Ēnu pavēlnieks

Viņi sekoja Tomasam uz tuneļa izeju. Kapteinis Kreins palika, atspiedies pret sienu un piespiedis roku ievai­notajam plecam. Viņš redzēja Keitas sejā dusmas un zināja, ka drīz sekos indīgu vārdu krusa.

-   Jūs mūs pamētāt, meitene kliedza, atstājāt tajā tornī nomirt!

-   Es jūs atstāju, lai iegūtu vairāk laika, un man tas arī izdevās. Bija ieradies kapteinis Ferels un dragūni. Tas vecais žūpa Demjurels bija pārdevis mani Ferelam. Ja es gaidītu tuvumā, tad tagad jau būtu iekalts dzel­žos un ceļā uz karātavām Jorkā. Kreins parādīja uz vaigu. Man ar kapteini Ferelu ir kādas nepabeigtas darīšanas. Plāns bija šāds: atstāt jūs šeit līdz vakaram un tad atgriezties pēc jums. Esmu pavēlējis šovakar atklāt uz šo māju uguni laikā, kad vikārs ieņems vietu pie vakariņu galda.

-   Jums kaut kas ir jāzina, iejaucās Rafa. Dem­jurels ir palaidis vaļā ļaunus radījumus. Arī tie vēlas iegūt keruvimu.

-Viens no tiem gribēja mūs nogalināt, piebilda Tomass.

-   Un kas tie tādi ir, mans jaunais draugs?

-   Tie ir glašani, kritušie seruvimi un Pirateona seko­tāji. Viņi grib atņemt keruvimu un uzsākt karu pret Riatamusu. Debesis un zeme ir lielās briesmās. Viņi izmanto Demjurelu, bet nedomāju, ka viņš vispār zina par to eksistenci, atteica Rafa.

-   Kā es tos atpazīšu, ja ieraudzīšu? Vai tos var noga­lināt? Kreins jautāja.

-   Tiem ir zaļas acis kā kakiem, un tie var mainīt formu, atbildēja Rafa. Viņi izskatās pēc cilvēkiem. Vienīgais, kā tos atpazīt, ir acis. Ja tev ir ticība, tad viņus var iznīcināt, ja ne, tie gūs virsroku.

Kreins paņēma no jostas pistoli un notēmēja uz Rafu.

-   Vai tie var palikt dzīvi, saņemot svina lādiņu? Vai viņi spēj paciest mačetes cirtienu un neasiņot?

-   Jā, spēj, sacīja Rafa. Tie ir šīs pasaules ieroči. Vajadzīgs kas daudz spēcīgāks par svinu vai metālu, ko kaldinājusi cilvēka roka. Nepieciešams spēks, kas nāk no Riatamusa un nav saskatāms.

-   Viens vienīgs cirtiens viņa vārdā? Tomass vaicāja.

-   Jā, viņa vārdā, piekrita Rafa.

-   Tu esi man sajaucis galvu, teica Kreins. Es cīnīšos pret šiem glašaniem ar ieročiem, kādus pazīstu.

Ja ar to nepietiks, miršu. Tu cīnies ar savām mīklām, un paskatīsimies, kurš uzvarēs.

Kreins nolaida pistoli un paskatījās uz Rafu.

-   Es zinu, ka man jāpalīdz tev izglābties. Kopš tu atrodies šeit, pasaule ir mainījusies. Varbūt tad, kad tu būsi prom, viss atkal nostāsies savās vietās un es varēšu turpināt savu biznesu.

-Ja mēs neapturēsim glašanus un Pirateonu, tad jums nebūs pasaules, kurā savu biznesu turpināt. Jums jāsaprot, ka Demjurels ir atvēris Lielās uzvaras vārtus. Glašani atkal ir brīvi; viņi ieņems šo pasauli un tad uzbruks Riatamusam. Jauneklis pavērās sejās tiem, kas bija sapulcējušies apkārt. Blāvajā lampas gaismā visi skatījās uz puisi tā, it kā viņš runātu kādā svešva­lodā, it kā viņu prāti nespētu uztvert to, ko tas saka. Eksistē divas pasaules viena redzamā un otra nere­dzamā. Šajā pasaulē mūs vada laiks, saullēkti, zvaig­znes un jūra. Otrā pasaulē mēs atrodamies ārpus laika: pagātne, tagadne un nākotne ir viens un tas pats. Šīs­dienas lūgšana var ietekmēt kādu notikumu vakar; lāsts, kas izteikts nākotnē, kā bulta ietriecas pagātnē. Pirateons vēlas to visu gāzt.

-   Tieši to man apgalvoja Demjurels viņš vēlas val­dīt pār elementiem. Kreins piespieda roku pie ievai­nojuma, kurš kļuva arvien sāpīgāks.

-   Jūs esat ievainots, Rafa ieminējās. Lai varētu cīnīties, jūs ir jāizdziedina.

-  Viss, kas man vajadzīgs, ir krūze ar rumu un mīk­sta gulta, atteica Kreins.

Rafa neņēma to vērā un uzlika Kreinam uz pieres roku. Jauneklis aizvēra acis un vairākas minūtes stā­vēja klusējot, tad sāka klusu pie sevis runāt. Kreins juta no Rafas rokas cauri ķermenim izplūstam spēcīgu, karstu strāvojumu. Karstums sasniedza katru nervu, satricināja katru dzīslu, un vīrietis sāka drebēt. Viņš jutās tā, it kā stāvētu zem karsta ūdenskrituma, kas apšļāc augumu, attīrīdams un izskalodams katru domu un vēlēšanos. Viņš instinktīvi uzlika roku uz ievainojuma, kā cenšoties to pasargāt, un, sev par pārsteigumu, secināja, ka sāpes ir pārgājušas. Pavilcis nost drēbi, lai apskatītu brūci, Kreins ieraudzīja tikai veselu miesu, nebojātu ādu. Rīcības cilvēkam, kuram nav bijis laika nereālām domām vai teorijām, šķita, ka tas, ko viņš līdz šim bija uzskatījis par neiespējamu, tagad sagrābis viņu, sagriežot visu viņa pasauli ar kājām gaisā. Kreins meklēja izskaidrojumu, bet neatrada, un juta, ka viņu sāk pārņemt bailes. Viņš bija tuvāk vājprātam, nekā pats to aptvēra.

Kreinu pārņēma nepatīkamas domas, bet, pirms kāds paspēja ierunāties, tunelī atbalsojoties noklau­dzēja metāla durvis.

-   Mums ir maz laika, sacīja Rafa. Ikviens nojums ir redzējis kaut ko no šīs otrās pasaules. Jums jāizlemj, kurā pusē vēlaties cīnīties. Ja jūs neesat par Riata­musu, tad esat pret viņu; debess un zemes karaļvalstīs nevar palikt neitrāls.

-   Nekad nedomāju, ka pienāks diena, kad mani lūgs cīnīties par Dievu. Vai tad viņš pats nevar izkarot savas kaujas? Kreins jautāja.