Kapteiņa Zilā lāča trispadsmit ar pus dzīves

Kad bollogs reiz ir apsēdies, tas vairs nav bīstams, vis­maz uz kādu — diezgan ilgu — laiku. Milzenis var nekus­tīgi nosēdēt pat veselus divus gadus. Maks lidoja apkārt, saukdams citus zaurus palīgā pārnest bukucēnus uz citu audzētavu, bet es tikmēr noņēmos ar jancīgajiem dzīvnie-

ciņiem. Turpat, bolloga tumšajā ēnā, mēs mazpamazām attapāmies no šausmām. Katram kucentiņam vajadzēja, lai es viņu paglaudu. Laikam mazie bija briesmīgi izbadējušies un spirdzinājās ar manu sirsnību.

Kad bukucēni bija nogādāti pie vietas un Maks to bi­jušajiem saimniekiem bija nolasījis pamatīgu morāli, mēs beidzot devāmies prom. Es biju visai lepns ar šo glābšanas akciju. Maks, protams, neteica neko, kā jau parasti, taču ņur­rāja kā runcis uz siltas podiņu krāsns.

Viss pārējais gads pie Maka paskrēja burtiski kā ar vēja spārniem. Ar savu jauno dzīvi biju lieliski apradis un iedomājos, ka tā varētu dzīvot līdz pašam mūža galam. Par kaut kādām pārmaiņām es vispār nedomāju, taču tad pie­nāca diena, kad Maks vakariņu laikā bilda, ka drīz būs jā­šķiras.

"Esmu nolūkojis istabiņu sargeņģeļu pansionātā Šiltas pussalas ziemeļu galā. Pilna pansija, jauki līdziedzīvotāji. Ar skatu uz Spalga sēkļa aisbergiem. Rudenī tur pārojoties jūrasčūskas; runā, ka tas esot ārkārtīgi aizraujošs skats," viņš sacīja, nodūris skatienu.

Nezināju, kas man tagad būtu jāatbild.

"Es būtu cerējis, ka mani gaida kas jautrāks par šaha galdiņu pensionētu putnu pansionātā! Bet kā nu ir, tā ir. Ar acīm arī labāk nekļūst. Turklāt tev būtu laiks doties ļaudīs un iepazīt īsto dzīvi."

Te nu es saucu, ka nekādu īsto dzīvi nemaz negribu pazīt.

Maks nelikās dzirdam. "Es tevi nogādāšu tādā vietā, kur var apgūt patiešām svarīgas patiesības. Tumsas pētījumi.

Slepenas zinības. Camonijas lirika. Gralzundes demonisms. Aizvedīšu tevi uz profesora Naktigalgala naktsskolu."

"Uz skolu?"

"Tā nav parasta skola. Tu esi īpašs lācis. Tev jāiegūst vis­augstākā izglītība, un tādu sniedz vienīgi naktsskola!"

"Bet es nemaz to nevaru atļauties," mēģināju vārgi iebilst. "Man vispār nav naudas!"

Maks ilgi skatījās uz mani ar savām lielajām, dzīsliņu satīklotajām acīm.

"Tas nekas," viņš noteica. "Profesors Naktigalgals man ir šo to parādā. Es viņam reiz izglābu dzīvību. Turklāt pašā pēdējā mirklī."

piecu dienu ilga lidojuma viņš mani izsēdināja Camonijas Tumšajos kalnos. Acīmredzot visaugstākā izglītība bija iegūstama kontinenta visaugstākajā kalnienē. Mēs pieze­mējāmies pie neuzkrītošas alas mutes, kurai priekšā pat nebija durvju; tā bija drūma un neviesmīlīga ieeja. Alas sienā bija izcirsts burts N, un melna bulta rādīja ceļu kalna iekšienē.

"Te jāiet iekšā, un tad tu nonāksi naktsskolā," Maks pa­skaidroja.

Es klusēdams paspiedu viņa nagus. Gadu viņš bija mans balsts, viņa mugura — pamats man zem kājām.

"Acis vaļā, ausis vaļā!" viņš maķenīt stomīgi noķērca. "Un iespēju robežās nelieto uzturā gaļu!"

Viņš vēlreiz paspieda man ķepu un tad pacēlās spārnos. Tas bija majestātisks acumirklis, ko sabojāja tikai tas vien, ka viņš lidoja taisni klintī…

"Uz augšu!" es kliedzu.

Atvadas Atvadīšanas no Maka notika bez ceļiem vārdiem. Pec

Pēdējā mirklī — kā jau vienmēr — viņš pagriezās uz augšu un aizslīdēja pāri klintij. Tad pterodaktils nozuda kalnu virsotņu ēnā.

Drūma un atbaidoša manā priekšā vīdēja dzelzs kalnā izcirstā ieeja naktsskolā. Jau atkal aiz muguras palika viena dzīve, un kas zina, cik tumša un draudīga būs šī, nākamā. Vai tad man nepienācās brīvas un neprātīgas dēkas, nevis nīkšana pie skolas grāmatām kaut kādā tumšā caurumā? Tas nepavisam neizskatījās aicinošs. īsu, iecirtīgu brīdi es apdomāju, vai nevajadzētu vienkārši pagriezties un mes­ties prom, vienalga, kurp. Man aiz muguras rēgojās Tumšo kalnu dziļās^aizas. Kraujas bija nejauki stāvas un gludas, ķepām nebūtu, kur ieķerties. Trīs reizes dziļi ieelpojis un iz­elpojis, iesoļoju tumšajā ejā.

.

6.Mana dzīve kalnos

zināšanas/ " profesors Naktigalgals ducinaja, bolidams acis tik briesmīgi, ka tās jau atgādināja apakš­tasītes, "zināšanas ir nakts!" Tāds bija eidētiskās filofizikas princips, un eidētiskā filofizika bija priekšmets, ko varēja apgūt vienīgi naktsskolā.

Naktsskolā