Labas zīmes

Savukārt misters Kortēzs stāstīja par Florensu Naitin-geilu', Ābrahamu Linkolnu, ieaudzināja Vorlokā mīlestību pret mākslu. Viņš centās informēt arī par brīvu izvēli, ziedošanos un Darīšanu Citiem Tā, kā Tu Gribi, lai Darītu Tev.

Abi audzinātāji bieži lasīja zēnam plašus fragmentus no Atklāsmes grāmatas.

Lai kā viņi centās, Vorlokam diemžēl atklājās labas »pējas matemātikā. Nedz vienu, nedz otru pedagogu tas neiepriecināja.

Desmit gadu vecumā zēnam iepatikās beisbols, tāpat ari plastmasas rotaļlietas, kuras samontēt citās rotaļlietās, kas ne ar ko neatšķiras no pirmajām. Viņam patika arī banānu košļenes, pastmarkas, komiksi, animācijas filmas un BMX divritenis.

Kroulijs sāka uztraukties.

Abi ar Azirafalu sēdēja Britu muzeja kafejnīcā - patvērumā nogurušiem aukstā kara kājniekiem. Pa kreisi no viņiem pie galdiņa sēdēja divi tikpat kā mietu norijuši amerikāņi, kas zaglīgi nodeva koferi ar šaubīgas izcel-«mes dolāriem sīkai, melnīgsnējai sievietei saulesbrillēs. Pa labi - M17 šefa vietnieks un vietējās VDK nodaļas virsnieks nevarēja vienoties, kuram jāpatur kvīts par tēju un smalkmaizītēm.

Kroulijs beigās pateica eņģelim to, ko neuzdrošinājās atklāt pēdējos desmit gadus.

- Ja gribi zināt manu viedokli, viņš ir sasodīti normāls.

Azirafals iemeta mutē pikantas omletes gabalu, noskalodams to lejā ar kafiju un beigās piespieda pie lūpām salveti.

- Pateicoties manai labajai ietekmei, - eņģelis staroja. - Precīzāk, visu cieņu manai nelielajai vienībai.

Kroulijs nogrozīja galvu.

- Likšu aiz auss. Paklau, nu jau zēnam būtu laiks pakļaut pasauli saviem untumiem, veidot visu pa savam un tā tālāk. Vismaz jāmēģina. Vismaz neapzināti. Vai esi manījis ko tādu notiekam?

- Nē, bet...

- Šobrīd viņam jau vajadzētu mutuļot no apspiesta spēka. Vai tā ir?

- Neesmu ievērojis, tomēr...

- Pārlieku normāls, - Kroulijs bungoja ar pirkstiem pa galda virsmu. - Man tas nepatīk. Kaut kas nav, kā vajag. Taču nespēju saprast, kas tieši.

Azirafals pārlika Kroulija eņģeļkūkas šķēli savā šķīvī.

- Zēns vēl aug. Turklāt viņa dzīvi noteikti ietekmē Debesis.

Velns nopūtās.

- Jācer, ka viņš mācēs apieties ar elles suni, neko vairāk neteikšu.

Azirafals sarauca pieri.

- Elles suni?

- Vienpadsmitajā dzimšanas dienā. Vakarnakt saņēmu vēsti no Elles.

Ziņa pienāca Kroulija iemīļotās televīzijas programmas Zelta meitenes laikā.

Saruna ilga desmit minūtes, lai gan varētu iztikt ar pāris vārdiem. Kad sakari ar pekli beidzās, Kroulijs jau bija pazaudējis raidījuma pavedienu.

- Viņam atsūtīs elles suni, kas staigās blakus un sargās no ļaunuma. Lielāko, kāds vien ellē ir.

- Un neviens neievēros, ka pēkšņi uzradies milzīgs, melns suns? Kaut vai vecāki?

Kroulijs klusēdams piecēlās, uzkāpdams uz kājas bulgāru kultūras atašejam, kas dzīvi sarunājās ar Anglijas karalienes antīko lietu glabātāju.

- Neviens neko neparastu neievēros. Tā tas parasti notiek, manu eņģeli. Tikmēr jaunais Vorloks var darīt, ko vēlas, apzināti vai neapzināti.

- Un kad ieradīsies? Tas suns? Vai viņam ir arī vārds?

- Es jau teicu. Vienpadsmitajā dzimšanas dienā. Trijos pēcpusdienā. Tā izskatīsies visdabiskāk. Vārds jāizgudro pašam zēnam. Tas ir ļoti svarīgi. Citādi nebūs nekādas lēgas. Droši vien viņš nosauks to par Killeri, Teroru, Gangsteri vai Nakts klaidoni.

- Tu arī būsi turpat? - eņģelis bezkaislīgi pajautāja.

- Nepalaidīšu garām ne par ko pasaulē, - Kroulijs atbildēja. - Ceru, ka ar puiku nekas ļauns nenotiks. Tomēr man jāzina, kā viņš izturēsies, ieraudzījis suni. No tā kaut kas būtu jāsecina. Ceru, ka viņš suni padzīs vai vismaz nobīsies. Ja viņš tiešām iedos vārdu, ar mums ir cauri. Tad viņa rokās būs viss spēks, bet Armagedons jau klauvēs pie durvīm.

- Manuprāt, mēs tur satiksimies, - Azirafals teica, sūkdams vīnu, kas no skābena Beaujolais pēkšņi brīnumainā kārtā bija pārtapis tīri baudāmā 1875. gada Château Lafitee.

TRAŠDIENA

Karsta, tveicīga augusta diena Londonas centrā.

Vorloka vienpadsmitās dzimšanas dienas svinībās sanāca daudz viesu - divdesmit puišeļi un septiņpadsmit meitenītes. Turpat grozījās vīriešu bars, visi ar vienādi apgrieztiem gaišiem matiem, ģērbušies tumšzilos uzvalkos ar polsterētiem pleciem. Sagādnieku vienība sarūpēja augļu želejas, kūkas un bļodas ar čipsiem. Mašīnu rindas priekšgalā brauca antīks Bentley.

Lieliskos Hārviju un Vandu, kas bija specializējušies bērnu pasākumos, nogāza pēkšņs vēdera vīruss, bet viņu vietā tikpat kā no zila gaisa negaidīti uzradās burvju mākslinieks.

Katram ir savs, kaut mazs vaļasprieks. Neraugoties uz Kroulija stingro padomu, Azirafals vēlējās savējo likt lietā.