Aļekseja Aļeksejeva Kļūda

kuras tik ļoti pieraduši buržuāziskie žurnālisti. Apmulsums — ar šādu vārdu vislabāk varēja raksturot stāvokli, kas valdīja monopoliem tuvo laikrakstu un žurnālu redakcijās. «Pirmais mākslīgais pavadonis bija apžilbinošs kā zibens, tagad visa debess laistās burvīgā mirdzumā, tas nav noslēpjams…» ar rūgtumu rakstīja kāda franču avīze. Nevar ne noklusēt, ne apmelot — tāds bija secinājums. Tomēr buržuāziskā prese drīz «attapās no izbailēm». Taču, lai cik sīki bija pētījumi, kuru autori centās apšaubīt eksperimenta zinātnisko un praktisko nozīmi, norisinājās kaut kas diezgan dīvains: rakstus uzmanīgi lasīja, lasīja vairākkārt, bet cilvēki vispirms centās izprast patiesi notiekošā brīnišķīgo jēgu. Ļaunuma pilnajai čukstēšanai gandrīz neviens nepievērsa uzmanību, «atspēkošanas» mēģinājumus uzņēma ar smiekliem, kas vēl jo dzēlīgāki bija tāpēc, ka daudzas mazāk atkarīgas avīzes, bīdamās galīgi atbaidīt savus lasītājus, sāka ievietot neskaitāmas karikatūras un jocīgus stāstus. Atceros zīmējumu, kurā bija tēlots strauss, kas pabāzis galvu zem spārna. Raķetei līdzīgs lauva ar kakla siksnu, kurš zīmēts kā pavadonis paātrinātājs, lēkšiem skrien pie strausa. Ar vienas kājas pirkstiem strauss satvēris avīzi un pūlas tajā kaut ko saburtot. «Vai tiešām nav labākas nodarbošanās nekā lasīt «Daily Herald»?» iespiests zem zīmējuma. «Es apgalvoju, ka virves vispār neeksistē!» sāka skumīgs vīrelis, kuru kāda cita zīmējuma autors jau uzrāvis virvē pie karātavām. Humora cienītāju vērīgā acs lieliski saskatīja, ka skumīgais vīrelis gauži līdzīgs loti lielas laikrakstu sabiedrības vadītājam. Šādos apstākļos bija vajadzīgi jauni paņēmieni, jaunas krāpšanas un iebiedēšanas metodes, un tās radās drīz jo drīz.

Melu kampaņu pirmais uzsāka okultistu biedrību preses orgāns «Jaunā Pasaule».

«Loks noslēdzies,» vēstīja šis žurnāls, «laiku saistība sairusi, tuvojas lieli pārbaudījumi. Zinātnes attīstības gaita sagrāvusi racionālistu un reālistu izdomas. Cik nožēlojami ir mūsu nelabvēļu pūliņi pilnīgi un galīgi noliegt pat iespēju, ka no viņpasaules var ierasties bezmie- sīgi, bet materiāli gari! Mēs pilnīgi atbalstām tiekšanos izprast par «neko» dēvētā noslēpumu.

Pēc mūsu izcilā speciālista doktora Gustava Spela

domām, mēģinājums vispār izdarīts pareizi, taču neievērojot Urāna opozīciju attieksmē pret Merkūriju. Sinī gadījumā nedziestošas gaismas pilnais logs debess sfērā nav nekas cits kā sablīvēts, paātrināts un fosforizējošs garu pulks, kurā galvenokārt ietilpst sieviešu dzimuma personas.. Bet, kā saka doktors Spēts, eksperiments izdarīts pārāk vēlu. Viņa izsauktais feldmaršala Rommela gars nevis, kā parasti, sniedzis plašus komentārus par jaunākajiem uzskatiem atomu laikmeta stratēģijā un taktikā, bet tikai čukstējis: «Degšana, degšana, degšana. . Cilvēki, sargieties traucēt noslēpumaino neko. .»»

«Avārija, kas piemeklējusi laboratoriju Padomju Savienībā,» rakstīja franču avīze «Vie», «ir garīgās izlaidības un pašpārliecinātības sekas. Mēs nevaram noliegt, ka daži sasniegumi zvaigžņu pasaules evolūcijas sfērā tiešām demonstrēti visas pasaules acu priekšā, tomēr spīguļojošais ziemsvētku eglītes izrotājums, kas dīvainā neatlaidībā riņķo ap zemeslodi, nekā svarīga vēl nepierāda. Secinājumi no tā. ka šis spīgulis pastāv, it īpaši secinājumi, ka cilvēku zināšanām nav robežu, cenšanās balstīt uz tā kaut kādus pierādījumus par cilvēces pastāvēšanu uz mūžu mūžiem ir vismaz tikpat nepamatota kā cilvēces nākotnes pareģošana pēc kafijas biezumiem. Plānajam mirdzošo punktiņu spietam var būt visdažādākais raksturs. Tie var būt uzliesmojoši kosmiskie putekļi, ko ietvēris speciāli konstruēts pavadonis; tas var būt arī mākslīgs veidojums, kurš modelē zvaigžņu kopas attīstības patieso ainu gluži tāpat, kā ar ūdens lāsēm, kas cita citu aprij, skolniekiem tiek ilustrētas mikroorganismu dzīvības norises. Tomēr ikviens modelis ir tikai aptuvens, dod tikai rupju īstenības atainojumu. Mākslīgais vien mēr ir un paliek tikai mākslīgs; var teikt, ka multiplikācijas filma, kurā rādīts, kā dievs rada Ādamu un Ievu, ne būt nav sliktāks pierādījums kā padomju fiziķu mēģinājumi …»

«Mēs prasām pārtraukt neprātīgo eksperimentu!» šāds virsraksts rēgojās ļoti lielā avīzē, kas pārstāvēja Volstrita finansu magnātu intereses. «Astronomija — klusuma un pārdomu cienītāju zinātne, priesteru un ērmīgu astrologu zinātne, nekaitīgu, pārdomās iegrimušu zinātnieku sfēra — padomju zinātnieku rokās pārvēršas par kaut