Kapteiņa Zilā lāča trispadsmit ar pus dzīves

Bollogam piemīt vienreizīga spēja palikt dzīvam arī tad, ja tam vairs nav galvas. Visi bollogi piedzimst ar galvu, taču, augdami augumā, zaudē jebkādu sociālo apziņu un saskarsmes instinktus. Vēlākais, sasniedzot 50 metru augumu, atmirst spējas dibināt un uzturēt cilvēciskas attiecības, kā arī zūd runasspēja, kas jau tāpat izpaužas tikai rudimentāri, tādējādi smadzenes vairs gandrīz netiek izmantotas. Izaudzis līdz 1500 metriem, bollogs kļūst tik patstāvīgs un pašpietiekams, ka arī tādi maņu orgāni kā acis un ausis kļūst lieki. Apmēram 1600 metru augumā lielākā daļa bollogu noliek galvu, kas jau vairs gandrīz nav saistīta ar pārējo biosistēmu. Kopš tā laika tie uzņem barību ar ādas poru starpniecību, jo tās ir tik lielas, ka spēj ietilpināt putnus, peles un pat nelielus sivēnus un jērus. Barība nonāk tieši asinsritē, kur arī tiek pārstrādāta. Bollo­gam pietiek pavārtīties labības laukā, un viņam pēc tam vairākus mēnešus nav nepieciešamības ēst. Noliktā galva parasti vienkārši

tiek kaut kur atstāta [vidējas bolloga galvas diametrs var pārsniegt 400 metru], rumpis dodas tālāk; galu galā, kas nav galvā, tam jābūt kājās.

BU-BUMMS!

Un tad mēs viņu ieraudzījām: pa Dienvidcamonijas dru­vām slampāja bollogs, krietnus divus kilometrus garš. Tā kažoks bija tumšs, gandrīz melns kā gorillam, un arī citādi tas ar savām garajām, gar sāniem nokārtajām rokām un pla­kanajām pēdām visvairāk atgādināja tieši šos pērtiķus, ar to vienīgo atšķirību, ka gorillas nav lielāki par drēbjuskapi un tiem uz pleciem ir galva.

BU-BUMMS!

Dažas zemnieku sētas viņš jau bija sabradājis, taču, kā šķiet, neviena dzīva būtne nebija cietusi. Bolloga tuvošanos var samanīt un sadzirdēt jau pa gabalu, tādēļ lielākoties pie­liek laika aizmukt drošībā.

Kādi pāris zemnieku jau bija iznākuši no paslēptuvēm un apraudāja izpostītās ēkas un laukus. Mēs lidojām tālāk,

mērķtiecīgi ieturēdami kursu uz bollogu, līdz kuram vēl bija vairāki kilometri un kurš patlaban bija apstājies. Maks to noteikti bija manījis jau sen, un tagad arī es sajutu, kā atmo­sfērā palielinās briesmu blīvums. Bollogam pie kājām varēju saskatīt namu, un, kad mēs pielidojām tuvāk, tā aizrestotajos logos pamanīju desmitiem mazu sunīšu, kas gaudoja tā, ka sirds vai lūza.

"Bukucēni," teica Maks.

"Līdz šim neaprakstīto Camonijas un tās apkaimes brīnumu, būtņu un fenomenu leksikona'', apkopojis un izdevis prof. Dr. Abduls Naktigalgals

Bukucēni: bukucēnu audzēšana ir viens no Dienvidcamonijas lauksaimniecības galvenajiem ienākumu avotiem. Bukucēnu audzē­šanas centrs ir Suņabukas pilsēta un tās tuvākā apkaime. Visā Camonijā bukucēni ir iemīļoti mājdzīvnieki un tiek uzskatīti par pašu mīlīguma iemiesojumu, šai ziņā pārspējot pat Žirtīnes paitrusīšus un Camonijas bumbuliņus.

Tā bija šim apvidum raksturīga bukucēnu audzētava; saimnieki, jādomā, bija bēguši pa galvu, pa kaklu un savus aiz­bilstamos atstājuši likteņa varā, bezpalīdzīgi ieslodzītus kūtī. Kāda neiedomājama bezatbildība! Es galvu vien nogrozīju.

Ja dzīvās radības vajadzētu sakārtot pēc piemīlīguma, bollogi atrastos pašā apakšā, bet bukucēni ieņemtu pirmo vietu. Tie ir visburvīgākie dzīvnieciņi pasaulē. Tos neaudzē kaut kādām vajadzībām, to uzdevums ir tikai priecēt acis un sildīt sirdi. Tiek apgalvots, ka bukucēnu barība ir patikšana.

Bukucēni [turp.]: saskaņā ar kādu teoriju, kas pagaidām nav gu­vusi zinātnisku apstiprinājumu, jauni bukucēni pārtiek no simpātijām.

Nevar izslēgt iespēju, ka tiem varētu piemist zināmas telepātiskas spējas, ar kuru palīdzību tie sirsnību un maigumu spēj pārvērst kalo­rijās. Tomēr, lai cik salīdzinoši jauki un piemīlīgi ir šie radījumi, jāpie*

zīmē, ka dzīves laikā mazais, pieglaudīgais bukucēns kļūst par visai iespaidīga auguma buku. Dzimumnobriešanas periodā šie dzīvnieki sasniedz triju metru garumu, tiem mutē izveidojas trīs ilkņu rindas, tie staigā uz pakaļkājām un uzvedas diezgan nesaticīgi. Šis pieaugšanas posms ilgst tikai pusgadu, taču nepieredzējuši bukucēnu saimnieki savu klēpja dzīvnieciņu straujās attīstības dēļ var nonākt šokā.

BU-BUMMS!

Bollogs tālāk negāja.

"Mums atlicis pavisam maz laika/' ierunājās Maks. "Bol­logs ir noskaņots apsēsties."

"Tur, kur sēdējis bollogs, tūkstoš gadu neaug natiftofu sūna," teic sens natiftofu sakāmvārds. Bollogi apsēžas reti, l dI ies, ja nu reiz apsēžas, tad pamatīgi. Un šis te dzīrās uz­osties tieši uz nama, kas bija pilns ar bukucēniem.

I’ar laimi, šie milzeņi ir gausi. Ļoti gausi. Tik gausi, ka skatīties, kā tie rīkojas, jau vien ir gandrīz mokoši. Mūsu