Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-   Es zinu, mīļā. Bet Nimrodam ir taisnība. Nav nekā tāda, ko mēs varētu darīt. Reiz Aješa izlēmusi, viņa nav tā, kas no sava lēmuma atkāptos. Šīs dāmas prātu nevar viegli grozīt.

-   Gluži tā es neteicu, Nimrods iebilda. Tikai Ozola istaba nav īstā vieta un laiks, lai pārliecinātu viņu mai­nīt domas. Varētu būt kāds veids, lai piedabūtu Aješu atcelt Filipas diskvalifikāciju un atjaunot Filipas repu­tāciju pārējo džinu acīs. Tik tiešām, ja Aješa to nedarīs, var tikt apdraudēta viņas pašas reputācija.

-    Par ko tu runā, Nimrod? Gonta kundze jautāja.

-    Kāds ir nozadzis Zālamana Burvju grāmatu.

-   Bet tas nav iespējams! Izklausījās, ka Gonta kun­dze ir šausmās.

-   Priecājos, ka tu saproti šīs lietas nopietnību, Leila, Nimrods sacīja. Vai vari iedomāties, kas notiktu, ja grāmata nonāktu ifrītu, gūlu vai šaitānu rokās?

-    Protams, varu, viņa atbildēja. Mans lēmums atturēties no džinu izdarībām, Nimrod, nepadara mani par idioti. Ja burvju grāmata nonāktu nepareizās rokās, tā būtu liela nelaime. Neviens džins, ne slikts, ne labs, tad nebūtu drošs.

-    Pat tie džini, kas vēlas palikt, ārpus džinu darīša­nām, ne, Nimrods piebilda.

-    Mājienu sapratu, Gonta kundze atsaucās.

-   Atceros, ka jūs Džonam un man stāstījāt par Zāla­mana Lielo žēlabu grāmatu, Filipa sacīja. Vai tā ir tā pati grāmata?

-    Diemžēl nē, Nimrods atbildēja. Šī grāmata ir daudz svarīgāka. Tā satur dažādus buramvārdus, kas lietotājam dod neierobežotu varu pār visiem džiniem. Ja tiktu izmantoti šie buramvārdi, jebkurš no mums uz visiem laikiem nonāktu kāda cita kalpībā. Tas nozīmētu nebeidzamu verdzību. Nemaz nerunājot par pilnīgu Homeostāzes sabrukumu. Pasaulē, kā mēs zinām, sāktos haoss un anarhija.

-    Bet kā gan tas notika? Gonta kundze jautāja. Aješai taču jāglabā Zālamana Burvju grāmata pilnīgā drošībā. īpašā neuzlaužamā seifā, ko konstruējis kāds slavens vācu zinātnieks. Atceros, ka viņa mums par to stāstīja. Un kāpēc viņa to nevienam nav teikusi? Kā viņa var atļauties šķiest laiku, lai tiesātu kaut kādu stulbu džinverso turnīru, ja noticis kas ārkārtējs?

-    Jo viņa vēl nezina, ka tā ir pazudusi. Nimrods atbildēja. Vismaz tā man lika noticēt.

-    Kas?

-   Aizeks Balajaga.

-   Nekad neesmu par viņu dzirdējusi, Gonta kundze atzinās.

-   Viņš ir džinu sargs Topkapi pilī Stambulā, Džons mātei paskaidroja. Un tagad es saprotu. Šis ir tas dzīvības un nāves jautājums, par kuru viņš runāja.

-    Īstenībā tas ir vēl svarīgāks, Nimrods piebilda.

-    Bet kā viņš zina, ka Zālamana Burvju grāmata ir nozagta? Džons jautāja. Viņš strādā Stambulā, nevis Berlīnē.

-    Tāpēc, ka Aizeks Balajaga bija tas džins, kurš to nozaga, Nimrods teica. Aješa bija izņēmusi grāmatu no Haisenberga elektrona seifa, lai dotu viņam buramvārdus, kurus tradicionāli lieto, lai pasargātu Topkapi dunci no jebkura džina, kurš varētu paņemt briljantu maksti. Pēc Aizeka teiktā, Aješa esot izņēmusi grāmatu no seifa un gluži vienkārši aizmirsusi atlikt to atpa­kaļ.

»

-    Tas puika ir idiots, Gonta kundze sacīja. Kas viņam bija uznācis, ka viņš to nozaga?

-    Kārdinājums bija pārāk liels, Nimrods skaidroja. Protams, tagad viņš to nožēlo. Viņš paņēma grāmatu, impulsa vadīts, un tagad nevar to atlikt atpakaļ, jo ne­spēj seifu atvērt. To nevar neviens, izņemot Aješu. Un viņš baidās, ka tad, ja izstāstīs, ko izdarījis, viņa pret to būs tikpat barga kā pret Iblisu. Tāpēc Aizeks grib, lai es Aješai aizbilstu kādu labu vārdu par viņu.

-    Viņa ir pārāk veca, lai to darītu, Gonta kundze teica. Tas ir pilnīgi smieklīgi, ka nepastāv nosacījums, lai Zilā džine aizietu pensijā. Jo drīzāk viņa izvirzīs savu pēcteci, jo labāk. Pat tad, ja tā būs Mimi de Gulla. Vai Aješa vēl nav izšķīrusies?

Nimrods papurināja galvu. Laimīgā kārtā nē.

-    Bet kā tas var palīdzēt Filipai? Džons jautāja.

-    Jā, neesmu pārliecināta, vai tiešām to saprotu, Gonta kundze atzinās.

-    Pirmām kārtām, Nimrods sacīja, Aješu mulsi­nātu, ja Zālamana Burvju grāmatas zādzība kļūtu plaši zināma. Nejau tāpēc, ka man jebkad pat sapņos rādītos pateikt vēl kādam, izņemot jūs trīs, un, protams, Aješai pašai. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka Aizeks īsti neuzticas, lai Zālamana Burvju grāmatu nodotu personīgi man.

Viņš paziņoja, ka nodošot grāmatu vienīgi Džonam un Filipai. Acīmredzot, pēc viņa domām, ir mazāk ticams, ka jūs abi mēģināsiet viņu ieslodzīt lampā vai pudelē. Iespējams, viņš domā, ka jūs nemaz neesat pietiekami spēcīgi, lai to izdarītu.

-    Un kur un kad viņš ierosina, lai šī nodošana no­tiktu? Gonta kundze jautāja.

-   Vilcienā starp Stambulu un Berlīni, Nimrods at­bildēja. Pēc divām dienām.

-    Tas varētu būt slazds, Gonta kundze ieminējās. Tu to zini, vai ne? Šai gadalaikā vilcienā būs auksti. Dvīņiem nebūs spēka un tāpēc nekādu iespēju sevi aiz­stāvēt. Laikam Aizeks Balajaga to zināja.

-   Esmu to apsvēris, Nimrods sacīja. Un izdomājis, kā dvīņus pasargāt.

-   Ar diskrimenu? viņa jautāja.

Nimrods piekrītoši pamāja ar galvu.

-    Kas ir diskrimens? Filipa jautāja.