Endera spēle

„Paskat, paskat! Salamandrām tagad ir zīdaiņi! Paskaties tik uz šito! Viņš varētu iziet man caur kājstarpi, nepieskaro­ties olām!"

„Jo tev to nav, Dink," kāds atbildēja.

Enderam atstājot telpu, viņš dzirdēja kādu citu sakām:

„Tas ir Vigins. Atceries? Tas jauniņais gudrelis spēļu telpā."

Viņš devās tālāk smaidīdams. Viņš bija mazs, bet viņa vārds jau bija pazīstams. No spēļu telpas, protams, tāpēc tas vēl neko nenozīmēja. Bet viņi vēl redzēs. Viņš būs labs karei­vis. Drīz vien visi zinās viņa vārdu. Varbūt ne Salamandru

armijas sakarā, bet drīz.

•••

Petra viņu jau gaidīja gaiteni, kas veda uz kaujas telpu.

«Mirkli jāuzgaida," viņa teica. «Trušu armija tikko iegāja iekšā, un, kamēr nomainās telpas, paiet vairākas minūtes."

Enders apsēdās viņai līdzās.

«Pārslēgšanās no vienas telpas uz nākamo vēl nav viss," viņš teica. «Kāpēc, piemēram, gaitenī, pirms mēs ieejam ista­bā, darbojas gravitācija?"

Petra aizvēra acis.

«Un, ja kaujas telpas tiešām atrodas brīvā kustībā, kas no­tiek, kad kāda no tām tiek pievienota gaitenim? Kāpēc tā ne­sāk rotēt līdzi pārējai skolai?"

Enders pamāja.

„Tie ir noslēpumi," Petra čukstēja. ,.Nemēģini tos atrisi­nāt. Ar pēdējo kareivi, kas mēģināja, notika briesmīgas lietas. Viņu atrada tualetē pakārtu aiz kājām ar galvu podā."

Viņa, protams, jokoja, bet Enders saprata, ka acīmredzot nav pirmais, kuram tas ienācis prātā.

«Iegaumē to, bērniņ!"

Kad viņa teica «bērniņ", tas izklausījās draudzīgi — ne ni­cīgi.

«Viņi nekad neatklāj vairāk patiesības, nekā viņiem va­jadzīgs. Bet katram bērnam ar kaut drusciņu smadzeņu ir skaidrs, ka kopš vecā Meizera Rekhema un viņa uzvaras laikiem zinātnē šis tas ir mainījies. Acīmredzot tagad mēs protam kontrolēt gravitāciju. Izslēgt, ieslēgt, mainīt virzienu, varbūt atstarot — es esmu domājusi par daudzām lieliskām lietām, ko varētu iesākt ar gravitācijas ieročiem un dzinējiem uz zvaigžņu kuģiem. Un padomā, ko zvaigžņu kuģi varētu ie­sākt ar planētām. Piemēram, saraustīt tās gabalos, atstarojot planētas gravitāciju, tikai no cita virziena un fokusētu mazā­kā punktā. Bet viņi neko nesaka."

Enders saprata ko vairāk par viņas sacīto. Iespēja manipu­lēt ar gravitāciju, virsnieku klusēšana… Pats svarīgākais: īstie ienaidnieki ir pieaugušie, ne jau armijas. Viņi slēpj patiesību.

«Ejam, bērniņ," viņa teica. «Kaujas telpa gaida, Petra tikai smaida un pretinieku šķaida."

Viņa ieķiķinājās.

«Viņi mani sauc par Petru dzejnieci."

«Vēl viņi saka, ka tu esi galīgi jukusi."

«Tam tu labāk tici gan, sīkā pakaļa."

Viņai līdzi bija desmit mērķu. Enders ar vienu roku turējās pie viņas kombinezona, ar otru — pie sienas, lai turētu viņu miera stāvoklī, kamēr viņa tos izmētā dažādos virzienos. Tie atsitās pret sienām un aizlidoja kur kurais.

«Laid mani vaļā!" viņa iesaucās, atgrūdās, sāka griezties, tad ar dažām veiklām roku kustībām apstādināja sevi un uz­manīgi notēmēja uz kādu no mērķiem. Kad viņa tam iešāva, mērķis kļuva sarkans. Enders zināja, ka tas paliks sarkans nedaudz mazāk par divām minūtēm. Kad viņa bija trāpī­jusi pēdējam mērķim, atkal balts bija kļuvis tikai viens no tiem.

Viņa uzmanīgi atspērās no sienas un lielā ātrumā tuvojās Enderam, kurš viņu saķēra un apstādināja — tas bija viens no pirmajiem paņēmieniem, ko viņš kā jauniņais bija apguvis.

„Tu šauj ļoti labi," viņš teica.

«Vislabāk. Un tagad tas jāapgūst tev."

Petra viņam iemācīja, kā noturēt roku taisni un kā mērķēt ar visu roku.

„Daudzi kareivji neaptver, ka, jo tālāk atrodas mērķis, jo ilgāk stars jātur nofokusēts. Starpība ir sekundes desmitdaļa vai pat pussekunde, un kaujā tas ir ļoti daudz. Daudzi domā, ka nav precīzi notēmējuši, bet patiesībā viņi tikai pārāk stei­gušies. Kā redzi, šo ieroci nevar lietot kā zobenu — šņak, šņak, cērt viņu uz pusēm! Jātēmē."

Izmantojot īpašu ierīci, viņa lika mērķiem atgriezties, tad atkal tos lēnām pa vienam izmeta. Enders mēģināja tos sa­šaut, taču netrāpīja nevienam.

„Labi," viņa teica. „Tev nav neviena kaitīga ieraduma."

„Un laba arī ne," viņš piezīmēja.

„Tos es tev iemācīšu."

Pirmajā reizē viņi nepaveica daudz — lielākoties runājās. Piemēram, kā domāt tēmējot. Tev jāpatur prātā gan paša, gan ienaidnieka kustība, jātur izstiepta roka, jātēmē ar visu ķer­meni, lai varētu turpināt šaut, ja gadījumā tiek sasaldēta roka, jāsaprot, kurā brīdī ierocis izšauj, un jātur mēlīte nedaudz nospiesta, lai katru reizi tā nebūtu jāspiež tik tālu. Atslābi­nies, nesaspringsti, netrīci.

Todien tas Enderam bija vienīgais treniņš. Pēcpusdienā, kad vingrinājās visa armija, Enderam bija pavēlēts ņemt līdzi datoru un, sēžot stūrī, pildīt skolas uzdevumus. Kaujas telpā vajadzēja atrasties visiem kareivjiem, bet Bonso nebija pienā­kums visus no tiem tiešām izmantot.