Inženiera Garina hiperboloīds

Lamola kundze iznāca uz kapteiņa tiltiņa. Galvā vi­ņa bija uzvilkusi adītu micīti ar bumbulīti galā, ap kaklu — bārkstaina šalle, kas plīvoja aiz muguras. Jan­sens pasniedza viņai binokli. Viņa pielika to pie acīm, bet, tā kā spēcīgi šūpoja, vajadzēja uzlikt roku ar binokli uz Jansena pleca. Kapteinis klausījās, kā sitas viņas sirds zem siltā svītera.

—   Uzbrūkam! — Zoja teica un tuvu, stingri ielū­kojās Jansenam acīs.

«Arizonu» no pasta kuģa pamanīja, kad abus kuģus šķīra apmēram piecsimt metri. Uz pasta kuģa stūrmaņa tiltiņa sāka māt ar lukturi, pēc tam dobji iekaucās sirēna. «Arizona» bez ugunīm, neatbildēdama uz signāliem, taisnā leņķī drāzās uz apgaismoto kuģi. Tas samazināja ātrumu, sāka griezties, cenzdamies izvairīties no sa­dursmes …

Lūk, kā pēc nedēļas šo nedzirdēto notikumu aprak­stīja «New York Herald» korespondents:

«.. . Bija bez ceturkšņa pieci, kad mūs uzmodināja trauksmains sirēnas kauciens. Pasažieri izbira uz klāja. Pēc gaišajām kajītēm nakts šķita melna kā tinte. Mēs ievērojām satraukumu uz kapteiņa tiltiņa un ieurbāmies ar binokļiem tumsā. Neviens lāgā nezināja, kas noticis. Mūsu kuģis samazināja ātrumu. Te pēkšņi mēs ieraudzī­jām .. . Mums virsū traucās kāds neredzēts kuģis. Šaurs un garš, ar trim augstiem mastiem, pēc apveidiem līdzīgs ātrbraucējam kliperim, priekšgalā un pakaļgalā tam pacē­lās dīvaini, režģoti torņi. Kāds jokodamies iesaucās, ka tas ir «Skrejošais holandietis» … Uz mirkli visus pār­ņēma panika. Simt metru attālumā no mums noslēpumai­nais kuģis apstājās, un griezīga balss no turienes ieklie­dza megafonā angliski:

«Apstādināt mašīnas. Izdzēst kurtuves.»

Mūsu kapteinis atbildēja:

«Pirms izpildīt pavēli, jāzin, kas pavēl.»

No kuģa attrauca:

«Pavēl Zelta salas karaliene.»

Mēs bijām pagalam pārsteigti. Kas tas — joks, vai? Jauns Pjera Garrī izlēciens?

Kapteins atbildēja:

«Piedāvāju karalienei brīvu kajīti un sātīgas brokas­tis, ja viņa ir izsalkusi.»

Tie bija vārdi no fokstrota «Nabaga Garrī». Klāju pār­šalca skaļi smiekli. Un tūdaļ uz noslēpumainā kuģa priekšgala tornī parādījās stars. Tas bija tievs kā adāmā adata, žilbinoši balts un izgāja no torņa kupola, nemaz nekļūdams resnāks. Nevienam tai brīdī nenāca prātā, ka viņu priekšā visbriesmīgākais ierocis, kādu jebkad iz­gudrojusi cilvēce. Mēs bijām jautri noskaņoti.

Stars aprakstīja gaisā cilpu un noslīdēja uz mūsu kuģa priekšgala. Atskanēja šausminoša šņākšana, tē­rauds griezuma vietās iedegās ar zaļganu liesmu. Me­žonīgi iekliedzās matrozis, kas stāvēja uz pūpes. Pasta kuģa priekšgala augšmala iegruva jūrā. Stars pacēlās, sadrebēja augstu gaisā un, atkal noslīdējis, pārgāja pa­ralēli virs mums. Ar troksni uz klāja nogāzās abu mastu galotnes. Pasažieri panikā metās uz trapiem. Kapteinis bija ievainots ar atlūzu.

Tālākais.ir zināms. Pirāti piebrauca laivā, apbruņoti ar karabīnēm, uzkāpa uz kuģa borta un pieprasīja naudu. Viņi paņēma desmit miljonus dolāru — visu, kas atra­dās pasta pārvedumos un pasažieru kabatās.

Kad laiva ar laupījumu atgriezās pie pirātu kuģa, uz tā spilgti iegaismojās klājs. Mēs redzējām, ka no režģotā torņa nokāpa slaida, kalsena sieviete adītā micītē. aši uzkāpa uz kapteiņa tiltiņa un pielika pie mutes me­gafonu. Atgāzusies viņa uzsauca mums:

«Varat mierīgi turpināt ceļu!»

Pirātu kuģis apgriezās un neparasti ātri nozuda aiz horizonta.»

103

Pēdējo dienu notikumi — dirižabļa «P. G.» uzbru­kums amerikāņu eskadrai un pavēle flotei par bombar­dēšanu satrauca visus Zelta salas iedzīvotājus.

Kantorī birtin bira pieprasījumi izsniegt aprēķinu. No krājkases ņēma laukā noguldījumus. Strādnieki apsprie­dās aiz dzeloņdrātīm, nepievērsdami uzmanibu balti dzeltenajiem gvardiem, kas ar drūmām un apņēmīgām sejām soļoja pa policijas celiņiem. Ciemats atgādināja iztraucētu stropu. Veltīgi kauca vara taures un dārdēja turku bungas. Veltīgi piecpadsmit provokatori pielika pārcilvēcīgas pūles, lai nelāgo noskaņojumu pārvērstu kau­tiņā starp nacionalitatēm. Neviens šai dienā negribēja dragāt žokļus vienīgi tāpēc, ka dzīvo aiz cita dzeloņ­drāšu žoga.

Inženieris Cermaks izlīmēja salā valdības ziņojumu. Tika izsludināts karastāvoklis, aizliegtas sapulces un mitini, līdz ipašam rīkojumam nevienam nebija tiesību prasīt aprēķinu. Iedzīvotāji tika brīdināti atturēties no valdības kritikas. Darbiem šahtā jāturpinās bez pārtrau­kuma dienu un nakti. «Tos, kas šais dienās ar visu krūti atbalstīs Garinu,» bija teikts ziņojumā, «tos sagaida pa­sakaina bagātība. Gļēvuļus mēs paši padzīsim no salas. Ielāgojiet, mēs cīnāmies pret tiem, kas mums traucē kļūt bagātiem.»

Neraugoties uz šā ziņojuma draudīgo raksturu, no rīta, dienu iepriekš, kad bija gaidāms flotes uzbrukums, šahtas strādnieki paziņoja, ka viņi apstādinās hiperboloīdus un šķidrā gaisa mašīnas, ja šodien līdz pusdienai nebūs saņemta alga (tā bija algas izmaksas diena) un tāpat līdz pusdienai nebūs nosūtīts Amerikas valdībai apliecinājums par miermīlību un kara darbības pārtrauk­šanu.