Labas zīmes

IET bija VĒL ceturtais. Viņš atradās arī Kumbolalendas skvērā un restorānos. Viņš bija zivīs, gaisā un mucās ar Indīgajām vielām. Viņš bija uz ceļiem, mājās, pilīs un būdās.

Viņš negaidīja. Viņš strādāja.

harieta doulinga atgriezās mājās ar mazuli, kas, pateicoties māsai Feitai Liekvārdei (viņa bija uzstājīgāka nekā māsa Mērija), ar viņas vīra telefonisku piekrišanu tika nosaukts par Vorloku.¹⁷

Kultūras atašejs, pēc nedēļas pārbraucis mājās, paziņoja, ka dēls atsities viņa rados. Pēc tam viņš lika sekretārei ievietot The Lady sludinājumu ar darba piedāvājumu bērnauklei.

Kroulijs reiz Ziemassvētkos bija redzējis televīzijā lilmu par Mēriju Popinsu (protams, viņš bija pielicis savu roku lielākajā daļā televīzijas raidījumu, lai gan visvairāk lepojās ar šovu izgudrošanu). Ai, kā derētu sarīkot iespaidīgu viesuļvētru, kas efektīvi un tiešām stilīgi izjauktu auklīšu rindu, kas noteikti veidosies pie kultūras atašeja nama Reģenta parkā!

Beigās Kroulijs aprobežojās ar negaidītu metro darbinieku streiku, un noteiktajā laikā ieradās tikai viena kandidāte.

Ģērbusies trikotāžas tvīda kostīmā, ausīs necili pērļu auskari. Āriene nepārprotami pauda auklītes būtību, taču pauda to tikpat neuzkrītoši, cik neuzkrītoši runā britu virs-sulaiņi zināmās amerikāņu filmās. Pat kāss bija neuzkrītošs, pusčukstus paužot, ka viņa ir no tām auklītēm, kuras piedāvā nenosauktus, bet dīvaini skaidrus pakalpojumus zināmos žurnālos.

Pievadceļā zem topošās aukles bezpapēžu kurpēm gurkstēja grants, bet blakus viņai klusi tipināja pelēks suns, kuram no mutes kaktiņiem tecēja slienas, bet acis ar sarkanu spīdumu alkaini šaudījās no vienas puses uz otru.

Apstājusies pie smagajām koka durvīm, sieviete pie sevis pasmaidīja, un viņas acīs pazibēja gandarījums. Pēc tam viņa nospieda zvanu, kas drūmi nodunēja.

Durvis atvēra, kā mēdz teikt, vecās skolas sulainis¹⁸.

- Esmu auklīte Aštoreta, bet tas ir Rovers, - atnācēja paziņoja, un pelēkais suns pie viņas kājām uzmanīgi apskatīja sulaini, varbūt domādams, kur vislabāk paslēpt tā kaulus.

Atstājusi suni dārzā, sieviete uzvaroši devās uz darba interviju. Misis Doulinga aizveda kandidāti apskatīt mazuli, kas nonāks viņas gādībā.

Aukles sejā parādījās nepatīkams smaids.

- Vai, cik apburošs bērns, - Aštoreta teica. - Necik ilgi, un jau prasīs mazu trīsriteni.

Dīvainā kārtā todien darbā tika pieņemts vēl kāds. Dārznieks, turklāt, kā vēlāk atklājās, pārsteidzoši profesionāls. Nezin kāpēc neviens nebrīnījās, ka viņš pat nepaņem rokās lāpstu un necenšas padzīt nevēlamus putnu barus, kas pie katras izdevības parādījās dārzā un laidelējās ap viņu. Dārznieks mierīgi sēdēja ēnā, tikmēr rezidences dārzs zēla un plauka.

Mazliet paaudzies un sācis staigāt, Vorloks devās pie viņa (kad auklei bija brīvsolis).

- Skat, tas ir brālis Gliemezis, - dārznieks skaidroja, - bet tā sīkā radībiņa ir māsiņa Kāpostu mušiņa. Ielāgo, mazais, un, staigājot pa lielās dzīves ceļiem un taciņām, mīli un cieni visas dzīvas radības!

- Auklīte saka, ka visai dzīvai radībai ir vieta zem maniem papēžiem, mister Franci, - mazulis atbildēja un noglaudīja brāli Gliemezi, bet pēc tam apzinīgi noslaucīja roku rāpulītī ar vardes aplikāciju.

- Klausies manī, nevis tai sievietē! - Francis tad atbildēja.

Vakaros aukle Aštoreta dziedāja Vorlokam šūpuļdzies-miņas:

Dižajam, vecajam Jorkas hercogam

Bij' desmittūkstoš vīru

Viņš lika tiem kāpt kalnā

Un satriekt visas pasaules tautas

Un pakļaut mūsu kungam Sātanam.

Un:

Sivēntiņš devās uz elli

Sivēntiņš palika mājās

Sivēntiņš ēda jēlu, kūpošu cilvēka miesu

Sivēntiņš piesmēja meitenes

Sivēntiņš klupdams krizdams gāja pār miroņu kalniem

Lai tiktu virsotnē.

- Bet brālis Francis saka, ka man jābūt labam un jāmīļo visas dzīvās radības, - zēns iebilda.

- Neklausies tajā vīrā, mīļumiņ, - aukle tad čukstēja, likdama zēnu gultiņā. - Klausies mani!

Dzīve ritēja uz priekšu.

Mazais līgums darbojās nevainojami. Visu laiku neizšķirts. Auklīte Aštoreta nopirka zēnam mazu trīsriteni, taču nekādi nevarēja pierunāt braukāt pa istabu. Turklāt Vorloks baidījās no Rovera.

Fonā uz autobusu jumtiem satikās Kroulijs un Azira-fals, viņi tikās arī mākslas galerijās un koncertos, salīdzinādami savas piezīmes un smaidīdami.

Kad Vorlokam apritēja seši gadi, aukle ar Roveru devās projām, un tajā pašā dienā atvaļinājās arī dārznieks. Nedz vienam, nedz otram solis vairs nebija tik raits kā ierodoties.

Tagad Vorlokam bija divi audzinātāji.

Misters Harisons stāstīja par huņņu valdnieku Atilu un par Vladu Drakulu¹⁹, un Cilvēka Dvēselē Iedzimto Tumsu. Viņš mēģināja zēnu iemācīt sacerēt politiskas runas, kas aizkustinātu visu sirdis un prātus.