Endera spēle

..Acīmredzams, ka viņi cits ar citu sazinās ar domām, En­der. Ko spēj domāt viens, to spēj cits; ko atcefas viens, to spēj atcerēties cits. Kāpēc gan lai viņiem būtu attīstījusies valoda? Kāpēc gan lai viņi mācītos lasīt un rakstīt? Kā gan lai viņi zinātu, kas ir rakstība, ja reiz to ieraudzītu? Vai citādas zī­mes, vai skaitļus, vai jebko citu, ko mēs lietojam, lai sazinātos. Runa nav pat par tulkošanu no vienas valodas otrā. Viņiem vispār nav valodas. Mēs izmantojām ikkatru saziņas veidu, kādu vien spējām iedomāties, bet viņiem nav nekādu ierī­ču, lai viņi vispār varētu uzzināt, ka mēs mēģinām sazināties. Varbūt viņi mēģināja sazināties ar mums domās un nevarēja saprast, kāpēc mēs neatbildam."

„Tātad mēs karojam tikai tāpēc, ka nevaram sarunāties viens ar otru."

„Ja otrs nespēj par sevi neko pastāstīt, tad tu nekad nevari būt drošs, vai viņš nemēģinās tevi nogalināt."

„Ja mēs viņus vienkārši liktu mierā?"

„Ender, ne mēs viņiem uzbrukām — viņi uzbruka mums. Ja viņi būtu gribējuši mūs likt mierā, viņi to varēja darīt pirms simt gadiem, pirms Pirmās invāzijas."

„Varbūt viņi nezināja, ka mēs esam saprātīgi, varbūt…"

„Ender, tici man, par to jau spriests veselu gadsimtu. Atbil­di nezina neviens. Un galu galā neizbēgami atliek tikai viena iespēja: ja kādam no mums jāiet bojā, tad, velns lai parauj, lai tie ir viņi. Mūsu gēni nepieļaus citādu lēmumu. Dabā nevar attīstīties suga, kas netiecas izdzīvot. Atsevišķi indivīdi var uzupurēties citu labā, taču visa suga kopumā nekad neizlems ļet bojā. Tātad, ja spēsim, mēs nobeigsim insektoīdus visus līdz pēdējam vai arī viņi nobeigs mūs."

„Es," teica Enders, „esmu par izdzīvošanu."

„Es zinu," atbildēja Grafs. „Tāpēc jau tu esi šeit."

14. Endera skolotājs

„Iztikāt bez liekas steigas, Graf? Ceļš, protams, nav īss, bet triju mēnešu atvaļinājums šķiet nedaudz par garu."

..Negribēju piegādāt bojātu preci."

„Daži vienkārši nezina, ko nozīmē pasteigties. Labi, runa jau ir tikai par pasaules galu. Neņemiet mani vērā. Jums jā­saprot mūsu nemiers. Mēs te regulāri ar anzīblu saņemam zi­ņojumus no mūsu zvaigžņu kuģiem. Ik dienu mums jādomā par gaidāmo karu. Ja vien tās varētu saukt par dienām. Viņš ir tik mazs."

„Tikai ārēji. Garā viņš ir liels."

„Es ceru, ka viņam ir arī slepkavas instinkts."

„Ir."

„Mēs esam izplānojuši viņam improvizētu mācību kursu. Tas gan, protams, gaida jūsu apstiprinājumu."

«Paskatīšos. Es negrasos izlikties viszinošs, admirāli Čamradžnagar. Es esmu šeit tikai tāpēc, ka pazīstu Enderu. Jums nav ko uztraukties — es nemēģināšu izmainīt jūsu kursu. Ti­kai tempu."

„Cik daudz mēs varam atļauties mācīt?"

,.Netērējiet laiku starpzvaigžņu ceļojumu fizikai."

„Un kā ar anzīblu?"

„Par to, kā arī par floti, es viņam jau pastāstīju. Es viņam pateicu, ka tā nonāks pie mērķa piecu gadu laikā."

«Izskatās, ka mums nav atlicis pārāk daudz, ko viņam vēl pastāstīt."

„Jūs varat viņu iepazīstināt ar ieroču sistēmām. Tās viņam jāpārzina pietiekami, lai varētu pieņemt gudrus lēmumus."

„Ak, tad mēs tomēr varēsim kaut kā būt noderīgi. Cik jauki. Vienu no pieciem simulatoriem mēs esam rezervējuši tikai viņam vien."

„Kā ar pārējiem?"

„Simulatoriem?"

„Bērniem."

„Jūs esat šeit, lai rūpētos tikai par Enderu Viginu."

„Es vienkārši interesējos. Neaizmirstiet, ka viņi visi ir bi­juši mani skolnieki." ».

„Un tagad ir mani. Viņi tiek iesvētīti flotes mistērijās; ku­ras jums, pulkvedi Graf, kā jau kareivim, nav pazīstamas."

„Tas atgādina garīdzniecību."

„Un Dievu. Un reliģiju. Pat tie no mums, kas vienkārši no­dod komandas ar anzīblu, ir iepazinuši starpzvaigžņu lidoju­mu majestātiskumu. Kā redzu, jums šis misticisms nepatīk. Varat būt drošs, ka šī nepatika tikai atklāj jūsu nezināšanu. Drīz arī Enders Vigins zinās, ko zinu es; viņš dejos liego gara deju starp zvaigznēm, un diženums, kas slēpjas viņā, uz­plauks, uzziedēs, pilnībā atklāsies Visumam. Jums, pulkvedi Graf, ir akmens dvēsele, bet es varu dziedāt akmenim tikpat viegli, cik citam dziedātājam. Jūs varat doties uz savu istabu un iekārtoties."

„Man nav ko iekārtoties — man ir tikai drēbes, kas man ir mugurā."

„Jums nepieder nekas?"

„Mana alga glabājas kontā uz Zemes. Man tā nekad nav bijusi vajadzīga. Vienīgi pērkot civilistu apģērbu atvaļināju­ma laikā."

„Neesat materiālists. Un tomēr tik nepatīkami resns. Rijīgs askēts? Kāda pretruna."

«Saspringtās situācijās es ēdu. Turpretī jūs saspringtās si­tuācijās lejat pilnīgas muļķības."

„Man jūs patīkat, pulkvedi Graf. Es domāju, mēs sadzīvo­sim labi."

„Tas mani pārāk neuztrauc, admirāli Čamradžnagar. Es esmu šeit tikai Endera dēļ. Un neviens no mums nav ieradies šeit jūsu dēļ."