Hamlets

Man, Anglija, ja gribi mīļa būt, —
Mans lielais spēks tev prātīgai liek būt;
Vēl tavas brūces sarkanas un jēlas
No dāņu zobena, un labprātīgi
Tu maksā meslus mums, tad neļausi
Tu atdzist pavēlei, ko dod tavs kungs;
Kā rakstā teikts, ir jāmirst Hamletam.
To dari, Anglija! Jo asinīs
Viņš plosās man kā drudzis, dziedini!
Un, kamēr nava viņš pie malas vākts,
Mans laimes laiks nekad nav sākts.

Aiziet.

CETURTĀ AINA Klajums Dānijā.

Iznāk Fortinbrass un kapteinis ar kareivjiem ierindas kārtībā.

Fortinbrass.

Nu, ejiet, kapteini, un sveiciniet
No manis dāņu karali un sakiet,
Ka Fortinbrass lūdz dot tam ceļvežus
Caur viņa valsti karagājienam,
Kā norunāts. Kur atrast mūs, to zināt.
Ja viņa majestāte vēlētos,
Liels gods mums būs to apsveikt personīgi.
Tā viņam ziņojiet.

Kapteinis.

Jā, cienīts kungs.

Fortinbrass.

Lai pulki virzās pamazām uz priekšu.

Fortinbrass ar pavadoņiem aiziet.

Ienāk Hamlets, Rozenkrancs, Gildenšterns un pavadoņi.

Hamlets.

Kungs cienījamais, kam tas karaspēks?

Kapteinis.

Tie norvēģi, mans kungs.

Hamlets.

Kāds viņu nolūks, teic!

Kapteinis.

Pret poļu zemi karā iet.

Hamlets.

Kas vada tos?

Kapteinis.

Tos vada Fortinbrass, norvēģa brāļadēls.

Hamlets.

Vai viņi iet pret visu Poliju Vai tikai kādu nomali?

Kapteinis.

Ja taisnību bez aplinkiem grib teikt,
Mēs ejam atņemt mazu zemes stūri,
Kam tik vien labuma kā nosaukums.
Par pieciem dukātiem to nenomātu,
Ne vairāk dabūtu, ja pārdotu, —
Vienalga, norvēģis vai polis.

Hamlets.

Tad taču polis neaizstāvēs to.

Kapteinis.

Jau uzcēlis tur īstu nometni.

Hamlets.

Divtūkstoš cilvēku un zelta kaudze
Par maz, lai izšķirtu šo tukšo ķildu.
Tie labklājības, miera augoņi,
Kas vispār izstruto uz iekšu
Un neparāda, kādēļ daudziem jāmirst.
Jums pazemīgi pateicos, mans kungs.

Kapteinis.

Lai dievs ar jums!

Aiziet.

Rozenkrancs.

Vai labpatiks jums nākt, kungs?

Hamlets.

Gan panākšu. Jūs ejiet vien uz priekšu.

Citi aiziet, Hamlets paliek.