Divu okeānu noslēpums

Sidlers un Sčerbina šodien jau sāka ēst, un viņu ve­selības stāvoklis neradīja nekādas bažas. Parunājies ar viņiem, kapteinis atgriezās savā kajitē.

Sastādījis pārskatu par pabeigtajiem darbiem un re­monta gaitu, viņš paņēma kuģa žurnālu un kā vienmēr, kad viņam vajadzēja ņemt rokā šo žurnālu, atšķīra to lappusi, kur leitnants Kravcovs liktenīgajā sprādziena naktī bija izdarījis pēdējos ierakstus.

Ko varēja nozīmēt šīs dažas rindiņas par dīzu avariju, kuras likvidēšanai leitnants bija izsniedzis Gorelovam caurlaidi izejai no zemūdenes? Kāpēc leitnants bija izde­vis atļauju bez viņa, kapteiņa, ziņas? Tiesa, zināma viegl­prātība un bezrūpība bija leitnantam raksturīga. Bet to­mēr .. . Caurlaidē uzrādīts nopietns iemesls. Vai patiesi visa cēlonis bijusi dīzu aizdambēšanās ar pumeku un pel­niem, kā to liecina saglabājies noraksts caurlaižu grā­matā? So iemeslu leitnantam varēja uzdot tikai Gorelovs. Atvēris caurlaižu grāmatiņu, kapteinis atkal uzmanīgi un vērīgi pārlasīja katru noraksta rindiņu, katru vārdu. Cik steidzīgi, šķībi, pa roku galam, cik acīm redzot sa­traukti šīs rindiņas traucas pa balto papīru! Kā šis rok­raksts atšķīrās no leitnanta parastā, skaidrā raksta! Kas viņu uztraucis tai brīdī, kad viņš rakstīja caurlaidi? Lūk, norakstā izceļas ar nolūku pasvītrotie vārdi: «Steidzami! Izlaist nekavējoties dīzu tīrīšanai . ..» Varbūt tiešām dīzu aizdambējums radīja sprāgstošās gāzes sakrāšanos, un Gorelovs, nepaguvis tās iztīrīt, aizgājis bojā no sprā­dziena . . . Aizgājis bojā kā varonis kaujas posteni. . . Kā varonis . .. Bet kāpēc tādā gadījumā signalizētāji ne­ziņoja centralajā postenī, ka vados sakrājušās gāzes? Kā­pēc automati paši nepārtrauca gāzu ieplūšanu caurulēs, tiklīdz to spiediens pārsniedza normu? Kāpēc tiklab signalizācijā, tā automati vienlaikus un vēl pirms sprā­dziena atteicās strādāt? Tā nevarēja būt tikai sagadīša­nās. Tātad kāds tos iepriekš sabojājis. Bet kas tad varēja to izdarīt tieši Gorelova dežūras laikā, izņemot viņu pašu? Tātad to izdarījis viņš — ar nolūku! Apzinīgi sagatavojis katastrofu! Viņš samulsinājis paļāvīgo leitnantu un pie­spiedis nekavējoties, aizmirstot pavēli, izdot atļauju iz­ejai no zemūdenes… Nabaga piekrāptais leitnants!… «Steidzami!», «Nekavējoties!». Tā raksta, tā saka, tā kliedz tikai negaidītās, draudošās briesmās, kad nepie­ciešama iniciativa, acumirkļa lēmums, kad nedrīkst do­māt par formalitātēm, slēpties aiz pavēles paragrafa, saukt palīgā. Un vai viņš varēja zināt, ka viņu krāpj, vai viņš varēja turēt aizdomās par nodevību zemūdenes gal­veno mechaniķi?! Bet kāpēc, izdevis caurlaidi, leitnants tūlīt pat, nekavējoties neizsauca kapteini! Lai izietu no zemūdenes, Gorelovam taču bija vajadzīgas vismaz pie­cas līdz septiņas minūtes.

Nē, tā vairs nav tikai vieglprātība, tā ir nepiedodama, noziedzīga bezrūpība! Kā viņš, padomju karaflotes leit­nants, drīkstēja atļauties tādu nedisciplinētību, tādu ne­vērību pret dienesta pamatnoteikumiem uz karakuģa tik ārkārtējos apstākļos!

Apsēdies atzveltnes krēslā, nolaidis galvu uz krūtīm, kapteinis ilgi . sēdēja, iegrimis smagās, mocošās pārdo­mās … Beidzot viņš paņēma tīra papīra loksni un uz­rakstīja pavēli. Pavēlē tika uzdots komisaram Sjominam nekavējoties sākt izmeklēšanu sakarā ar sprādzienu, kurš noticis uz kuģa divdesmit devītajā jūlijā pulksten četros un piecpadsmit minūtēs, kā arī bez vēsts pazudušā kuģa galvenā mechaniķa Gorelova lietā; komandas' aptauju uz­sākt nekavējoties, komandas locekļus, kas cietuši katas­trofā, nopratināt atkarībā no viņu veselības stāvokļa ar ārsta profesora Lordkipanidzes atļauju; sprādziena vie­tas (gāzes vadu kameras un dīzu) apskati izdarīt, tiklīdz to atļaus apstākļi. Par izmeklēšanas gaitu ik dienas zi­ņot viņam, kapteinim.

Sājā pašā dienā, kad pilnīgi bija noskaidrojies re­monta darbu apjoms un kapteinis pavēlē noteicis precizu darbu izpildes grafiku, avīzes «Par 23. augustu!» — tā bija dabūjusi zobgalīgu papildnosaukumu: «Komisārā balss» — otrajā numurā parādījās īss Marata raksts. Elektriķu brigādes vārdā Marats izsauca akustiķu brigādi uz sociālistisko sacensību par kapteiņa pavēles ātrāku iz­pildi, par remonta termiņu saīsināšanu. Elektriķu brigāde paplašinātā sastāvā uzņēmās saistības: nobeigt tīkla un vadibas pults remontu piektā augustā ap pulksten divpa­dsmitiem, atklāt izeju no zemūdenes tai pašā dienā ap pulksten divdesmit četriem, atjaunot signalizacijas un sa­karu sistēmu septītajā augustā ap pulksten divdesmit čet­riem, savest kārtībā automatiku desmitā. augustā ap pulksten divpadsmitiem un tā tālāk par visiem brigādei uzdotajiem darbiem. Vispār, salīdzinot ar kapteiņa noteik­tajiem termiņiem, iznāca ap divdesmit procentu liels laika ietaupījums.