Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Šai brīdi otrs džins nolēma pamest Filipas ķermeni, un, spēdama atkal vadīt pati savus runas centrus, viņa iedomājās pacelt balsi, lai aizstāvētos. Bet Filipu kavēja pāri plūstošās emocijas. Filipai gribējās raudāt, turklāt gauži, bet viņa to nedarīja. Viņa gribēja skaļi kliegt par šo netaisnību, bet to nedarīja. Viņa gribēja nomesties uz grīdas, sist ar dūrēm pa paklāju un paziņot, ka ir nepatiesi apvainota, bet to nedarīja. Kāda gan tam būt jēga, viņa sev jautāja. Lai kurš viņai to būtu nodarī­jis un tik daudziem ifrītiem klātesot, ļauna prieka pārņemtu aizdomīgu personu netrūka -, tas droši vien cerēja, ka viņa pazemos sevi vēl vairāk. Tāpēc viņa ne­sagādās šo gandarījumu. Saglabādama savaldību, augsti paceltu galvu un valdot asaras, Filipa piegāja pie Ozola istabas durvīm un izgāja viesnīcas vestibilā.

-    Es nesaprotu, Džons teica Nimrodam. Fila ne­kad nav blēdījusies. Viņa ir nepatiesi apvainota.

-    Par to es nešaubos, Nimrods nomurmināja. Fi­lipa nekad nebūtu teikusi "divus pensus".

-   Jums taisnība, Džons piekrita. Viņa būtu teikusi "divus centus", vai ne? Vai mums nevajadzētu kādam to izstāstīt?

-    Tagad nav īstais brīdis. Zilā džine ir teikusi savu vārdu. Nepieklātos apstrīdēt viņas spriedumu visu priekšā. Mums šis starpgadījums būs jānokārto citā veidā. Viņš ar roku pamāja uz durvīm. Tikmēr labāk seko viņai. Parūpējies, lai viņa droši nokļūst mājās.

-    Jā, ser, Džons atsaucās un sekoja māsai.

Nimrods pievērsās Aizekam Balajagam, kas cieši vē­rās tālumā. Nu tad tā, viņš mazliet aizkaitināts jautāja, ko īsti tu no manis gribēji?

-    Mmmm?

-   Mans māsasdēls Džons teica, ka tu gribot aprunā­ties ar mani par ko svarīgu.

-    Piedodiet, ser, kādu brīdi es biju jūdzēm tālu.

-    Džons teica, ka tas esot dzīvības un nāves jautā­jums, Nimrods turpināja.

-    Īstenībā, ser, daudz svarīgāk.

7. nodaļa karaliskais ungĀrijas EKSPRESIS

-    Jūs man ticat, ja? asarainā balsī jautāja Filipa. Viņa bija mājās, dzīvojamā istabā, apsēdusies tik tuvu kamīnam, cik vien iespējams, lai neapsviltu. Kopā ar viņu bija Džons, viņas māte, tēvocis Nimrods un Rakšasasa kungs, kurš Nimroda kabatā palika lampā, kas bija viņa mājas.

-    Protams, mēs tev ticam, Džons atbildēja un at­kārtoja, ko Nimrods bija teicis, ka viņa nekad nebūtu sacījusi "divus pensus", bet gan "divus centus".

-    Tad kāpēc jūs tobrīd neko neteicāt? Filipa jau­tāja.

-   Tāpēc, ka no tā nebūtu bijis nekāda labuma, Nim­rods paskaidroja. Lai kuri tie bija, kas tevi iegāza, Filipa, tie pielika lielas pūles, lai izdarītu to kārtīgi. Vispirms viņi lika izgatavot džinverso kastīti, kas bija turnīra kristāla kastītes precīza kopija. īstās kastītes gatavo no fluorīta tā termoluminiscento īpašību dēļ. Fluorīts spīd, kad tiek atklāts džina spēka karstums. Toties šī kastīte bija gatavota no lēta, nekristāliska mi­nerāla, kuram nepiemīt gluži nekādu fluorescentu vai termoluminiscentu īpašību, bet tik un tā tas atgādina fluorītu.

Turklāt, lai kuri tie bija, kas pārņēma savā varā tavu ķermeni, tie zināja, ka viņiem tas jādara tikai līdz brī­dim, kad Zilā džine būs paziņojusi savu spriedumu, pēc kura neviens nebūtu uzdrīkstējies apšaubīt viņas auto­ritāti.

-   Tomēr, Džons iebilda, ja Aješa tiešām būtu lie­tojusi Ištaras spēku, lai liktu taisnībai nākt gaismā, tad džins, kas bija pārņēmis Filipu, arī būtu pakļauts šim spēkam.

-    Tieši tā, Nimrods piekrita. Un tāpēc redzams, cik gudrs bija tas, kurš to izdarīja. Saproti, Džon, džins Filipas iekšienē, lai kurš tas bija, neteica neko vairāk kā patiesību, kad viņš vai viņa atzinās, ka samainījis kastītes un lietojis džina spēku, lai sagrozītu astaragali. Izņemot, protams, to, ka, pēc visu domām, atzinās Fi­lipa. Tā bija ļoti prasmīga krāpšana.

-    Tā notiek, ja jūs sapinaties ar džiniem, Gonta kundze sacīja. Daži no tiem ir velni. Nejauki, pretīgi radījumi. Tāpēc es jau sen nolēmu nekādi neielaisties ar džiniem un to stulbajām blēdībām. Varbūt tagad sa­protat, kāpēc tik ļoti esmu gribējusi atturēt jūs no sa­skarsmes ar džinu pasauli. Gribēju pasargāt jūs abus tieši no šādām nepatikšanām.

-    Bet ja nu visi darītu to, ko tu, Leila? Nimrods maigi pajautāja. Kur pasaule būtu nonākusi? Vai nu tev tas patīk, vai ne, mēs, džini, esam veiksmes uztu­rētāji šai Visumā un atbildīgi, lai nosargātu Homeostāzi.

Par Homeostāzi džini sauc līdzsvaru, kas pastāv starp labu un sliktu veiksmi; gan labas, gan sliktas veiksmes daudzumu pasaulē mēra ar tuhemetru. Lielākais un pre­cīzākais atrodas Berlīnē, Babilonas Zilās džines tiesā.

-   Mūsu ziņā ir nodrošināt, lai sliktā veiksme, ko rada ļaunie džini, neņem virsroku pār labo veiksmi, ko rada tādas ciltis kā mūsējā.

Nolēmusi, ka viņa galu galā varbūt nepareizi novēr­tējusi Aješu, Filipa atkal sāka raudāt, un māte dusmīgi nopūtās.

-   Tas bija tik pazemojoši, māt, Filipa sacīja. Tur­klāt visu priekšā.