā novērošanā un nepieciešamības gadījumā jālieto nomierinoši līdzekļi. Logus viņa vairs nav dauzījusi, tomēr notika viens negadījums ar šķērēm; taču mēs pēc labākās sirds­apziņas gādāsim, lai tas vairs neatkārtotos.

Mēs turpinām darīt visu, kas ir mūsu spēkos. Tagad ir pie­ejamas vairākas jaunas metodes, kurām, kā mēs ceram, būs po­zitīva iedarbība, sevišķi "elektrošoka terapijai", kuras aparatūru mums drīz piegādās. Ar Jūsu atļauju mēs to izmantosim kā papildinājumu insulīna terapijai. Mēs noteikti ceram, ka stā­voklis beidzot uzlabosies, lai gan prognozējam, ka mis Ceisas veselība nekad nebūs stipra.