Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-   Ārkārtas vēlēšanās, Džons paskaidroja un paraus­tīja plecus. Es par to izlasīju SBL. Ļoti gribēdams aiz­braukt uz Berlīni un Stambulu, Džons nolēma brīdi pa­gaidīt, kamēr Nimrods būs beidzis aprakstīt savu plānu, iekams pastāstīt viņam par diskrimenu, ko Vodjanoja kungs viņam bija piešķīris. Galu galā viņš vispār aiz­mirsa to pieminēt.

-    Mēs nekādā ziņā nevaram palaist garām iespēju, lai Zālamana Burvju grāmatu droši nogādātu atpakaļ Berlīnē, Nimrods teica.

-    Un kas notiks pēc tam? Gonta kundze jautāja.

-    Filipa, protams, gūs Aješas mūžīgu pateicību par piedalīšanos grāmatas atgūšanā. Nimrods paskatījās uz dvīņiem. Protams, ja jūs abi gribat mums palīdzēt.

Piedodiet, bet, ņemot vērā, kādi bezbailīgi jauni džini jūs esat, es pieņēmu, ka jūs abi piekritīsiet.

-   Protams, mēs to pieņemam, Džons uzstāja. Vai ne, Fila?

Filipa noteikti pamāja ar galvu. Jā, viņa teica. Par to nav nekādu šaubu.

-   Es vienmēr esmu gribējis aizbraukt uz Stambulu, Džons piebilda. Un uz Berlīni.

-   Tas nebūs nekāds izpriecas brauciens, Džon, Nimrods sacīja. Tas varētu būt pat bīstams. Kā jūsu māte teica, tas, ļoti iespējams, varētu būt slazds.

-    Ja tas būs slazds, Gonta kundze pārdomāja, es īsti nezinu, kāds tas varētu būt. Ja ifrīti jau būtu iegu­vuši Zālamana Burvju grāmatu, tad viņi to noteikti jau būtu izmantojuši pret mums. Un kur gan vēl labāk kā džinverso turnīrā? Kur bija sapulcējušies tik daudzi džini. Viņa domīgi sarauca pieri. Ja ifrītiem, šaitāniem vai gūliem ir kāds nodoms, tad es to nesaprotu.

-   Vai varu cerēt, Nimrods jautāja, ka tu neiebilsti pret dvīņu braucienu uz Stambulu?

-    Man būs jāpajautā viņu tēvam. Leila ielūkojās Nimroda zobgalīgajās acīs un paraustīja plecus. Ja tu, Nimrod, kādreiz būtu precējies, tad zinātu, ka laulība ir partnerība. Svarīgi lēmumi jāpieņem kopīgi.

-    Visas laulības ir laimīgas, Rakšasasa kungs pie­bilda no savas lampas iekšienes. Visas nelaimes rodas no kopīgas brokastu ēšanas.

-   Ja viņš piekritīs, Gonta kundze teica skaļā balsī, lai Rakšasasa kungs varētu dzirdēt, tad abi var braukt.

Bet Gonta kungs nepiekrita. Katrā ziņā ne uzreiz. Un bija vajadzīgs ilgs laiks, lai viņu pārliecinātu. Tomēr viņš bija apķērīgs cilvēks, un viņam radās aizdomas, ka Gonta kundze nebūtu tik uzstājīgi viņam lūgusi, lai atļauj dvīņiem pavadīt tēvoci uz Stambulu, ja pati ne­uzskatītu misiju par ļoti svarīgu. Vai tiešām tā ir tik nozīmīga? viņš jautāja sievai.

-   Jā, atbildēja Gonta kundze. Baidos, ka ir.

-    Un bīstama? viņš taujāja.

-   Tā varētu būt, Gonta kundze atzina. Bet es cieši ticu, ka mērķis attaisno šo risku.

-    Ja viņi neatgūs to grāmatu Zālamana Burvīgo matu vai kā to sauc -, vai ir iespēja, ka mums tiktu nodarīts kāds ļaunums? viņš jautāja.

-   Jā, Gonta kundze atbildēja. Un ne tikai mums, Edvard. Iespējams, daudziem citiem gan džiniem, gan cilvēkiem.

Gonta kungs nebija stalts ne tuvu tik slaids vai valdzinošs kā viņa iznesīgā sieva. Neliela auguma, ar pagariem, sirmiem matiem un ietonētām brillēm viņš izskatījās pēc ļoti gudra zinātnieka vai universitātes profesora. Un viņš nekad nepieņēma svarīgus lēmumus, nedomājot par iespējamām sekām. Viņš apspriedās ar Nimrodu un Gonta kundzi diezgan ilgi, līdz beidzot pie­krita ļaut saviem bērniem kopā ar tēvoci ceļot uz Tur­ciju. Man ir viens nosacījums, viņš paziņoja. Lai Alans un Nīls jūs pavada. Šie suņi ir tikpat labi kā jeb­kuri miesassargi.

-    Es pats to gribēju ieteikt, Nimrods sacīja.

-    Un kā jūs visi tur nokļūsiet, Nimrod? Stambulā? Negribu, ka bērni lidotu turp ar kādu vecmodīgu spār­notu ierīci.

-   Vari uz mani paļauties, Nimrods apgalvoja. Es pārliecināšos, ka mēs izvēlamies visdrošāko transporta līdzekli.

-   Ak tā? Kura aviolīnija, pēc tavām domām, tā ir?

-   Privāts čarterreiss, Nimrods atbildēja. Protams, uz mana rēķina.

Gonta kungs ar galvas mājienu apliecināja savu at­balstu. Laba doma, viņš teica. Manuprāt, ar su­ņiem tā būs vieglāk.

-    Jā, Nimrods piekrita. Tas arī.

Gluži dabiski, kad Nimrods pieminēja privātu čarterreisu, Gonta kungs pieņēma, ka runa ir par kādu lid­mašīnu Gulfstream IV, Falcon vai vismaz Learjet. Un, iespējams, viņš neizskatītos tik pārliecināts, ja Nimrods būtu atzinies būtu atzinies, ka īstenībā plāno nogādāt sevi, dvīņus, abus suņus un lampu ar Rakšasasa kungu 4975 jūdžu attālajā Stambulā, izmantojot mākslīgu virpuļviesuli.

-     Mums nav laika lidot ar parasto reisu, viņš pa­skaidroja dvīņiem, kad viņi nākamajā rītā agri gata­vojās pamest Ņujorku no slavenā Gugenheima muzeja jumta. Turklāt mums jāpaķer līdzi Grounins. Pēc at­vaļinājuma Mančestrā viņš tagad būs atgriezies Lon­donā. Grounins gan neko necieš tik ļoti kā ceļošanu ar virpuļviesuli. Bet tur neko nevar līdzēt.

Par Grouninu sauca Nimroda vienroci sulaini un šo­feri, kura ierastā skumjā un žēlabu pilnā daba slēpa cilvēku, kam piemita ievērojama attapība un drosme; turklāt viņš ļoti bija pieķēries Džonam un Filipai.