Aļekseja Aļeksejeva Kļūda

ko tādu, kas piesātināts ar vāji slēptu agresivitāti. Tāpat kā pirmajā mākslīgajā Zemes pavadonī mēs saskatījām starpkontinentālo raķešu ēnu, tāpat arī šajā šķietami nevainīgajā eksperimentā skaidri saskatāmi draudi. Arī tad, ja mēs pilnīgi ticētu jaunākajam ziņojumam, kas apbrīnojamo dabas parādību, kuru pirmie atklājuši divi amerikāņu hidrologi Džonss un Datons, dēvē par padomju zinātnieku grupas sasniegumu, — arī tad, ja mēs ticētu visiem Padomju Savienības Telegrāfa aģentūras ziņojumā minētajiem apgalvojumiem, — arī tad nevar neiesaukties: «Mūsu miera labad pārtrauciet neprātīgo eksperimentu!» Bailes — lūk, ko iedveš šis paziņojums katram, kas to vērīgi lasījis. Visi zemeslodes iedzīvotāji pilnīgi atklāti tiek brīdināti nekādā ziņā neietekmēt padomju jauno mākslīgo Zemes pavadoni. Mūs brīdina, ka nevēlama radiosignāla raidīšana varot beigties ar katastrofu. Šodien cilvēci uzaicina klusēt, šodien cilvēcei bezspēcīgi jānoraugās uz šo «kaut ko», kas radies no «nekā»! Bet rītdien? Rītdien šis kaut kas diktēs savu gribu mums. . Protams, šī griba ne ar ko neatšķirsies no to vīru gribas, kuri radījuši šo pavadoni. Šodien mums saka: «Sargieties darīt to. kas nepatīk mūsu pavadonim!» Rītdien mums teiks: «Dariet tikai to, kas patīk mums!..»

Pat ja mēs atzītu, ka mēģinājuma rezultātā radies kaut kas tāds, ko cilvēki pagaidām nespēj pieveikt, vai tad projekta autori nav tie, kuriem pienākums visu atkal savest normālā kārtībā? Vai tad zooloģiskā dārza īpašniekam nav pienākums, pat riskējot ar savu dzīvību, notvert un atkal ieslodzīt krātiņā plēsīgu zvēru, kas nejauši izkļuvis brīvībā? «Pārtraukt!» tāda ir mūsu prasība.»

PRESES KONFERENCE

Tanī pašā dienā padomju un ārzemju korespondentiem tika sarīkota preses konference, kurā Topanovs padomju valdības uzdevumā sniedza sensacionālu paziņojumu.

— Cienījamie padomju un ārzemju preses pārstāvji, — sacīja Topanovs, — jautājums par padomju pavadoni paātrinātāju ir daudz sarežģītāks, nekā tas šķiet. Pēc mūsu pārliecības, pavadonis spēj atvairīt jebkuru uzbrukumu, kas apdraud tā eksistenci, vienalga, kādus līdzekļus izmantotu tie, kuri censtos pavadoni sagraut. Sis pavadonis nav iznicināms!

Saskaņā ar datiem, kas gūti ilgstošā izmeklēšanā, nav izslēgta iespēja, ka ap tiem miljardiem zvaigžņu, kas piepilda pavadoņa paātrinātāja iekšējo telpu, eksistē saprātīgas, dzīvas būtnes. Jā, saprātīgas, dzīvas būtnes krāšņā jo krāšņā plaukumā, tāpēc ka mākslīgā galaktika ir vecāka ne vien salīdzinājumā ar mūsu Zemi, bet arī salīdzinājumā ar visu mūsu Galaktiku.

Ļoti iespējams, ka saprātīgās būtnes, kuras dzīvo uz šīm mikroskopiskajām planētām, fiziski ir citādas nekā mēs, cilvēki, bet, ja hipotēzi uzskatām par pareizu, tad viss tūlīt kļūst izskaidrojams. Pirms miljoniem savu gadu, rēķinot pēc viņu laika, šīs būtnes sākumā izplatījušās starpzvaigžņu telpā un vēlāk, šķiet, apvienojušas savus pūliņus. Nav šaubu, ka šīs būtnes zina nesalīdzināmi sva rīgākas dabas likumības nekā mēs, un līmenis, kādā šo brīd vēl atrodas Zenļes zinātne un tehnika, nemaz nav salīdzināms ar šo būtņu varenību. Ikviens, kas uzmanīgi vērojis zinātnes attīstību divdesmitajā gadsimtā, skaidri redz, ka visu nozaru zinātnes attīstās arvien straujākā tempā. Simt gados cilvēce nosoļojusi savā attīstības ceļā no tvaika līdz spēcīgām elektriskām mašīnām un atomstacijām, visās pasaules valstīs enerģiski veic darbus kodola termisko reakciju apgūšanā. Jums visiem zināms, ka cilvēks, kurš pirmais saskaldīja atomu — es te runāju par Rezefordu, — domāja, ka atomenerģiju praktiski sāks izmantot apmēram 2000. gadā. Tomēr visiem zināms, ka jau 1945. gadā eksplodēja pirmā atombumba un 1954. gadā sāka dot strāvu pirmā atomelektrostacija.

Attīstības temps arvien straujāks kļūst arī mūsu dienās. Cilvēce jau izgājusi kosmosā, tiek radīti desmiti un simti mākslīgo Zemes, Saules un planētu pavadoņu. Nav nekādu iespēju paredzēt, cik liela un dižena būs cilvēces vara kaut vai pēc desmit tūkstošiem gadu, bet šinī gadījumā mums jārunā par miljardiem gadu! Šoreiz mums jāņem vērā ne vien kādas atsevišķas planētas cilvēces spēks un varenība, bet daudzu jo daudzu miljonu planētu apvienotas, brīvas cilvēces spēks un varenība. Man un maniem biedriem, kas esam izpētījuši visus materiālus

sakarā ar šā pavadoņa palaišanu un novērošanu, ir pilnīgi skaidrs, ka jau pats mēģinājums iznīcināt veselu pasauli, ko apdzīvo dzīvas un saprātīgas būtnes, ir neģēlība, ir noziegums pret cilvēcību.