Ka klut bagatam no nulles

Galvenais, lai var nopelnit. Tas prasa zinasanas un praksi. Bet, ja simtiem tukstosu cilveku prot pelnit, tad to var iemacities. Ja jus spejat vadit automasinu, lietot mobilo talruni, lietot datoru un veikt daudzus ikdienas darbus, jums noteikti ir iespeja nopelnit tik daudz naudas, cik jums nepieciesams.

Velak pastastisu, ka panakt finansialu neatkaribu un labklajibu, ka klut bagatam no nulles. Tas ir atkarigs no jums, vai jus uzdrosinasities spert pirmo soli un vai jus neatlaidigi turpinasit tiekties. Nav nekadu ierobezojumu, iznemot tos, kurus jus uzliekat savai iztelei.

Iedomajieties, ka jums jau pieder tas, ko velaties… Uztveriet to ka savu ipasumu, kas pilniba pieder jums.

Roberts Koljers

1. nodala. Ka klut bagatam

Ja tavas velmes ir arkartigi specigas, skiet, ka esi apveltits ar pardabiskam spejam tas realizet.

Napoleona kalns

Ja pat cilveks ar ne tas lielakajam spejam var klut bagats, kapec ir tik maz bagatu cilveku? Kapec pasaules bagatakaja valsti, kur lielaka dala cilveku dzives laika pelna un tere bagatibu, daudzi, aizejot pensija, ir atkarigi no sociala nodrosinajuma, pensijam un radiniekiem?

Ja cilveks, kas nopelna 25 tukstosus dolaru gada, ietaupa tikai 2500 no tiem gada, tas ir, 10 procentus, un sapratigi iegulda tos pasus 10 procentus visa darba muza – no 21 lidz 65 gadiem -, tad pec 44 gadiem tie pieaugs. lidz 1 794 762 USD.

Ja garigi atpalikusam jaunietim, bez jebkadam prieksrocibam, var klut bagats (skat. Ievadu), un virietim, kurs pelna 25 tukstosus gada un ietaupa tikai 10 procentus no ienakumiem, ir iespeja klut par miljonaru vai multimiljonaru, tad gandriz ikviens var nopelnit. pieklajiga bagatiba, bet ar nosacijumu, ka vins to patiesam velas.

Kapec cilveki neklust bagati?

Jautajums, ar kuru es saku, bija: «Kas nelauj cilvekiem klut bagatiem?» Kapec musu valsti, kur cilvekiem ir dotas tik daudz iespeju, tikai neliels procents pilsonu aiziet pensija finansiali neatkarigi? Galu gala es atradu atbildes. Seit ir pieci iemesli, kapec, manuprat, cilvekiem neizdodas klut bagatiem.

Kapec es?

Pirmkart, tada perspektiva viniem vienkarsi neienak prata. Vienkarss cilveks nak no gimenes, kura nav neviena turiga radinieka. Vins iet uz skolu un sazinas ar vienaudziem no videju ienakumu vides. Velak strada ar nabaga kolegiem. Un arpus darba vina socialo loku veido cilveki ar diezgan pieticigiem ienakumiem. Vinam nav bagatu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personibas veidosanas perioda, tad pieaugusa vecuma tev ir gruti noticet, ka tu vari klut bagats tikpat reali ka citi.

Tapec cilveki, kas uzaugusi turiga gimene, pieaugot, gust lielakus finansialos panakumus neka tie, kuru berniba pagaja krampjos materialos apstaklos. Tieksme pec bagatibas ir bagatu vecaku bernu pasaules uzskatu neatnemama sastavdala.

Tatad galvenais iemesls, kapec cilveki nekad neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nav domajusi par iespeju. Un, ja vini par to nedomaja, tad vini nespera nekadus konkretus solus saja virziena.

Pienemt lemumu!

Otrs iemesls, kapec cilveki neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nepienem lemumus. Nekas nemainisies, kamer cilveks neizlems mainit savu dzivi, pat ja vins lasis gramatas, apmekles seminarus vai komunice ar veiksmigiem cilvekiem. Un, ja vins saprot, ka var klut bagats, tikai veicot dazas darbibas, bet neizlems spert pirmo soli, vins paliks taja pasa vieta.

Kamer darisi to, ko esi darijis lidz sim, tev bus tas, kas tev ir.

Tadejadi galvenais neveiksmju un savu speju nepilnigas apzinasanas iemesls ir cilveku nevelesanas pienemt lemumu, lai gutu panakumus. Vini nedod sev stingru zverestu klut bagatam. Vini plano, plano, plano un cer kadreiz klut bagati. Vini, tapat ka aizrausanas, velas iegut daudz naudas, bet nekad neuztraucas stingri teikt: «Es to izdarisu!»

Sis lemums ir pirmais nepieciesamais solis cela uz finansialo neatkaribu.

Varbut rit