Aļekseja Aļeksejeva Kļūda

Vienīgais, kas man šobrīd ļauj mierīgi raudzīties nākotnē, ir tas, ka no mākslīgās galaktikas viedokļa mūsu Zeme ir parasta planēta ar visai zemu zinātnes un tehnikas līmeni un mēs nespējam viņus apdraudēt. Mums jānosoļo garš un slavens cīņu un darba ceļš, iekām spēsim izveidot apvienību ar kādām saprātīgām būtnēm, kuras dzimušas uz dažādām planētām. Mums viss vēl ir nākotnē — gan vissīvākās kaujas, gan visbrīnišķīgākās dziesmas. Mēs uzvarēsim, par to nav jāšaubās, bet es negribētu, lai cilvēki aptraipītu sevi ar apzinātu mēģinājumu iznīcināt veselu pasauli, veselu galaktiku … «Apstājieties, kungi, kamēr nav par vēlu, nerotaļājieties ar uguni!» tas man ir uzdots paziņot ar jūsu avīžu starpniecību.

— Topanova kungs, — aši iesaucās avīzes «Monde» priekšstāvis, — jūs nupat runājāt par to cilvēku drausmīgo atbildību, kuri var mēģināt iznīcināt šo mākslīgi radīto pasauli, un es esmu vienis prātis ar jums. Taču atļaujiet pievērsties Padomju telegrāfa aģentūras pirmajam paziņojumam. Tajā bija sacīts, ka jūsu laboratorijas darbiniekus katastrofa pārsteigusi tieši tanī mirklī, kad viņi mēģinājuši izārdīt lidojošā paātrinātāja konstrukciju. Mēs dzirdam te skaļus vārdus un aicinājumus būt humāniem. Bet kā tad jūs vērtējat savu mēģinājumu, jūs taču paši gribējāt iznīcināt šo mākslīgo pasauli?

— Objektīvi vērtējot, šāds mēģinājums bija nepareizs, bet laboratorijas darbiniekiem, kā tas tagad pilnīgi precīzi noskaidrots, nav ne prātā nācis, ka ap šīm mikro- zvaigznēm iespējama dzīvība. Šķiet, viņi tik ļoti aizrāvušies ar neredzētā eksperimenta norisi, ka tūlīt pēc mākslīgo zvaigžņu dīgļu izveidošanas uzskatījuši eksperimentu par pabeigtu. Iespējams, viņi baidījušies, ka zvaigznes attīstīsies vēl tālāk.

— Nezināšana taču nav attaisnojums! — «United Press» korespondents piebilda. — Jūs brīdināt rietumu pasauli no grēcīgas rīcības, tomēr nenosodāt padomju zinātnieku analoģisku darbību.

— Labi, — Topanovs tūlīt atbildēja, — ja jūs runājat par grēkošanu un līdzīgām kategorijām, tad es jums atbildēšu tādā pašā garā … «Kungs piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara …» Šīs jaunās galaktikas radītāji bargi sodīti par savu pārsteidzību, par zināmu aprobežotību. Viņi vēl tagad ieslēgti kristāla kapenēs, kas vienā mirklī radušās katastrofas brīdī. Mēs atcerēsimies viņus ar godbijību, bet no viņu kļūdas mums visiem kaut kas jāsecina.

— Maksim Fjodorovič, — «Pravdas» pārstāvis griezās pie Topanova, — jūs runājāt par visu galaktikas saprātīgo būtņu iespējamo apvienošanos. Kādā veidā, pēc jūsu domām, var notikt šāda apvienošanās?

— Kaut vai fantastisko darbu autoru «lielā loka» veidā. Skaidrs, ka tā būs dažādo zvaigžņu apakšsistēmu, dažādo planētu brīvu un tiesībās vienlīdzīgu iedzīvotāju apvienība. Apvienība, balstoties uz kopīgiem jautājumiem, kuri var dziļi interesēt domājošas būtnes, tāpat kā kopīga ideoloģija un veicamie uzdevumi uz mūžu mūžiem apvienojuši visas sociālistiskās nometnes valstis.

— Topanova kungs! — skaļi iesaucās «New York Times» korespondente. — Topanova kungs, jūs laikam domājat, ka šie miniatūrie cilvēciņi, kas nodzīvojuši miljardiem gadu, nezinās nekā labāka, kā apvienoties uz komunisma principiem?

— Jā, es tā domāju. (Zālē liels troksnis.) Kungi, neuztraucieties, neuztraucieties! Domāju, tāpēc, ka komunisma pasaules uzskats, Komunistiskās partijas ideoloģija ir vienīgais pareizais un vienīgais praktiski lietderīgais visas filozofijas attīstības rezultāts. Atzīstu par vajadzīgu paziņot, ka eksperiments, kurš izpaudās norobežotas telpas radīšanā ar citādu laika ritējumu nekā pie mums, guvis panākumus ievērojamā mērā tāpēc, ka notikusi sistemātiska un apzināta dialektiskā materiālisma filozofijas ieviešana dabas zinātnē.

— Topanova kungs (jautā žurnāla «Seventeen» kores pondents), jūsu paziņojums stāvokli padara pavisam citādu. Ja jūs domājat, ka mākslīgā pasaule tiešām dzīvo pēc komunistu ideoloģijas, tad tas ir briesmīgi! Vienīgā cerība, ka šoreiz jūs ne visai veiksmīgi esat izmantojuši savu mācību un esat kļūdījušies.

— Briesmīgi? Kāpēc?

— Es teicu — briesmīgi! Ko lai izjūt daudzi, "ļoti daudzi pilsoņi valstīs, kurās valda pasaules uzskats, kas atzīts par pareizu rietumu pasaulē, ja šie pilsoņi uzzinās, ka virs viņu galvām riņķo miriādi komunistu? Tas tiešām ir briesmīgi, kaut arī viņi nav saredzami un ir ieslēgti brīnumainā apvalkā, no kura, es ceru, viņi ārā neizkļūs.

— Tomēr nesaprotu: kāpēc mums no tā jābaidās? — Topanovs jautāja.

— Topanova kungs, nevis jums, bet mums. (Rosība, smiekli.) Vajag tikai mirkli pieļaut, ka tas viss ir patiesība, ka mikroskopisko cilvēciņu cilts, kas daudz daudz spēcīgāka nekā mēs, jebkurā brīdī var iejaukties mūsu Zemes darīšanās …

— Atļaujos izteikt jums pretjautājumu: kādā nolūkā iejaukties?

— Kaut vai tādēļ, lai ieviestu komunismu uz visas mūsu planētas …

— Varat gulēt mierīgi, pavisam mierīgi. Jūsu valstī komunisms nenovēršami būs arī bez iejaukšanās no ārie nes. Jūsu pašu valsts komunisti to sasniegs drošāk, labāk un drīzāk nekā jebkurš cits.